I.BRĪVERS: "LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATDZIMŠANAI"

 

Piedāvājam Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Eksports nav pirmā prioritāte
* Par pirmo prioritāti ir jāizvirza nevis uz eksportu vērstās nozares un uzņēmumi (tā varētu būt otrā prioritāte), bet gan tās nozares un uzņēmumi, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, kā īpašu prioritāti izdalot importa aizvietošanu.
* Nevar paļauties uz to, ka uz importētiem resursiem balstīts eksports būs ilgtermiņā konkurētspējīgs. Turklāt Latvijas ekonomikas ārējā atkarība ir pārāk liela, kas ir par iemeslu tam, ka Latvija no globāliem satricinājumiem cieš īpaši smagi.
* Ja pirmā prioritāte tiks dota pašmāju uzņēmumiem, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, tad iegūs arī uz eksportu vērstie uzņēmumi, jo mazināsies to atkarība no importētajiem resursiem, kuru cenas pašreizējās krīzes apstākļos un, it īpaši, sākoties globālās ekonomikas atlabšanai, būs stipri svārstīgas.

Kur rast naudu?
* Paļauties tikai uz ārējiem finansiālajiem līdzekļiem nedrīkst. Ir jāmeklē iespējas rast iekšējus finansējuma avotus.
* Vieglākais, taču ne labākais ceļš ir nodokļu paaugstināšana. Taču „ekonomikas stabilizācijas plāna” izdarības ar PVN likmēm jau tagad rāda, ka šāds ceļš pat īstermiņā nedos reālu labumu, ilgtermiņā pasliktinot ekonomikas stāvokli.
* Iedzīvotāju ienākumu „krīzes nodoklis” ar lielu neapliekamo minimumu, piemēram, 600 lati mēnesī.
* Tas vismaz daļēji pārliktu krīzes smagumu no mazturīgajiem iedzīvotājiem uz turīgākajiem – pretēji tam, ko izdarīja „ekonomikas stabilizācijas plāns”. Tas aizvietotu nepieciešamību ieviest progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
* Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju izlaišana. Šo obligāciju pircēji saņemtu būtiskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un „krīzes nodokļa” atlaides.
* Iedzīvotāju ienākumu nodoklis pašlaik būtībā ir algas nodoklis – par ienākumiem no kapitāla nodoklis netiek maksāts. Jāapliek ar nodokli ienākumi no kapitāla.
* Valsts monopoli – alkoholam, tabakai, azarta spēlēm u.c.

“Lielus ienākumus mūsu apstākļos bez lielas iedzīvotāju masas sarūgtinājuma var dot tikai baudvielu monopoli.” (K.Balodis, 1928)

“Nepraša savā arodā ir tas finanšu ministrs, kas nemāk tos līdzekļus, kas izdoti ražīgiem mērķiem pa lielum lielai daļai atdabūt atpakaļ valsts kasē ar valsts baudvielu monopolu palīdzību.” (prof. Miguļins, 1908)

* Rietumeiropā plaši tiek popularizētas, izmantotas un no valsts atbalstītas „darbinieku finansiālās līdzdalības” (EFP) shēmas. Šīs shēmas ilgtermiņā ir izdevīgas visiem – gan darba devējam, gan darba ņēmējam, gan valstij. Šo shēmu popularizēšana un valstisks atbalsts būtu ilgtermiņa risinājums arī Latvijai un ne tikai krīzes apstākļos.

Kas nav jādara “par katru cenu”
* Pāreja uz eiro un lata stabilitāte nedrīkst būt mērķi, kuri ir jāpanāk „par katru cenu”.
* Lata devalvācija var neglābt, jo valūtas devalvācijas radītais importa sadārdzinājums valstī, atšķirībā no eksporta, darbojas ar multiplikatora efektu. Taču var pienākt brīdis, kad citas izejas kā devalvēt latu vienkārši nebūs.
* Reizēm “devalvācija” tiek lietots nepareizā nozīmē – kā valūtas vērtības samazināšanās (angliski “depreciation” ). Patiesībā devalvācija ir iespējama tikai fiksēta valūtas kursa gadījumā, līdz ar to, piemēram, Zviedrijas kronu vai Anglijas mārciņu nemaz nevar devalvēt.
* Diskusijas vērts būtu jautājums par lata atsaisti no eiro (pāreja uz brīvo kursu; tas, ko pirms gada izdarīja Ungārija).
* Nesaprotu , kāpēc Latvijai ir jāsteidzas pievienoties eiro zonai.

Kas ir jādara “par katru cenu”
* Mērķis, kas jāpanāk „par katru cenu” - Latvijas lauksaimniecības glābšana, jo būtībā tā ir arī latviešu tautas glābšana.
* Valsts garantētu fiksētu iepirkuma cenu noteikšana svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem.
* Jebkādu ierobežojumu atcelšana zemniekiem pārdot savus produktus mājsaimniecībām bez starpniekiem.
* Nebaidīties no protekcionisma pasākumu izmantošanas – ir skaidrs, ka arī citas valstis to darīs.
* Uzņēmumiem, kas darbojas prioritārajās nozarēs, ir jāizsniedz kredīti bez komercbanku starpniecības un ar fiksētu procentu likmi.
* Visbīstamākais uzņēmējam ir nevis augsta kredīta procentu likme, bet gan nenoteiktība par to, kāda šī likme būs. Kredītu izsniegšana caur komercbankām pašreizējā ārkārtējā situācijā nebūs efektīva. Pašreizējā situācijā, kad uzņēmumu peļņa svārstās ap kritisko robežu, daļu no šīs peļņas novirzot komercbankām, lielākā daļa uzņēmumu stabili nonāks zem šīs kritiskās robežas.
* Ir krasi jāierobežo spekulatīvā ekonomika, apliekot „finanšu produktus” ar augstu nodokli, vai pat atsevišķos gadījumos tos aizliedzot.
* Galējs solis - finanšu sektora pāreja valsts rokās.

Nobeigumā
* Šis gads ļoti daudz ko izšķirs. Ja pie varas paliks esošie, tad, iespējams, pēc īsāka vai ilgāka laika Latvijā „stabilizēsies ekonomikas attīstība”, tikai latviešu tautai tas vairs nebūs svarīgi – viņi vēros Latvijā notiekošo televīzijā savās mājās Anglijā, Īrijā vai kur citur. Lai latviešu tauta varētu izdzīvot savā Tēvijā, pašreizējie varas koridori ir jāizmēž.
* Ja ekonomikā viss iet gludi, tad var uzskatīt, ka uzņēmēji būs galvenais virzošais spēks. Grūtos laikos – kara un krīžu gadījumā vadošā iniciatīva ir jāuzņemas valstij. Tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka cilvēki valstij uzticas.
* Ir jāatjauno Latvijas iedzīvotāju ticība savai valstij, ko pie varas esošā noziedzīgā kliķe ir sagrāvusi.

Avots: Ivars Brīvers
Iesūtīja Valters Grīviņš
tautasforums[LV]

 

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/tautsaimniecibas-atdzimsana-0906.php on line 108