|
|
 |
NORDEA MARKETS VALŪTU TIRGUS APSKATS PAR 2010. GADA PIRMO PUSGADU
USD
Dolāram šis gads sākās zem 50 santīmu atzīmes ar labām izredzēm pakāpties augstākos līmeņos procentu likmju prognožu dēļ (no ASV gaidīja agresīvāku rīcību nekā no ECB). Sākumā tiešām bija vērojams mērens dolāra vērtības kāpums, kuru atbalstīja arī ASV ekonomikas dati, piemēram, pamazām sāka uzlaboties ASV darba tirgus vide. Sākot no janvāra ASV sektoros ārpus lauksaimniecības katru mēnesi sāka radīt jaunas darba vietas (pagājušajā gadā jaunas darba vietas radītas tikai novembrī, bet gada laikā darba vietu skaits samazinājās par 4.7 miljoniem). Tad atnāca pavasaris un atsevišķu eiro zonas valstu budžeta deficītu jautājuma nonākšana uzmanības centrā (flagmanis- Grieķija). Rezultātā tirgū atkal parādījās interese samazināt riskantos darījumus un atgriezties pie drošām vērtībām, šajā gadījumā arī pie dolāra. Maijs (saasinājās jautājums par Grieķijas spēju finansēt savu budžeta deficītu) atnāca ar būtisku dolāra vērtības pieaugumu. Dolārs Latvijā maija mēnesi noslēdza ar 8.3% cenas pieaugumu. Šodien dolārs ir par aptuveni 16% dārgāks nekā gada sākumā. Kas sagaida dolāru gada otrajā pusē? Kad no skatuves pazudīs nesabalansēto eiro zonas dienvidnieku budžetu jautājums (kurš gan tagad nav ķēries pie izdevumu samazināšanas plāniem?) uzmanības lokā nonāks procentu likmju jautājums un te pēdējās pāris nedēļās izmaiņas nākušas par sliktu dolāram, pat neskatoties uz to, ka dolāra 3 mēnešu Libor likme kopš gada sākuma ir dubultojusies (kas notika pieaugušā riska un vājākas likviditātes dēļ). Pēdējās dienās ir nedaudz pieaugusi gan starpība starp eiro un dolāra 2 gadu swap likmēm (par labu eiro), gan starpība starp 3 mēnešu futures likmēm (arī par labu eiro). Jāņem arī vērā, ka ļoti daudz negatīvas informācijas un prognožu jau tagad ir ierēķinātas eiro cenā, tādēļ pēdējā nedēļā novērotā eiro atpirkšana diez vai tūlīt pārvērtīsies jaunā eiro pārdošanā pašreizējos cenu līmeņos (futures kontraktu dati joprojām rāda, ka tirgū ir pietiekoši liels vēl neatpirkto eiro daudzums). Arī virkne pēdējās nedēļās publicēto ASV ekonomikas datu nerunā par labu dolāru pirkšanai (darba tirgus sāk buksēt, inflācija vājāka). Viens no faktoriem kam jāseko līdzi ir arī dolāru resursu pieejamība tirgū (šeit situācija pagaidām nepasliktinās). Ja atkal paradīsies likviditātes problēmas, dolāra cena var pakāpties. Apkopojot iepriekš rakstīto, tuvākajā laikā dolārs ir ievainojams un var zaudēt vēl daļu savas vērtības, bet vēlāk (nākamajā gadā) galvenokārt pateicoties dolāra procentu likmju uzvedībai (ja viss notiks tā kā prognozējam pašreiz) dolārs varētu kļūt pieprasītāks (bet neaizmirstam par ASV tirdzniecības un budžeta deficītiem). GBP
Kaimiņos (eiro zonā) notiekošais ir ļāvis mārciņas cenai pakāpties augstākos līmeņos. Gada sākumā mārciņu nomāca vājie ekonomikas dati un strauji augošais budžeta deficīts, kas mārciņas cenai no 80 santīmu atzīmes lika doties 78 santīmu virzienā. Papildus slogu mārciņai uzlika notikumi uz politiskās skatuves. Bažījoties, ka vēlēšanas novedīs strupceļā, tirgus dalībnieki izvēlējās neinvestēt mārciņās, jo šāds vēlēšanu iznākums varētu apgrūtināt budžeta deficīta samazināšanai svarīgo lēmumu pieņemšanu. Negatīvo noskaņojumu pret mārciņu „pārsita” Grieķijas jautājums un mārciņas cena kopš marta ir krietni pakāpusies (līdz jūnijam mārciņa trīs mēnešus pēc kārtas mēnesi noslēdza ar cenas pieaugumu un arī jūnijs pagaidām sola to pašu). Arī vēlēšanas beidzās labāk nekā sākotnēji tika gaidīts un sekmīgais darbs pie jaunās valdības veidošanas kopā ar jaunās valdības deklarēto apņemšanos sakārtot budžetu ļāva mārciņai pārkāpt 85 santīmu atzīmi. Budžeta aprises uzzināsim šodien, bet jau tagad ir skaidrs, ka budžetā parādīsies gan izdevumu samazināšana, gan atsevišķu nodokļu paaugstināšana. Gaidot budžeta datus, mārciņa turējās nedaudz zem 85 santīmu atzīmes. CHF
