VAI ZELTA CENA UZSKRIES STRATOSFĒRĀ? - 02.06.2010.

 

Vai kompānija „Casey Research” joprojām iesaka 1/3 ieguldījumu portfeļa turēt naudā? Kāda situācija ir zelta un zelta akciju tirgos šodien? Cik augstu, jūsuprāt, zelta cena pieaugs? Vai zelta buļļa tirgus kļūst vecs? Cik ilgi tas var turpināties?.... Atbildes sniedz Deivids Gellands (David Galland), „Casey Research” rīkotājdirektors.

Q. Zelta un zelta akciju cenām samazinoties, vai „Casey Research” joprojām iesaka 1/3 ieguldījumu portfeļa turēt naudā?

A. Atbilde, protams, ir atkarīga no tā, kurā valstī jūs šobrīd atrodaties. Ja es būtu eiro zonā, es būtu jau konvertējis lielu daļu savas drošā patvēruma naudas „resursu” valūtās, piemēram, Kanādas un Norvēģijas valūtā t.i., tādu valstu valūtās, kuras ir bagātas ar dabas resursiem, kuri pasaulei ir vajadzīgi un vienmēr būs vajadzīgi.

Ja es atrastos ASV, kā tas ir tagad, un neplānotu nekādus nozīmīgus tēriņus ārvalstīs, tad es justos samērā komfortabli — pagaidām, ar lielāku nekā parasti ieguldījumu dolāros. Tomēr arī tad es dažādotu ieguldījumus resursu valūtās.

Q. Kā jūs varat bieži rakstīt par dolāra sabrukumu un tomēr justies „samērā komfortabli", ja glabājat naudu dolāros?

A. Īsumā, — naudas inflācija, naudas masas palielināšana, kā arī ASV valdības milzīgie izdevumi, ko atdarināja visās pasaules valstīs, ir izveidojuši apstākļus, lai naudas vērtība būtiski samazinātos.

Tiklīdz sāks parādīties naudas vērtības samazināšanās cenu pieauguma veidā, mēs sāksim dolārus vairāk ieguldīt materiālos aktīvos — iespējams, vairāk zeltā ... varbūt nekustamā īpašumā labā atrašanās vietā, vietā, vietā ... varbūt vairāk sudrabā ... varbūt dziļas vērtības enerģētikas resursu akcijās ... varbūt senlietās ... varbūt visā iepriekš minētajā.

Pagaidām — tā kā cenu inflācija nav ārpus kontroles un peļņa ir tik maza — reāli lielāku ieguldījumu turēšanai naudā glabāšanas izmaksas ir mazas, un liels pluss ieguldījumiem naudā ir elastība un drošība.

Q. Kāda situācija ir zelta un zelta akciju tirgos šodien?

A. Zelts ir stabila nauda. Vienmēr ir bijis un droši vien vienmēr būs. Pašreizējās krīzes apstākļos — krīzes, kas ne mazā mērā radās valstu fiskālās un monetārās pārmērības dēļ — zeltam ir īpaši svarīga loma kapitāla aizsargāšanā.

Ja jums vēl nav zelta, sāciet to uzkrāt, vēlams, kad parādās nenovēršamie cenas kritumi. Ja jums tas jau ir, turiet to un apsveriet uzkrājumu veidošanu līdz kaut kur starp 20 % un 30 % no sava ieguldījumu portfeļa, tomēr precīza summa būs atkarīga no tādiem faktoriem kā jūsu naudas plūsmas vajadzības, personīgās parādsaistības, jūsu vecums un darba statuss utt., ko mēs nekādi nevaram zināt.

Viena no niansēm, atbildot uz šo jautājumu, ir saistīta ar lēmumu, kādu veidu ieguldījumus zeltā izvēlēties. Lai gan mums patīk fiziskais zelts, kas nolikts drošā vietā, jūs nevēlaties pārkrist pār bortu, jo var notikt kāds negadījums. Piemēram, laupīšana, vai pat ugunsgrēks, kas jūsu bagātību pārvērtīs gruvešos.

Bez tam, kādā brīdī zelta buļļa tirgus beigsies, un tad, līdz ar pārdošanas kņadu monētu dīleri būs novesti līdz tam, ka viņi vienkārši atslēgs savus tālruņus. Tas radīs iespēju, ka pie lejupejošām cenām varētu rasties situācijas, kurās kopš lēmuma pieņemšanas par zelta pārdošanu paies zināms laiks līdz jūs faktiski varēsiet to pārdot. Tomēr es neredzu, ka tas varētu notikt drīz — bet to vienmēr ir vērts paturēt prātā.

