"THE FINANCIAL TIMES": SĀKUŠĀS GLOBĀLĀ "VALŪTU KARA" PIRMĀS KAUJAS OPERĀCIJAS

 

Ja uzskata, ka pasaule atrodas uz atklāta „valūtu kara” robežas, tad pēdējās nedēļās vairāki bataljoni jau veikuši pirmās kaujas operācijas, raksta „The Financial Times”.

„Japānas banka pēc sešiem gadiem bez dalības kaujas darbībās, ir izšāvusi vairākas valūtas intervences zalves, lai nepieļautu jenas kursa augšanu ārvalstu valūtas tirgos. Brazīlija savukārt ķērusies pie partizānu kara taktikas – divkāršojusi nodokļus par kapitāla ievešanu, lai novērstu reāla kursa krasu paaugstināšanos. Savukārt Indija un Taizeme brīdinājušas, ka var arī iedarbināt smago artilēriju,” vēsta izdevums.

Pēc „The Financial Times” domām, galvenās konfliktējošās puses – ASV un Ķīna – turpina apmainīties ar vārdiskām zalvēm. „Vašingtona un Brisele nosauca par vienu no globālās makroekonomiskās nelīdzsvarotības galvenajiem cēloņiem juaņas veida pienācīgi nenovērtētās valūtas. Pekina iebilda, ka šāda agresivitāte var novest pat pie ekonomisko lielvalstu savstarpējās iznīcināšanās,” teikts publikācijā.

ASV un arī citu valstu ekonomistu vairākums uzskata, ka liels ieguldījums būtu juaņas kursa nostiprināšana: tas sekmēs patēriņa pieaugumu Ķīnā, bet ASV un citām valstīm ļaus paaugstināt „tīro” eksportu. Tikmēr attīstošies tirgi ir sadūrušies ar dilemmu: ja tiek atļauts to nacionālo valūtu pieaugums attiecībā pret juaņu, to ekonomikas zaudē konkurētspēju, jo eksports top relatīvi dārgāks. Dienvidkoreja un citas valstis šobrīd izmanto intervences kapitāla pieplūdes neitralizācijai, bet tas noved pie inflācijas „uzsildīšanas” un jau reālas nacionālo valūtu nostiprināšanās.

ASV vēlas, lai novembrī paredzētajā G20 samitā tiktu noslēgts daudzpusējs nolīgums par elastīgākiem maiņas kursiem. Vašingtona meklē sabiedrotos lielākoties attīstošajos tirgos, kuri sūdzas par savām problēmām ar konkurētspēju un volatilitāti. Eiropa tikmēr nesniedz stabilu atbalstu amerikāņu kampaņai. Kad šīgada pirmajā pusgadā Grieķijas krīzes dēļ kritās eiro, kas sekmēja eksporta bumu, ES vadība neredzēja nepieciešamību konfliktēt ar Pekinu par valūtu kursiem, atgādina izdevums. Attīstošos valstu valdības apzinās, ka Ķīnas valūtas kurss provocē nelīdzsvarotību, tomēr galvenokārt dod priekšroku vienpusējām intervencēm valūtas tirgū, nevis publiskām „viedokļu apmaiņām” ar Pekinu.

Vienlaikus Vašingtonas rīcībā sarunās ar Pekinu ir „atombumba” – variants, kad ASV sāk vienpusēju importa no Ķīnas bloķēšanu, atbildot uz pazemināto juaņas kursu, atzīmē laikraksts. Nesen ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstīja likumu, kas atļauj ASV šādu rīcību. Praktiska likuma izmantošana gan ir maz ticama, taču tā esamība ir noderīgs trumpis, arī to spēku rokās pašā Pekinā, kuri uzskata, ka paātrināta juaņas nostiprināšana palīdzēs ierobežot inflāciju un samazināt destabilizējošo kapitāla ievešanu.

Iespējams, ka ASV Federālā Rezervju sistēma, Japānas bankas un Eiropas Centrālā banka atgriezīsies pie kvantitatīvās mīkstināšanas politikas, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, un šajā gadījumā to valūtu kursi jebkurā gadījumā pazemināsies, prognozē izdevums. Tomēr tas diezin vai mazinās savstarpējās domstarpības, jo kvantitatīvā mīkstināšana faktiski ir naudas drukāšana un tās „izmešana” globālajos tirgos. Pat mūžīgais optimists, ASV finanšu ministrs Geitners atzīst, ka G20 samitā diezin vai tiks noslēgts skaidrs līgums par elastīgākiem maiņas kursiem, noslēdz „The Financial Times”.

Avots: Pok.lv

 

04.10.2010.

© Treideri.lv