Šveices franks ir viens no šā gada ievērojamākajiem rekordistiem, jo attiecībās ar eiro sasniegti nebijuši cenu līmeņi (franka vērtība kopš gada sākuma gan pieaugusi „tikai” par 8%, kas ir daudz mazāk par dolāra vērtības svārstībām). Kopš eiro pēdējo reizi paviesojās pie 1.6828 franku atzīmes (2007. gada 11. oktobrī), eiro cena ik pa laikam ir devusies zemākos līmeņos. Pagājušā gada martā bija vērojami pirmie ļoti nopietnie Šveices CB mēģinājumi kavēt franka vērtības augšanu (jo dārgs franks rada zaudējumus Šveices eksportētājiem, kavē ekonomikas izaugsmi un rada deflācijas draudus). 2009. gada martā tūlīt pēc CB sanāksmes Šveices CB izdevās eiro cenu „pacelt” no 1.46 frankiem virs 1.53 frankiem. Līdzīgus mēģinājumus kavēt franka vērtības augšanu Šveices CB realizēja arī šogad. Tomēr pēdējā Šveices CB sanāksme tirgus dalībniekus pārsteidza ar franka vērtības ignorēšanu komentāros un tas pavēra ceļu jauniem rekordiem. 21. jūnijā pirmo reizi kopš eiro ieviešanas 1999. gadā tā cena atzīmējās zem 1.37 franku atzīmes un tas šķiet nav franka spēju maksimums (šodien eiro jau paguva nokļūt pie 1.365 franku atzīmes). Latvijā franka cena Līgo svētkus sagaida netālu no 52 santīmu atzīmes. Bez bremzējošā Šveices CB faktora franks vēl var patrakot, bet gan jau vēlāk nomierināsies un cena vismaz uz laiku nostabilizēsies netālu no pašreizējiem līmeņiem. Tālāko noteiks ekonomikas veselība (kur pagaidām Šveice izskatās labāk par eiro zonu). SEK
Baltijā situācija ir stabilizējusies (Igaunija pat gandrīz jau iekāpusi eiro zonā) tādēļ mierīgāka arī dzīve Zviedrijas finanšu tirgū. Zviedrijas kronai tuvākais nopietnais notikums būs 1. jūlijā gaidāmā Zviedrijas CB sanāksme. Iespējams sagaidīsim procentu likmju celšanu. 3 mēnešu SEK likme tirgū jau tagad ir pakāpusies līdz 0.7% atzīmei (gada sākums pagāja nedaudz zem 0.5% atzīmes). Uz eiro zonā notiekošā fona (Zviedrijas ekonomikas izaugsme ir spēcīgāka) un samazinoties eiro likmju pārsvaram pār kronas procentu likmēm, kronai ir labas izredzes doties augstākos cenu līmeņos. Satraucošais faktors ir darba tirgus dati, bet šī nav tikai Zviedrijas problēma. Latvijā kronas cena gadu sāka zem 7 santīmu atzīmes, bet pusgada laikā tai izdevies pakāpties par vairāk kā 5% un sasniegt 7.4 santīmu atzīmi. EUR
Eiro cena pasaulē šogad zaudējusi ievērojamu daļu vērtības (14% vērtības kritums pret dolāru). Par to, protams, prieks ir eiro zonas eksportētājiem un tas ir labi eiro zonas tūrisma industrijai (doties atpūsties uz eiro zonas valstīm amerikāņiem u.c. ir kļuvis lētāk). Savs labums arī tiem Latvijas eksportētājiem, kuri eksportē ārpus eiro zonās un saņem ieņēmumus dolārs, mārciņās vai citās valūtās, kuru cena ir pieaugusi. Tomēr te ir arī pretējs efekts, jo importa pusē ir arī dolāros cenotās preces (piemēram, izejvielas), kuras dolāra cenas kāpums padarījis dārgākas. Sākotnēji eiro vērtība pazeminājās, jo no ASV gaidīja agresīvāku rīcību procentu likmju jautājumā nekā no ECB (ko atbalstīja ASV ekonomikas dati). Tālāk galveno lomu spēlēja eiro zonā ietilpstošo atsevišķu valstu fiskālās problēmas - Grieķijas jautājums vien eiro cenu dolāros ne reiz vien dienas laikā pašūpoja par vairāk kā 2%. Maijā tādas bija 5 darba dienas (rekords 6. maijā kad eiro dienas maksimālās un minimālās cenas starpība sasniedza 2.6%). Pašreiz atskatoties uz Latvijas situāciju 2008. gada nogalē var atzīt, ka zināma taisnība jau Latvijas finanšu ministram bija, jo uz Grieķijas u.c. eiro zonas valstu parāda fona Latvijas gadījums tagad tiešām izskatās kā „nothing special”. Jāpiebilst, ka Latvija starptautiskajos medijos nereti tika pieminēta Grieķijas u.c. valstu gadījumā kā piemērs, tam, kā jādodas sabalansēta budžeta virzienā (šajā sakarā ne vienu reizi vien starptautiskajos medijos bija iespēja izteikties Latvijas amatpersonām, kas ir uzlabojis ar Latviju saistīto publikāciju toni). Budžetu deficītu jautājums vēl ilgi vajās eiro, bet pagaidām šīs tēmas popularitāte sāk samazināties līdz ar to ir pārtrūkusi arī eiro cenas lejupslīde (pagaidām atklāts ir jautājums uz cik ilgu laiku). Futures dati pagājušajā nedēļā parīdīja, ka „īso” eiro pozīciju apjoms ir samazinājies uz pusi. LVL
