ATBILDES UZ LAIKRAKSTA VENTAS BALSS JAUTĀJUMIEM PAR STARPTAUTISKO AIZDEVUMU UN BUDŽETU

 

1. ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, komentējot Latvijas un SVF aizdevuma līguma nosacījumus, izteicies, ka tie ir būtiski jāpārskata. Kā galvenos punktus viņš min:
* aizdevuma atmaksas sākuma un gala termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku;
* daļas no kopējās parādu summas dzēšanu;
* iespēju konsolidēt 2011.gada budžetu par mazāku summu, nekā 400 miljoni.
Viņa arguments ir tāds, ka valdība, glābjot Parex banku, patiesībā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu ir glābusi arī lielās Eiropas korporācijas. Savukārt, Skandināvijas bankām arī jāuzņemas līdzatbildība par lēto kredītu bumu. Lemberga vērtējumā šie ir argumenti, kas ļautu aicināt SVF pie sarunu galda.
Cik reāli Jūsu vērtējumā ir pārskatīt šos noteikumus - atlikt parāda atmaksu uz vēlāku laiku, bet daļu no tā dzēst? Kā ar šādiem precedentiem pasaulē SFV darbības laikā?

1. Pirmkārt, starptautiskais aizdevums glāba Latvijas budžetu - tajā 2008. gada beigās bija tāds izdevumu pārsvars pār ienākumiem, ka bez aizdevuma dažu mēnešu laikā nāktos mazināt izdevumus par aptuveni 1.5 miljardiem latu 2009. gada budžetā, turpinot konsolidāciju arī nākamajos gados. Savukārt augsti budžeta izdevumi bija sabūvēti pārkaršanas gados uz ilgtermiņā neuzturamu ienākumu pamata, kas nāca nevis no konkurētspējīgas ražošanas un pakalpojumiem, bet pārsvarā no pārkarsētas nekustamā īpašuma nozares, kas īslaicīga spēja ģenerēt arī iekšējā patēriņa kāpumu. Tātad tā bija pašas Latvijas problēma, ko starptautiskie aizdevēji palīdzēja risināt.

2. Otrkārt, Parex bankai palīdzība tika sniegta gluži tāpat kā bankām daudzās Eiropas valstīs, jo visām valstīm bija skaidrs, ka banku sabrukums var radīt katastrofālas sekas tautsaimniecībai, uzņēmumiem, tātad arī darba vietām. Ieguldījums jāsamēra ar iespējamiem zaudējumiem no bankas maksātnespējas, kas Parex bankas gadījumā lēsti ap 3 miljardiem latu.

3. Treškārt, jāapzinās, ka neviena valsts nedzīvo izolēti, tātad iegūst vai zaudē no citas valsts it kā iekšējiem lēmumiem. Ja Zviedrija vai Vācija glābj savas bankas un tās ekonomikas cieš mazākus zaudējumus un var ātrāk atkopties, tad iegūst arī Latvija, jo tā vēlas, lai šīs valstis importētu Latvijas preces. Ja Latvija rūpējas par savu banku sektoru, tad arī iegūst saistītie tirgi.

4. Ceturtkārt, Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un investīcijām atkarīgai valstij daudz vairāk nekā lielvalstīm jārūpējas par savu uzticamību. Ja mēs darbojamies uzticami, tad mums ir zemākas procentu likmes par ārējo parādu, tātad vairāk naudas paliek valsts vajadzībām. Ja Latvijas valsts ir uzticama, tad mūsu uzņēmumiem ir vieglāk strādāt ar ārvalstu partneriem un to darījumus apdrošina. Ja Latvija ir uzticama, šeit varēs atjaunoties kreditēšana un procentu likmēm nebūs milzīgas pievienotās likmes, kas padarītu ražošanu gandrīz neiespējumu. Vai uzticamību var nopelnīt, atsakoties maksāt aizņemtu naudu, ko Latvija pati lūdza?

Parādu dzēšana SVF praksē notikusi tikai attiecībā uz pasaules nabadzīgākajām valstīm, kas atbilst noteiktiem ekonomikas attīstības kritērijiem. Latvija šajā kategorijā ar savu ekonomiskās attīstības līmeni nevar nokļūt.

