“DEUTSCHE WELLE”: ATTĪSTĪTO VALSTU PARĀDI BREMZĒ TO EKONOMIKU IZAUGSMI

 

Finanšu krīzes laikā pasaules ekonomikas glābšanai kopumā iztērēti aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma, raksta “Deutsche Welle”. Kā izdevumam izteicies Ķīles Pasaules ekonomikas institūta prezidents Deniss Snovers (Dennis Snower), parādi sāk negatīvi atsaukties uz šo ekonomiku attīstību brīdī, kad investorus pārņem bažas, ka tie varētu arī netikt atmaksāti. “Agri vai vēlu kreditēšanas institūtiem rodas šaubas šajā sakarā, un tad riska dēļ pieaug procentu likmes,” izteicies eksperts.

 Tā ir noticis Grieķijas gadījumā: procentu likmes par kredītiem, kurus valsts vadība ņēma savas ekonomikas atbalstīšanai, strauji pieauga un piemaksa par risku draudēja nožņaugt veselas valsts ekonomiku. Lai paglābtu Grieķiju, kā arī citas uz bankrota robežas nonākušās eirozonas valstis no parādu cilpas, Eiropas Savienība izdalīja palīdzības paketi 750 miljardu eiro apmērā, atgādina izdevums.

Daudz labāka nav situācija ar parādiem arī daudzās citās valstīs ar attīstītu ekonomiku, raksta “Deutsche Welle”. Tā gaidāms, ka Lielbritānijas budžeta deficīts šogad sasniegs 11,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami vairāk, nekā tādu visiem zināmu parādnieču kā Grieķija, Portugāle, Spānija vai Itālija budžetu deficīti.

Globālās līderes šajā “disciplīnā” ir ASV, kuru parāds ir aptuveni 13 triljoni ASV dolāru. Savukārt ja samēro valstu parādus ar IKP, tad šajā ziņā viennozīmīga līdere starp industriāli attīstītajām valstīm ir Japāna, kuras parāds sasniedzis 204% no valsts IKP. Neraugoties uz to, ka Uzlecošās saules  zeme gandrīz pilnībā finansē savu ekonomiku no pašas noguldījumiem, tik augsts parāda līmenis bremzē tās ekonomikas izaugsmi. “Ja parādu apmērs pārsniedz 90% no IKP, tad tas dažādu atšķirīgu faktoru, tajā skaitā augsto procentu likmju dēļ, bremzē ekonomikas izaugsmi,” uzskata jau pieminētais Snovers.

Atbilstoši Starptautiskās norēķinu bankas  (Bank for International Settlements) aprēķiniem, līdz 2040. gadam procentu likmes par ASV valsts parādu pieaugs līdz tādam līmenim, ka “apēdīs” ceturto daļu Savienoto Valstu IKP. Tajā pašā gadā, pēc bankas ekspertu domām, Lielbritānija savu kredītu apkalpošanai būs spiesta tērēt 30% sava IKP. Situāciju, visticamāk, vēl sarežģītāku padarīs arī daudzu augsti attīstīto valstu iedzīvotāju novecošana un ar to saistītā darba spējīgās iedzīvotāju daļas, uz kuras pleciem gulsies aizvien pieaugošais parādu slogs, samazināšanās, raksta “Deutsche Welle”. Kā izteicies Snovers, iedzīvotāju novecošana Eiropā novedīs pie aizvien lielākiem tēriņiem pensijām un medicīniskajiem pakalpojumiem, kas tāpat padziļinās valsts parādu problēmu.

Visu šo apstākļu kopums novedīs pie ekonomiskās izaugsmes palēlināšanās attīstītajās valstīs, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgažu rādītājiem. Tieši parādu krīzes, kurā nonākušas Eiropas valstis, dēļ Starptautiskais Valūtas fonds šajā gadā prognozē eirozonas ekonomikas izaugsmes palēlināšanos par 1,3 procentiem. Tajā pašā laikā, pēc SVF ekspertu domām, pasaules ekonomikas izaugsme kopumā būs 4,6 procenti. Tik optimistiska prognoze ir iespējama, tikai pateicoties valstīm ar pārejas perioda ekonomiku, vispirms jau Ķīnai un Indijai, kuras spējušas pārvarēt finanšu krīzi faktiski bez zaudējumiem, uzsver izdevums.

Šīs divas valstis pašlaik atrodas pat izdevīgākā situācijā, nekā pirms krīzes sākuma. Tas saistīts vispirms jau ar to zemo valsts parādu līmeni. Neraugoties uz Pekinas īstenoto vērienīgo ekonomikas stimulēšanas programmu, parāda līmenis Ķīnā šogad sasniegs tikai 23 procentus no IKP.   Indijas parāda līmenis gan ir augstāks nekā Ķīnai – 54 procenti, taču eksperti ļoti optimistiski raugās uz Indijas ekonomikas nākotni. Pēdējā gandrīz nav atkarīga no eksporta, tāpat vairāk nekā 30 procenti valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem.

Savukārt kas attiecas uz nupat sākušos desmitgadi, tad, atbilstoši “Deutsche Bank Research” prognozēm, valstu ar attīstītām ekonomikām parādi neatvairāmi turpinās pieaugt un līdz desmitgades beigām sasniegs rādītāju 140% no IKP, kamēr valstu ar pārejas ekonomiku parādu līmenis pazemināsies līdz 40% no IKP. Kopumā globālās ekonomikas smaguma centra pārvietošanās attīstības valstu virzienā sākās jau pagājušajā desmitgadē un parādu krīze, kurā pašlaik iekļuvušas attīstītās valstis, tikai paātrinājusi šo procesu, noslēguma secina izdevums.

 

Avots: www.2v.lv

11.08.2010.

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/paradi-bremze-attistibu-1108.php on line 76