|
|
 |
ZELTA ENKURS
Pasaules Bankas prezidents Roberts Zeliks piedāvāja pasaules valūtas sistēmas reformas plānu. Viņš ir pārliecināts, ka stabilizēt situāciju valūtu tirgos palīdzēs atgriešanās pie zelta standarta. Analītiķi atzīmē, ka nedrīkst pārvērtēt zelta lomu. Lielākajām ekonomikām ir vajadzīgs enkurs – jauns zelta standarts, kurš kļūs par vadošo pasaules valūtu maiņas kursu bāzi, raksta prezidents Zeliks rakstā, kurš tika publicēts laikrakstā FT. Viņš ir pārliecināts, ka ir vajadzīgs valūtu grozs, kurā tiktu iekļauts dolārs, eiro, jena, sterliņu mārciņa, juaņa; zelts kļūs par tirgū gaidāmās inflācijas līmeņa un valūtas vērtību indikatoru. „Daudzi uzskata zeltu par novecojošu mērvienību, bet tirgos joprojām tiek izmantots dārgmetāls kā alternatīvais monetārais aktīvs”, — viņš raksta. Zelta standarts bija Bretonvudas sistēmas I pamats, par kuru pasaules lielvalstis vienojās 1944.gadā, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti pēckara ekonomikā: ASV dolārs tika konvertēts zeltā pēc fiksēta kursa un bija par pamatu pārējām valūtām. 1971.gadā ASV prezidents Ričards Niksons paziņoja par dolāru maiņas pret zeltu pārtraukšanu, un valstis pārgāja uz Bretonvudas sistēmas II peldošajiem valūtu kursiem. Zeliks piedāvā piecu pakāpju pasaules valūtas sistēmas reformas plānu. Par pirmo soli jākļūst līgumam starp ASV un Ķīnu par pasaules ekonomikas stimulēšanas programmu un juaņas revalvāciju. „Septiņnieka” valstu centrālajām bankām jāatsakās no intervencēm, attīstošajām ekonomikām — jāseko to piemēram un jāpalielina tirgus mehānisma loma valūtas politikā. „Divdesmitniekam” vajag izstrādāt striktu programmu pasaules ekonomikas kāpuma atbalstam un jālikvidē visas nelīdzsvarotības tirdzniecībā. „Jaunas monetārās arhitektūras izveide nebūs ātra, bet jau tagad jāķeras pie šī darba”, — steidzina Zeliks. Zelikam ir taisnība – pasaules Centrālajām Bankām jāmeklē jauna savstarpējo attiecību sistēma, atbalsta Nikolajs Kaščejevs no Krievijas Krājbankas. Jauna valūtas sistēma ir vajadzīga, bet plāns neizskatās reālistisks, šaubās Jaroslavs Lisovoliks no Deutsche Bank. Pastāv divas globālās nometnes: viena ar Ķīnu priekšgalā seko piesaistei dolāram, otra atbalsta peldošo kursu sistēmu, spriež Kaščejevs: „Pastāv pretrunas starp galveno emisijas centru — ASV un Ķīnu, kura uzkrāj rezerves, bet nedomā, kā tas ietekmēs pasaules likmes”. Pāreja uz jauno sistēmu paredz stipras korekcijas attīstošajās valstīs, pirmām kārtām, Ķīnā, bet tā ir izolēta jautājuma nostādne, vajadzīgas strukturālas reformas visās lielākajās ekonomikās, uzskata Lisovoliks. Kamēr konflikts „divdesmitnieka” iekšienē pieaug, saka Engelss no Barclays Capital: ĶTR un Brazīlijai, kuras izteicās par FRS politikas kaitējumu pasaules ekonomikai, pievienojās arī Vācija, kura apsūdzēja ASV dubulto standartu izmantošanā. Apsūdzot Pekinu manipulācijās ar valūtas kursu, ASV, iepludinot $600 mljrd., dara to pašu: mākslīgi pazemina dolāra kursu ar naudas drukāšanas palīdzību, saka Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Atgriešanās pie zelta standarta ir absurda un neiespējama, ir kategoriski UBS un Natixis analītiķi. Pasaulē netiek ražots tik daudz zelta, lai tas varētu spēlēt standarta lomu, uzskata Edels Tullijs no UBS. Ar dolāru saistītie riski var palielināt Krievijas rubļa, kā potenciālās rezerves valūtas, pievilcību, priecājas prezidenta palīgs Arkādijs Dvorkovičs. Valūtas tirgus ir globāls, bet emisijas centri darbojas egoistiski, uzskata Kaščejevs. „Ar laiku ir neizbēgama Centrālo Banku suverenitātes ierobežošana. Savukārt šim nolūkam nepieciešams cits globālo institūtu attīstības līmenis — lai to sasniegtu, acīmredzami vajag, lai ekonomiku vēl pakrata”. Par globālo Centrālo Banku pagaidām netiek runāts, bet kustībai uz tās izveidi ir jāsākas, viņš piebilst.
Ziņa papildināta (10.11.2010.): Pasaules Bankas prezidents Roberts Zeliks šodien noliedza runas, ka viņš atbalsta atgriešanos pie zelta standarta. "Zelts šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs monetārais aktīvs. Tas nav tas pats, kas zelta standarts. Zelts ir kļuvis par atskaites punktu, jo naudas turētāji saskata vāju vai nenoteiktu pieauguma pespektīvu visās valūtās izņemot Renminbi (ĶTR iekšējās lietošanas valūta)".
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā, obligāta atsauce uz Treideri.lv portālu. 09.11.2010. © Treideri.lv |