Valsts var vienoties ar SVF par jaunu programmu, pārskatot tās nosacījumus, bet tas, pašsaprotami, ir divpusējs dialogs, nevis valsts lēmums. Jaunas programmas nosacījumi šādai dalībvalstij būtu jāizpilda, vēl pirms jaunais aizdevums kļūst pieejams, un kopumā nav pamata secināt, ka SVF būtiski vājinātu iepriekšējos nosacījumus, tik pat labi var notikt arī pretējais. Ja pēc aizdevuma piešķiršanas valstī būtiski pasliktinās ekonomikas situācija (salīdzinājumā ar to prognozi, ko aizdevējs un aizņēmējs saskaņojuši kredīta piešķiršanas laikā), kas apgrūtina aizdevuma dzēšanu iepriekš noteiktajos termiņos, valsts var prasīt turpinājuma programmu - standarta programma ilgst 2.5-3 gadus. Taču lietas būtība ir tajā, ka tautsaimniecības stabilizācijas programma ir nepieciešama nevis aizdevējiem, bet pašai valstij, lai tā nostātos uz kājām un sāktu dzīvot pēc ekonomikas likumiem, nevis ieietu filozofijā, ka kāds cits pastāvīgi maksās par tās kļūdām.

2. Pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, savukārt, norāda, ka summa, kas jākonsolidē - 400 miljoni ir labākais nosacījums, ko bija iespējams panākt un kā vienīgo papildus atvieglojumu viņš redz iespēju diskutēt par samazinātās PVN likmes saglabāšanu medikamentiem un grāmatām.
Vai piekrītat valdības vadītāja nostājai un, kāds tam pamatojums?

1) Latvijai nav jāsamazina savi budžeta izdevumi tāpēc, ka kāds to prasa, bet tālab, lai pakāpeniski - vairākos gados - tuvinātu savus izdevumus ienākumiem - tāpat kā tas būtu jāizdara cilvēkam vai uzņēmumam, kas tērē vairāk nekā pelna. Pašlaik Latvija ik dienu tērē trīs miljonus latu nenopelnītas naudas un ar visu 400 miljonu samazinājumu nākamgad budžetā būs vēl prāvs deficīts! Aizdevums ļauj šo plaisu mazināt izstiepti laikā un veikt tādas reformas, lai izdevumi atbilstu mūsu reālajai maksātspējai. Tomēr jāpatur prātā, ka, jo ilgāk dzīvojam ar budžeta deficītu, jo ātrāk pieaug valsts parāds, par kura apkalpošanu jāmaksā procentu maksājumi, kas savukārt atstāj mazāk resursus citu valsts vajadzību finansēšanai. Jau šobrīd lēšams, ka samazinot budžeta deficītu apjomā, par kuru ir panākta savstarpēja vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, procentu maksājumi pieaugs līdz līmenim, kas salīdzināms ar izglītības, veselības nozares budžetu. Tad, kad, no vienas puses, budžets būs sakārtots un, no otras, Latvija būs atradusi veidu, kā ilgtspējīgi, ar ražošanu pelnīt vairāk, tad tā varēs arī domāt par lielākiem budžeta tēriņiem.

2) Konsolidācija noteikti veicama, mazinot izdevumus - nodokļu paaugstināšana "raktu kapu" tautsaimniecībai, uzņēmējdarbībai, kas pašlaik sāk atveseļoties un dod jaunas darbavietas, un ģenerē ienākumus tām vajadzībām, kas budžetā iespējamas pašlaik.

3. SC premjera kandidāts Jānis Urbanovičs norāda, ka aizņēmums maksimāli jāiegulda ekonomikas stimulēšanā. Ja nemaldos, tad SVF aizdevums vispār neparedz līdzekļu izmantošanu ekonomikas stimulēšanai.
Vai tā ir? Kādiem mērķiem SVF aizdevums paredzēts?

1) Starptautiskais aizdevums galvenokārt ir paredzēts mūsu ekonomikas mērogam milzīgā budžeta cauruma aizlāpīšanai, kamēr Latvija pietuvina izdevumus ienākumiem. Daļa no aizdevuma bija paredzēta banku sistēmas stabilizācijai, bet, kā zināms, ekonomikai diezgan veiksmīgi atgūstot konkurētspēju un uzticamību un akcionāriem pašiem stiprinot savas bankas, finanšu sektors Latvijā ir nostabilizējies. Tālab Latvijas Banka ieskata, ka Latvijai nav jāizmanto viss iespējamais aizdevuma apjoms, bet tik daudz, lai segtu budžeta deficītu, un pašlaik tam līdzekļu ir pietiekami. Valsts budžets savukārt iekļauj dažāda veida izdevumus, tai skaitā līdzfinansējumu ES struktūrfondu izmantošanai.

2) Ekonomikas stimulēšanai ir izmantojami ES fondu līdzekļi, kas ir ievērojams naudas apjoms Latvijas tautsaimniecības izmēram - tuvākajos 3 gados vēl 2.6 miljardi latu. Turklāt pašlaik jāizmanto iespēja naudu nevis vienkārši apgūt, bet ieguldīt mērķtiecīgi, lai tā kalpotu kā noturīgu ienākumu radītājs nākotnē - ieguldot ražojošā sfērā, ar to saistītā pētniecībā un izglītībā.

4. PLL/LC līderis Ainārs Šlesers piedāvā līdzšinējās līgumsaistības ar SVF nojaukt līdz pamatiem un sākt visu no jauna.
Ar kādām sekām tas mums draud un, vai arī šādi precedenti ir bijuši SVF darbības laikā?

Uz šo faktiski jau atbildēts pie pirmā jautājuma - nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums, lai Latvija varētu kļūt par pārtikušu valsti, ir rūpēties par drošu, uzticamu investīciju vidi.

1) Valsts var vienoties ar SVF par jaunu programmu, pārskatot tās nosacījumus, bet tas ir dialogs, nevis konkrētās valsts lēmums. Vienpusēji pārtraucot programmu, saistības attiecībā uz aizdevuma dzēšanu jāturpina pildīt, jo SVF aizdošanas un finansēšanas sistēma balstās uz SVF t.s. pirmās kārtas kreditora (preferred creditor) statusu. Šis statuss nozīmē, ka SVF ir priekšroka attiecībā pret jebkuru citu valsts kreditoru savu aizdevumu atgūšanā. Ja valsts nespēj savus parādus dzēst, SVF Vienošanās līgums (valstu vienošanās par fonda izveidi) paredz virkni sankciju attiecībā uz šo valsti līdz pat valsts izslēgšanai no SVF. Ārpus SVF ir tikai dažas valstis kā Kuba, Ziemeļkoreja.

2) Patlaban vērojamā ekonomikas situācijas stabilizācija Latvijā ir tieši saistīta ar tirgus dalībnieku uzticību SVF/ES programmas gaitai. Ir skaidrs, ka tirgus reakcija uz acīmredzamām valsts un SVF nesaskaņām būtiski sadārdzinātu vai ierobežotu finansējuma piesaistīšanu finanšu tirgos, kā rezultātā valstij tik un tā būs nepieciešama starptautisko aizdevēju palīdzība. No šāda aspekta galvenais "sods" par "līgumsaistību ar SVF nojaukšanu līdz pamatiem" būtu dramatisks kredītreitingu samazinājums un totāls investoru uzticamības sabrukums, kas uz ilgu laiku liegtu valstij pieeju finanšu tirgiem.

Kāds ir LB statuss Starptautiskajā valūtas fondā un kāda ietekme Latvijas un SVF savstarpējās sarunās?

Runājot par Latvijas attiecībām ar SVF kopumā - Latvijas Banka pārstāv Latviju Starptautiskā Valūtas fonda Pilnvaroto sanāksmēs un ikdienas jautājumu koordinēšanā. Starptautiskais aizdevums ir politisks jautājums, kurā galvenās pārstāvētās puses ir Latvijas valdība un Saeima, no vienas puses, un SVF un Eiropas Komisija, no otras. Latvijas Banka sarunās pārstāv jautājumus, kas saistīti ar monetāro politiku, kā arī ir valdības konsultants finanšu jautājumos.

 

 

 

Avots: Latvijas Banka

 

27.09.2010.

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/ventas-balss-270910.php on line 121