„BBC” analizē Vācijas ekonomisko panākumu noslēpumu

Treideri | 21. augusts 2012 16:04
„BBC” analizē Vācijas ekonomisko panākumu noslēpumu

“Iedomājieties valsti, kurā iedzīvotāji vidēji strādā par pāris stundām mazāk nekā citās valstīs, kurā darbaspēka ražīgums nav pats augstākais, kurā bērni skolā pavada mazāk laika nekā kaimiņvalstīs. Varētu likties, ka šādai valstij nav cerību uz ekonomiskiem panākumiem,” raksta britu raidkorporācijas BBC interneta mājaslapa, nekavējoties norādot, ka viss minētais attiecas uz Vāciju. To pašu Vāciju, kas ir pasaulē otrā lielākā eksportētājvalsts, neapšaubāms līderis Eiropas rūpniecībā, vienīgā valsts, kurai ir pa spēkam glābt eiro.

Kādēļ Vācijas ekonomika ir tik spēcīga, ka Berlīnei faktiski vienatnē izdevies nodrošināt to, ka visas Eiropas ekonomikā neatgriežas recesija, un kādu piemēru pārējās kontinenta valstis var ņemt no Vācijas – šos jautājumus mēģina noskaidrot BBC. Pirmais, uz ko vērš uzmanību raidkorporācija – nav nekādu šaubu, ka Vācija ir bijusi liela ieguvēja no eiro ieviešanas. “Tās ekonomikai nonākot vienā grozā ar Eiropas dienvidu valstu vājākajām ekonomikām, Vācija tika pie valūtas, kuras vērtība ir krietni zemāka, nekā būtu bijusi vācu markas vērtība,” norāda BBC. Tas nozīmē, ka Vācijā ražotās preces kļuva salīdzinoši lētākas ārpus Eiropas Savienības (ES) dzīvojošajiem patērētājiem, un ir viens no galvenajiem Vācijas milzīgā eksporta apjoma iemesliem.

Tomēr tas pilnībā neizskaidro Vācijas ekonomisko varenību, uzsver BBC. Gluži tāpat kā eksporta pieaugums svarīgi ir arī tas, ka Vācijā ir samērā zems privāto parādu līmenis. Kamēr citās Eiropas valstīs pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē un šā gadsimta pirmajā desmitgadē valdīja īsts lēto kredītu bums, Vācijas iedzīvotāji un kompānijas neatļāvās tēriņus, kas pārsniedza to iespējas. Julius Baer bankas galvenā ekonomista vietnieks Dāvids Kols to skaidro ar faktu, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm Vācijā saglabājās stabilas procentu likmes. “Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā un Portugālē bija lielāka inflācija, procentu likmes kritās, un tas iedzīvotājiem bija liels pamudinājums aizņemties naudu,” viņš uzsver. Tajā pašā laikā D. Kols atzīst, ka savu lomu nospēlējusi arī vāciešu mentalitāte – Vācijas iedzīvotājiem tradicionāli nav paticis nokļūt parādu jūgā, tādēļ viņi centušies dzīvot atbilstoši līdzekļiem. Pateicoties tam, ka vācieši nav uzkrājuši lielus parādus, tagad viņiem nenākas tos dzēst ar tik sāpīgiem līdzekļiem kā budžeta tēriņu ievērojama samazināšana, norāda BBC.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Vācijai vēl pirms krīzes sākuma – 2003. gadā – izdevās veikt nepieciešamās reformas darba likumdošanā. Pēc abu Vācijas daļu atkalapvienošanās arī šajā valstī bija novērojams ļoti straujš darba algu pieaugums, bet sociāldemokrātu valdībai, izmantojot savas labās attiecības ar arodbiedrībām, izdevās stabilizēt situāciju. Pēc reformām Vācijā izveidojies gan stabils, gan tajā pašā laikā elastīgs darba tirgus, kas balstās uz darba devēju un ņēmēju savstarpējo sapratni. Tieši tādēļ Vācijā strādājošie, sākoties krīzei, ar izpratni uztvēra darba stundu (tātad arī algas) samazināšanos, saprotot, ka tas nepieciešams, lai uzņēmumi grūtajos laikos varētu izdzīvot, vēlāk atjaunojot ražošanu pilnā apjomā. Tādēļ fakts, ka Vācijas iedzīvotājiem darbā jāpavada mazāk stundu nekā citiem eiropiešiem, nemaz nav tik pārsteidzošs – to cita starpā kompensē arī zemais bezdarba līmenis.

Par vienu no galvenajiem Vācijas ekonomikas panākumu iemesliem BBC uzskata šīs valsts izglītības sistēmu, kas ir vērsta uz to, lai sagatavotu kvalificētus topošos rūpniecības darbiniekus. Runa ir par vidējo profesionālo izglītību – simtiem tūkstošu 15 vai 16 gadus vecu vācu skolēnu pēc mācībām skolā dodas uz ražošanas uzņēmumiem, lai teorētiski apgūtās zināšanas piemērotu praksē. Aptuveni pēc trim vai četriem gadiem viņi jau var pretendēt uz pastāvīga darba iegūšanu. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās profesionālās skolas un tehniskās koledžas tiek uzskatītas par „otrās šķiras” mācību iestādēm, Vācijā tā nav, norāda BBC. Šeit cilvēkam, kurš ieguvis profesionālo izglītību, ir visas iespējas savā darba vietā virzīties augšup pa karjeras kāpnēm, iespējams, sasniedzot pat kompānijas vadītāja amatu. Tā ir liela atšķirība no, piemēram, ASV vai Lielbritānijas, kur vadošos amatos nonāk pārsvarā biznesa skolu absolventi, norāda BBC. “Vācijas izglītības sistēma gluži kā konveijers gatavo augsti kvalificētus darbiniekus, kuru prasmes atbilst valstī sen izveidotajai, spēcīgajai rūpnieciskajai bāzei. Interesanti, ka tās pamats ir stabili, nelieli ģimenes uzņēmumi, kuri kopš seniem laikiem pilda ekonomikas mugurkaula funkcijas,” raksta BBC.

Avots: Nekrize

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv