IEVĒROJAMI SARUKUŠAS PROCENTU LIKMES NOGULDĪJUMIEM LATOS

 

Gada laikā ievērojami samazinājušās vidējās svērtās procentu likmes latos piesaistītajiem noguldījumiem kredītiestādēs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ja 2009.gada jūnijā ilgtermiņa noguldījumiem latos vidējā procentu likme bija 11,4%, šā gada janvārī - 11,9%, augustā tā bija sarukusi jau līdz 4,8%.

Savukārt īstermiņa noguldījumu procentu likmes sarukušas pat pieckārt - no 5,5% šā gada janvārī līdz 1,1% augustā.

No 2002.gada sākuma līdz pat 2007.gada vidum vidējās svērtās procentu likmes latos piesaistītajiem noguldījumiem bija 3,5% līdz 6,2% robežās, taču līdz ar problēmām finanšu sektorā un ekonomikā noguldījumu likmes pakāpeniski pieauga.

Statistikas dati liecina, ka par ilgtermiņa noguldījumiem latos augstākos procentus kredītiestāžu klienti varēja saņemt pagājušā gada novembrī - vidēji 13,4%, bet par īstermiņa noguldījumiem 2009.gada jūnijā - vidēji 18,5%.

Pērn jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas un arī strauji izplatījās baumas par iespējamo lata devalvāciju. Savukārt gada nogale tika aizvadīta neskaidrībā par 2010.gada budžetu un starptautisko aizdevēju prasībām.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka līdz ar lielāku uzticību vietējai valūtai, norimstot spekulācijām ap lata stabilitāti, var vērot latu noguldījumu apjomu pieaugumu komercbankās, tādējādi komercbanku rīcībā ir arvien vairāk latu resursu.

Taču latu piedāvājums ievērojami pārsniedzot pieprasījumu, turklāt iespējas izvietot šos latu resursus ir ierobežotas (niecīgs pieprasījums pēc kredītiem, piedāvātie valsts parādzīmju apjomi nelieli), tādējādi starpbanku tirgus indeksi Rigibor samazinājušies līdz vēsturiski zemākajām atzīmēm. Līdz ar Rigibor kritumu atbilstoši samazinājušās arī procentu likmes noguldījumiem latos, skaidro Rudzītis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, tuvākajā nākotnē latu procentu likmes varētu stabilizēties pašreizējos zemos līmeņos, ja vien pēc vēlēšanām nebūs kardinālas ekonomiskās politikas maiņas.

Savukārt ilgtermiņa noguldījumiem ārvalstu valūtās procentu likmes krīzes laikā nepieauga tik strauji kā noguldījumiem latos. Eiro ilgtermiņa noguldījumiem procentu likmes ir turējušās 5%-7% robežās, bet no 2010.gada sākumā ir samazinājušās no 5,5% līdz 4,1% augustā.

Īstermiņa noguldījumi eiro valūtā gan sniedz krietni mazāku ienesīgumu. Noguldot eiro uz termiņu līdz gadam, no 2007.gada līdz 2008.gada beigām procentos kredītiestādes noguldītājam maksāja aptuveni 4%, 2009.gadā - no 3% līdz 2%, bet patlaban procentu likmes ir samazinājušās līdz 1%.

Vidējās svērtās likmes latos piesaistītajiem noguldījumiem kredītiestādēs ir procentu likmes, ko bankas maksā par nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumiem.

Par īstermiņa noguldījumiem tiek uzskatīti noguldījumu ar noteikto termiņu līdz gadam, bet par ilgtermiņa noguldījumiem - ar noteikto termiņu ilgāku par gadu.

 

Avots: Nozare.lv

 

04.10.2010.

© Treideri.lv