Ir vairākas alternatīvas zelta stieņiem — kur pozitīvais ir tas, ka tos ir viegli iegādāties, turēt un pārdot — tie ir specializētie un nespecializētie zelta konti, elektroniskais zelts, zelta ETF utt. Daži no tiem ir labāki par citiem — un visus ir vērts apdomāt, pirms veikt ieguldījumus. Mūsu Casey's Gold & Resource Report ziņojums ir labs šāda veida informācijas avots.

Parasti mūsu ieteikums ir turēt savu zeltu dažādos ieguldījumu veidos, jo tas mazinās risku ielikt pārāk daudz olu vienā grozā

Pievēršoties zelta akcijām, saprātīgi investori jau būs vislabāk pozicionēti labākajās akcijās no labākajām. Un daudzas pozīcijas, kuras jau ir atpelnījušas savu sākotnējo ieguldījumu, būs bez riska. Ja jūs esat šādā situācijā un patiešām izprotat kompānijas, kurās esat ieguldījuši, tad pašlaik ir jēga turēt pozīcijas pie pozitīvas cenu tendences vai veikt attiecīgus darījumus pie straujiem cenu kāpumiem un kritumiem. Ja jums nav pieredzes šajā nozarē, es šobrīd ieteiktu citu stratēģiju — ieguldīt līdzekļus akcijās, kuru tirgus vērtība ir par 10% līdz 20% zemāka par pašreizējo tirgus cenu, un gaidīt to vērtības izlīdzinājumu.

Ja jūs labi nepazīstat zelta akciju tirgus un nevēlaties riskēt, tad apsveriet iespēju iegādāties lielo zelta ieguves kompāniju akciju portfeli, par kurām mēs rakstām Casey's Gold & Resource Report ziņojumos. Tās kopumā piesaistīs lielu sabiedrības un iestāžu uzmanību, kad buļļa tirgus pacels tvaiku.

Ja Jums ir ieguldīšanas pieredze zelta akcijās un lielāka riska tolerance, tad jūs varētu pievērsties Kanādas mazajiem pētniecības un pārstrādes uzņēmumiem. Šiem junioriem raksturīgs pārsteidzošs svārstīgums un, ja ziņas ir labas, cenas kāpums var būt elpu aizraujošs.

Neatkarīgi no jūsu pieejas, nedzenieties pēc akcijām, kuru cenas virzās uz augšu — bet sāciet veidot savu portfeli uz cenu kritumiem tuvāko mēnešu laikā.

Doma ir pozicionēties pirms bāzes zelta cena sasniedz līmenī, kurā publika sāk ienākt nozarē lielos apmēros — tajā brīdī, ja vēsture vispār var būt kāds ceļvedis, agrie investori gūst milzīgu atdevi.

Q. Pie kādas cenas palielināsies pieprasījums pēc zelta akcijām?

A. Pirms dažiem gadiem viens no mūsu darbiniekiem nedēļas nogali pavadīja putekļainā Kanādas laikrakstu arhīvā. Viņš izskatīja vecās avīzes un pierakstīja zelta akciju cenas un apjomus pēdējā lielā cenu kāpuma laikā 1970. gados. Pēc tam mēs salīdzinājām šos datus ar zelta cenu dolāros, ņemot vērā inflācijas korekcijas, lai noteiktu cenu, pie kuras plašāku ieguldījumu aprindas sāka ieguldīt zeltā. Iegūtais skaitlis bija aptuveni USD 1250 par unci šodienas dolāros. Citiem vārdiem sakot, kad zelta cena pārliecinoši sasniedz atzīmi USD 1250 par unci un turas virs šā līmeņa, ja vēsture ir ceļvedis, mēs varam pieredzēt, ka vidējais cilvēks no ielas — un iestādes — masveidā pērk zelta akcijas.

Protams, lai gan šī analīze ir interesanta no vēsturiskā viedokļa, tai nav zinātniska pamata. Galvenais secinājums, tādējādi, ir tas, ka pēdējā lielā zelta buļļu tirgus laikā publika neiesaistījās zelta akciju pirkšanā, kad tai to vajadzēja darīt — cenu kāpuma posmā, — bet gan sāka masveidā tās pirkt tikai pēc tam, kad zelta cenas bija pieaugušas, salīdzinoši vēlā zelta buļļu tirgus posmā. Līdz šim statistiski vidējais Jānis un Pēteris vēl nav šajā tirgū. Bet būs.

