VAI TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ ŠVEICES NACIONĀLĀ BANKA TURPINĀS INTERVENCES VALŪTU TIRGOS? 02.03.2010

 

 

Gada laikā intervence ārzemju valūtu tirgos ir kļuvusi par Šveices monetārās politikas pamatu un ir iespējams, ka nākamajos mēnešos centrālā banka aktīvi turpinās Šveices franka vājināšanu.

2009. gada martā ŠNB ar blīkšķi atgriezās tirgū pēc 15 gadu prombūtnes un sāka pārdot Šveices frankus, lai novērstu deflācijas draudus. Kopš tā laika intervence ir kļuvusi par efektīvu instrumentu ŠNB monetārajā politikā, aizstājot tādus ierastus pasākumus kā procentu likmju maiņas.

Ārzemju valūtu tirgus menedžments ŠNB dienas kārtībā ieņem ļoti augstu vietu. Savukārt procentu likmes ir atliktas vistālākajā plauktā un neizskatās, ka tās drīzumā varētu tikt izvilktas dienasgaismā, tāpēc no ŠNB kārtējās politikas definēšanas sanāksmes 11. martā vairums sagaida atkārtotu apstiprinājumu bankas pasludinātajai cīņai pret jebkādu pārmērīgu vērtības pieaugumu frankam.

Šveicē jautājumi, kas saistīti ar ārvalstu valūtu kursiem ir sevišķi svarīgi tāpēc, ka valsts ekonomiskā pieauguma tradicionālais dzinējspēks ir eksporta industrija. Un Šveice ir citas valūtas sala eiro zonā, lai gan lielāko daļu darījumu tā veic ar Eiropas Savienību.

Neseno Šveices valūtas augšupejas tendenci pastiprināja Grieķijas krīze, kas veicināja eiro kritumu un investori meklēja drošu (t.s. „safe heaven”) valūtu. Kopš marta eiro ir pieaudzis par 5%, paātrinoties savos lēcienos pēdējo trīs mēnešu laikā. Šobrīd eiro tiek tirgots pie CHF1.4630, salīdzinot ar CHF1.54, kur eiro uzlēca pēc pirmās ŠNB intervences pagājušā gada martā.

Daudzi Šveices nozaru vadītāji ir nobažījušies par izredzēm, ka Šveices franks turpinās pieaugt, kas varētu padarīt Šveices preces un pakalpojumus mazāk konkurētspējīgus ārzemēs.

Swissmem, Šveices iekārtu un metāla nozaru lobiju grupa, atzīmēja, ka nesenais nenozīmīgais eksporta situācijas uzlabojums varētu tikt sabojāts ar franka uzlēcienu.

Arī valsts tūrisma organizācija ir paziņojusi, ka šajā gadā ir sagaidāms uzturēšanās samazinājums par 2.6% Šveices viesnīcās un, Šveices frankam turpinot pieaugt, pieprasījums varētu kristies vēl vairāk.

Bet dažas Šveices uzņēmējdarbības jomas un patērētāji ir ieguvuši no pēdējā pieauguma valūtas tirgū.

Piemēram, iepakojuma nozares kompānijas, kas iepērk tādus izejmateriālus kā plastmasas plēvi eiro zonā, bet apstrādā un pārdod to Šveicē, spēj gūt labumu no Šveices franka pieaugošās pirktspējas.

Saskaņā ar Migros-Genossenschafts-Bund, Šveices lielākās mazumtirdzniecības ķēdes, pārstāvja teikto, viņi 2009. gadā pazemināja pārdošanas cenas kopumā par 300 miljoniem Šveices franku ($275 miljoni). Cenas par tādām precēm kā gaļa, dārzeņi un augļi, kā arī elektroiekārtas tika samazinātas gandrīz par 5.5%, un daļēji tas notika Šveices franka pastiprināšanās dēļ.

ŠNB tīšuprāt tur neziņā tirgus par savu valūtas stratēģiju. Tai nav oficiāla valūtas kursa mērķa un reti, ja vispār ir, saskaņota rīcība tirgū. Tomēr tirgus novērotāji atzīmē, ka ir izprotami atsevišķi franku pārdošanas gadījumi 2009. gadā un šogad, no kuriem vispamanāmākā transakcija bija darījums par €4.5 miljardiem pagājušā gada martā.

Teorētiski šādai politikai nav nekādu ierobežojumu, jo centrālā banka var nodrukāt naudu, lai pārdotu frankus par eiro vai par kādu citu ārzemju valūtu. Tomēr, ŠNB paskaidroja, ka nav gatava to darīt bezgalīgi.

Tam piekrīt arī tirgus novērotāji.

„Tam nav jābūt centrālās bankas mērķim – katru dienu vadīt valūtas kursus”, saka UniCredit valūtu stratēģis Armins Mekelburgs. Viņš arī atzīmēja, ka ŠNB rīcības iedarbīgums ir samazinājusies kopš tā pārstāja aizsargāt CHF1.50 līmeni pagājušā gada decembrī.

Tomēr, kā saka daudzi eksperti, ŠNB, visticamāk, paliks aktīvs spēlētājs ārvalstu valūtas tirgos, jo citas izvēles nav. Tāpēc, ka jebkāda atgriešanās pie normālākas monetārās politikas – augstākām procentu likmēm – ir ļoti nedroša un ir atkarīga no valūtu kursu tālākas attīstības.

Faktiski, frankam paliekot stipram, var tikt aizkavēta jebkāda procentu likmju normalizēšana. „Šveices franka pieaugums ir kā monetārās politikas sašaurinājums,” saka Credit Suisse ārvalstu valūtu tirgus stratēģis Markuss Hetingers. Un tāpēc, kā pašlaik paredz Credit Suisse, ŠNB atturēsies no likmju pacelšanas 2010. gada trešajā ceturksnī.

Saskaņā ar Hetingera teikto, franka pieaugumam līdz CHF1.40 pret eiro pamata cēloņi ir, piemēram, Šveices tekošās bilances pārpalikums. Tomēr ŠNB, protams, varētu ķerties pie noteiktas rīcības, lai šādu kustību aizkavētu.

ŠNB šobrīd mērķē uz 0.25% trīs mēnešu Šveices franka Londonas starpbanku likmei, uz rekordzemāko no Šveices procentu likmēm.

 

© Treideri.lv