Latvijas finanšu tirgū iestājušies miera laiki. Šos miera laikus lielā mērā ir nofinansējuši SVF&Co (mieru finanšu tirgū skaidrot ar ekonomikas veselības pozitīvām izmaiņām diemžēl vēl nevar). Kāpēc tad lata procentu likmes ir tik zemas, bet eiro cena Latvijā svārstās tik maz? Latvijas Bankas neto bilance darījumiem valūtu tirgū līdz 19. jūnijam ir no tirgus dalībniekiem nopirkti 736 miljoni eiro (naudas tirgus attiecīgi ieguvis aptuveni pusmiljardu latu). Galvenais eiro pārdevējs LB ir Valsts kase, pēc kuras datiem tā šā gada pirmajos 5 mēnešos no Latvijas Bankas ir nopirkusi 431.3 miljonus latu (pirmajā ceturksnī no starptautiskajiem aizdevējiem saņemti 700 miljoni eiro). SVF&Co aizdevums ir nodrošinājis vairākas lietas: ļāvis valstij dzīvot ar budžeta deficītu, palielinājis Latvijas Bankas ārvalstu valūtu rezerves un nodzinis lejā lata procentu likmes (protams, tas viss kopā palielināja arī stabilitāti un uzlaboja Latvijas finanšu tirgus tēlu). Atgriežoties pa procentu likmēm - lata procentu likmes ietekmē tirgum pieejamais latu daudzums un iespējas nepieciešamības gadījumā tos aizņemties vai investēt. Komercbanku statistika naudas tirgū ir sekojoša: lai izpildītu obligāto rezervju normu komercbankas LB kontos šogad vidēji dienā turējušas 687 miljonus latu, bet LB depozītos vidēji dienā šogad glabāti 583 miljoni latu. Tirgū visu laiku ir bijis latu „pārpalikums” un līdz ar to lata procentu likmes noteica LB noguldījumu likmju līmenis. Redzot lielo latu pārpalikumu naudas tirgū LB šogad nedaudz pamodificēja noguldījumu likmes no 24. marta ieviešot 7 dienu depozītu ar procentu likmi 1.00% un pazeminot vienas dienas procentu likmi līdz 0.50% atzīmei. Attiecīgi īsāko termiņu likmes arī devušās LB noteikto depozīta likmju virzienā. Rezultātā latu 3 mēnešu Rigibor likme vakar pirmo reizi kopš Rigibor ieviešanas (1997. gada nogalē) sasniedza 1.99% atzīmi. Līdz šim Rigibor dzīves laikā nav bijusi situācija, kad visas Rigibor likmes līdz 3 mēnešiem ieskaitot ir zem 2% atzīmes. Kamēr tirgus dalībnieki nepārdod latus Latvijas Bankai, vai nesāks būtiski palielināt kredītportfeļus (kam, savukārt, viens no priekšnosacījumiem ir ekonomikas atveseļošanās), tirgū saglabāsies būtisks latu „pārpalikums” un attiecīgi samērā zemas lata procentu likmes. Vēl viens no faktoriem, kas ietekmē tirgu, ir ekonomikas dati un notikumi uz politiskās skatuves. Ekonomikas dati šogad situāciju Latvijas finanšu tirgū ietekmē maz (grūti konkurēt ar aizdotajiem 700 miljoniem eiro), bet notikumi uz politiskās skatuves var nospēlēt kādu lomu (vairāk uz lata garāko termiņu procentu likmēm, nevis eiro cenu). 2. oktobrī gaidāmās vēlēšanas ir zināms risks ar ko tirgus dalībnieki rēķināsies, un tas var ietekmēt tirgus dalībnieku aktivitātes hedžēšanas frontē. Tuvojoties oktobrī gaidāmajām vēlēšanām (iespējamo politisko pārmaiņu faktors) var pieaugt tirgus dalībnieku interese parūpēties par nākotnē gaidāmajām naudas plūsmām (ja ieņēmumiem latos pretī ir plānoti izdevumi valūtās). Ja šī interese pieaugs, palielināsies forward un swap darījumu aktivitāte un šajā „seklajā” tirgū tas ātri pacels lata garāko termiņu procentu likmes. Tomēr vasarā tirgū visticamāk aktivitāte nebūs liela un ne eiro cena Latvijā ne lata procentu likmes būtiski nemainīsies.
Apskatu sagatavoja: Andris Lāriņš, Nordea Markets
© Treideri.lv Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/nordea-markets-apskats-2306.php on line 205 |