Q. Cik augstu, jūsuprāt, zelta cena pieaugs?

A. Mūsu nesenajā Krīzes un iespēju sammitā kāds dalībnieks jautāja, cik augstu līmeni, mūsuprāt, zelta cena dolāros sasniegs šajā zelta buļļu tirgū.

Mana atbilde bija, ka patiešām nav tāda veida, kā faktiski prognozēt šo skaitli tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nenodrošinātas valūtas režīmā pamatā esošā vērtēšanas vienība ir tik nemateriāla. Pieņemsim, ka jūs pirms dažiem gadiem dzīvojāt Zimbabvē un jums piederēja viena unce zelta. Vienu dienu jūsu unce varētu būt vērta 1000 vietējo valūtas vienību. Gadu vēlāk tā varētu būt 1 000 000 vērta. Vai pat 10 000 000 000.

Lai gan ASV nav Zimbabve — vismaz pagaidām nav — tās valūta ir tikpat nemateriāla tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valdība var drukāt naudu tik, cik uzskata par nepieciešamu. Teikt, ka zelta cena sasniegs USD 5000 pašreizējā krīzē tiešām ir tikai vēl viens veids, kā pateikt, ka diezgan ievērojami samazināsies dolāra valūtas vērtība. Bet, ņemot vērā ekonomikas nenoteiktību un valdības un Federālo Rezervju nākamo darbību neprognozējamību, mēs patiešām nevaram zināt, cik daudz no pirktspējas valūtas vienība zaudēs nākamajos mēnešos un gados.

Līdz šim valdība ir ārkārtīgi – elpu aizraujoši – vēlējusies ļaunprātīgi izmantot dolāru. Līdz šim viņiem par to nekas nav bijis, bet tas noteikti nenozīmē, ka viņiem par to nekad nekas nebūs. Kad pienāks laiks par „mūziku samaksāt”, mūsuprāt, tie būs graši par dolāru ... kā rezultātā zelts varētu maksāt USD 3000, USD 5000, USD 10 000 par unci — bet, kas zina, varbūt pat USD 10 000 000 000.

Secinājums ir tāds —, ja izvēle ir starp dolāru un zeltu, tad šīs krīzes laikā jums ir daudz lielākas iespējas saglabāt savu kapitālu, ieguldot zeltā.

Q. Vai zelta buļļu tirgus jau kļūst vecs? Cik ilgi tas vēl turpināsies?

A. Tā kā man nepārtraukti bijusi saskare ar cietajiem aktīviem — kā "Gold Newsletter " redaktoram un „New Orleans Conference” konferences direktoram — par pēdējo lielo zelta buļļa tirgu es domāju, ka varētu sniegt noderīgu viedokli.

Piemēram, es labi atceros, ka 1979. gada beigās visi daudzie to dienu guru prognozēja, ka zelta cena varētu turpināt kāpumu aizvien augstāk un augstāk. Nu, kā mēs visi zinām, tā nebija.

Kas ir interesanti par šo laiku runājot, ka mēs nevaram iedomāties gandrīz nekādu scenāriju, kurā zelta tirgus pamats varētu sašķobīties — vismaz ne tuvākajā laikā. Turpretim 1970. gadu beigās zelta buļļi varēja redzēt, ka Federālajām rezervēm ir rīcības iespēja, lai darbotos – t.i., spiežot uz augšu procentu likmes —, lai cīnītos ar cenu inflāciju, kas bija galvenais augošo zelta cenu dzinējspēks tajā laikā.

Mūsdienās situācija ir ļoti atšķirīga. Sākot ar to, ka šī krīze pamatā ir parādu krīze. Un viena lieta, ko nevar darīt parādu krīzes laikā, ir veicināt procentu likmju pieaugumu. Šī mācību stunda nav jāmeklē tālāk par Grieķiju.

Tātad mums ir bezprecedenta naudas inflācija, patiesi ārpus kontroles ir valsts izdevumi un parādi, nebijis privāto parādu līmenis, vēl nebijis tirdzniecības deficīts, masveidā par daudz sabūvēts un pārāk dārgi izcenots pēcburbuļa nekustamā īpašuma tirgus un svarīgākais —vēsturiski zemas procentu likmes.

