FINANŠU TIRGUS APSKATS. 2010. GADA 7. JŪNIJS – 13. JŪNIJS

 

Galveno tirgu indeksi apskata nedēļā kopumā pieauga, samazinoties bažām par Eiropas valstu parādu problēmām. Amerikas centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka notiek ekonomikas atveseļošanās, un šo apgalvojumu apliecināja kopumā pozitīvie ekonomikas dati ASV, Eiropā un Ķīnā. Ne pārāk iepriecinoši bijuši ASV mazumtirdzniecības apjomu dati.

ASV centrālās bankas priekšsēdētājs Bens Bernanke mēģināja nomierināt tirgus dalībniekus, sniedzot pozitīvus komentārus par ASV tautsaimniecības prognozēm. Viņš paziņoja, ka ASV notiek lēna, bet stabila ekonomikas atveseļošanās. Jāatzīmē, ka B. Bernanke minēja, ka redzamas agrīnas pazīmes tam, ka privātais patēriņš sāk aizvietot fiskālās stimulēšanas pasākumu pozitīvo ietekmi. Tāpat viņa izteikumos netika minēts, ka ASV centrālā banka plānotu bāzes procentu likmju palielināšanu.

Minētos apgalvojumus atbalstīja ASV ekonomikas dati, kas liecina par ekonomikas pieauguma pastiprināšanos. ASV mazo uzņēmumu optimisma indekss NFIB atkal pieauga, liecinot, ka uzņēmējdarbības apstākļi uzlabojas arī attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, kas līdz šim atpalika no lielajiem uzņēmumiem peļņas un pārdošanas rādītāju uzlabošanās ziņā. Patērētāju optimisma indeksi arī uzrāda uzlabošanos, un Mičiganas Universitātes aprēķinātais patērētāju optimisma indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008. gada janvāra.

Mazumtirdzniecības rādītāji tomēr liecina, ka stāvoklis privātā patēriņa ziņā nav tikai vienpusīgi pozitīvs. Salīdzināmo lielveikalu tīklu pārdošanas apjomu indekss ICSC pieauga par 3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču galvenais ASV mazumtirdzniecības apjomu rādītājs krities par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, jo pavājinājušies būvmateriālu nozares rādītāji. Runājot par budžetu, jaunākās ziņās ir pozitīvas, jo nodokļu ieņēmumi pieauguši par 6% salīdzinājumā ar šo pašu laiku iepriekšējā gadā. Daudzi analītiķi uzskata, ka ir iespējams, ka ASV budžeta deficīta rādītāji šogad nesīs pozitīvus pārsteigumus.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, atstājot to 1,0% līmenī. Tāpat padome nolēma pagarināt trīs mēnešu termiņa kredītlīniju, lai mazinātu finansējuma trūkuma spiedienu starpbanku tirgū. Bankas arvien vairāk izmanto ECB depozīta iespēju, jo Eiropas bankās palielinās bažas par darījumu partnera risku (1. attēls).

Āzijas ekonomikas dati liecina, ka turpinās spēcīga ekonomikas aktivitāte, jo Ķīnas eksporta apjomi maijā pieauga par 48,5% salīdzinājumā ar to pašu laiku pērn (2. attēls), bet imports – par 48,3%. Rūpnieciskās ražošanas rādītāji nedaudz atpalika no prognozēm, taču absolūtais pieaugums par 16,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā neapšaubāmi ir labs rādītājs. Straujais pieaugums turpinājās arī attiecībā uz ieguldījumiem pamatlīdzekļos pilsētās esošajos uzņēmumos.

Spēcīgo Ķīnas ekonomikas datu ēnas puse bija negatīvā politiskā reakcija ASV saistībā ar pazemināto Ķīnas valūtas maiņas kursu. Kopš ekonomikas krīzes sākuma Ķīna ir saglabājusi gandrīz nemainīgu savas valūtas kursu pret ASV dolāru, kas Ķīnas uzņēmumiem nodrošināja priekšrocības salīdzinājumā ar ASV uzņēmumiem. ASV Kongress varētu nākamajos mēnešos veikt pasākumus ar likumu palīdzību, nosakot konkrētiem Ķīnas uzņēmumiem tarifus, kas noteikti palielina risku, ka abu valstu starpā varētu sākties tirdzniecības „karš". Tomēr ir iespējams, ka Kongress tikai vēlas izdarīt papildu spiedienu uz Ķīnu, un galu galā šādas likuma normas netiks ieviestas.

Tā kā Krievijas federālo nodokļu ieņēmumi bijuši pozitīvi pārsteidzoši, Krievijas valdība nolēmusi palielināt valsts budžeta izdevumus 2010. gadā par USD 10,3 miljardiem. Gandrīz puse no palielinājuma tiks izmantota valsts pensiju fondā, lai segtu deficītu, kas radies pēc valsts pensiju ievērojamas palielināšanas. Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins pēdējās nedēļās paziņojis, ka kopējais budžeta deficīts šogad nepārsniegs 5,9%. Viņš arī prognozēja, ka budžeta izdevumu palielināšana neizraisīs inflācijas tempa kāpumu. Finanšu ministrija prognozē, ka patēriņa cenu indeksa (PCI) pieaugums šogad nepārsniegs 7%.

Budžeta izdevumu palielināšana, iespējams, daļēji ir reakcija uz Krievijas iedzīvotāju bažām par ekonomikas krīzi. Tas ir acīmredzams, aplūkojot strauji kritušos Krievijas valsts vadītāju reitingus. Krievijas iedzīvotāju, kas uzticas valsts premjerministram Vladimiram Putinam, skaits krities līdz 61%, kas ir zemākais līmenis kopš 2007. gada aprīļa, bet uzticību valsts prezidentam Dmitrijam Medvedevam izteikuši nu jau vairs tikai 51% Krievijas iedzīvotāju. 1. attēls.

 

 

Avots: Swedbank

 

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/swedbank-tirgus-apskats-1606.php on line 152