Tādēļ mums ir sev jājautā — izņemot savu pilnvaru īstenošanu bezseguma naudas drukāšanā — kādi vēl līdzekļi ir valdības rīcībā, lai risinātu mūsdienu ekonomikas strukturālās problēmas? Un, protams, faktiski vairāk naudas un vairāk parādu nav strukturālo problēmu risinājums, tas ir to papildinājums.

Protams, valdība var neievērot savas valsts parādsaistības — iespēja, kuru, manuprāt, diezgan drīz realizēs Grieķija un Portugāle, Itālija, Islande un Spānija.

Tās var arī turpināt inflāciju, ko mēs sagaidām, ka tās visas darīs.

Un tās var ... nē, patiesībā, es domāju, ka ar to arī izvēles iespējas ir izsmeltas: saistību neizpilde vai inflācija. Jebkurā scenārijā zelts tiks uzskatīts par galīgo drošo patvērumu.

Q. Vai valdība neuzskatīs zeltu par apdraudējumu tās nenodrošinātajai valūtai un šajā sakarā nemēģinās kaut ko darīt?

A. Protams, valdības varētu izmēģināt dažādus paņēmienus, kas varētu ietekmēt zeltu. Piemēram, paaugstinot peļņas normas prasības, lai ierobežotu atvasināto vērtspapīru tirgu, vai pat izmēģināt tiešu konfiskāciju.

Viss, ko mēs varam darīt, ir cieši vērot situāciju un mēģināt prognozēt nākamos valdības gājienus, lai negadītos tās ceļā. Vairāki man pazīstami cilvēki ir atvēruši drošības depozītu kontus citās valstīs, kas ir viens no veidiem, lai nodrošinātos pret konfiskāciju. Citi ir ieguldījuši numismātikā — bet esiet uzmanīgi šajā jomā, jo tas var palielināt jūsu nelikviditāti.

Manuprāt, pilnīgi iespējams, ka pirms šis viss beigsies, mēs varētu pieredzēt zelta pārvērtēšanu, lai atkārtoti tam piesaistītu ASV dolāru, — jo agrāk vai vēlāk, kad krīze sasniegs kulmināciju, kaut kas nenosegtās valūtas aizstās — bet šobrīd ir neiespējami uzminēt, kas tas būs. Ja notiks atgriešanās pie zelta standarta, tad valdība varētu faktiski būt atbildīga par zelta cenas daudzkārtēju pieaugumu.

Atgriežoties tagadnē, es šobrīd neredzu neko, kādēļ šis buļļa tirgus varētu noskriet no sliedēm, — bet es redzu visai daudz lietu, kas, iespējams, nosūtīs to stratosfērā.

Avots: Kcentrs[LV]

Deivids Gellands (David Galland).Daudzveidīgās karjeras laikā, kura sākās uzreiz pēc koledžas beigšanas ar amatu slavenajā kalnrūpniecības kompānijā „Climax”, Deivids Gellands ir strādājis par konferenču direktoru pasaulē lielākajā investīciju konferencē („National Committee for Monetary Reform”, 1979-1987) un  finanšu ziņu izdevēju un redaktoru („Gold Newsletter”, „the Aden Analysis”, „Wealth Magazine”, „Outstanding Investments” u.c.).  D. Gellands ir viens no veiksmīgās kopfondu grupas „Blanchard Group of Mutual Funds” dibinātājiem un tās direktors un „EverBank” līdzīpašnieks un priekšsēdētāja vietnieks, kas ir viena no lielākajām pēdējā laikā veiksmīgākajām bankām finanšu pakalpojumu sniegšanā tiešsaistē.

Deivids pašlaik ir Doug Casey un Olivier Garret partneris kompānijā „Casey Research, LLC.”, kas ir starptautiska kompānija, kas sniedz pētniecības un ieguldījumu rekomendācijas privātpersonām vairāk nekā 150 valstīs. „Casey Research” pašlaik izdod vairākas publikācijas dažādās ieguldījumu nozarēs, tostarp metālu un ieguves rūpniecībā, enerģētikā, tehnoloģijās un izejvielu preču nozarē. Papildus vadības pienākumiem Deivids ir „Casey Report” galvenais redaktors, tas ir ikmēneša izdevums, kas specializējas lielo tendenču identificēšanā un tajā, kā no tām gūt labumu; viņš arī raksta ikdienas apskatus izdevumā „Casey's Daily Dispatch”.

 

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/zelta-tirgus-0206.php on line 114