JAPĀNAS UN ĶĪNAS CENTRĀLĀS BANKAS NEVĒLAS PIEĻAUT SAVU NACIONĀLO VALŪTU NOSTIPRINĀŠANOS

 

Pagājušo trešdien Japānas centrālā banka iztērēja vairāk nekā 24 miljardus ASV dolāru, veicot intervenci Forex jeb starptautiskajā valūtas tirgū. Japānas centrālā banka ir apņēmusies noturēt valūtas kursu koridorā 82-85 Japānas jenas par ASV dolāru, paziņojot, ka tā darīs visu iespējamo, lai jena vairāk nenostiprinātos. Kamēr centrālajai bankai izdosies noturēt šo līmeni, tikmēr ir vērts apsvērt īstermiņa USD/JPY garās pozīcijas, tomēr ilgtermiņā Japānas jena visticamāk turpinās savu nostiprināšanos attiecībā pret ASV dolāru. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs - tirgū nav dabīga pieprasījuma iegādāties ASV dolārus pārdodot Japānas jenas. Cilvēki Japānā nevēlas turēt ārvalstu valūtas un pat korporatīvais sektors nevēlas uzkrāt ASV dolārus.  Japāna ir viena no lielākajām eksportētājvalstīm uz ASV un tai ir daudz ASV dolāru,  kuri pastāvīgi tiek konvertēti uz Japānas jenām.  Vienīgais ceļš, kā jena varētu pavājināties, ir tad, ja ASV procentu likmes pieaugtu līdz līmenim 4-5%, tad iespējams daļa ASV dolāru tiktu paturēta un netiktu mainīta atpakaļ uz jenām. Bet ASV procentu likmēm atrodoties praktiski vienādā līmenī ar Japānas, nav iemesla pārdot jenas un pirkt dolārus.

Japānas centrālā banka vēlētos USD/JPY valūtas kursu „uzdzīt” līdz līmenim 90-95, bet pagaidām nav spējusi pārsniegt līmeni 86. Eksportētājiem ir nepieciešamība repatriēt savus naudas līdzekļus, līdz ar to valūtu tirgos ir neskaitāmi USD/JPY pārdošanas orderi, kas veicina jenas nostiprināšanos un dolāra pavājināšanos. Par labu nenāk arī fakts, ka ASV valdība nav apmierināta ar Japānas centrālās bankas centieniem pavājināt jenu, kas vēl vairāk "ierobežo" USD/JPY kursa virzību uz augšu.

Nedēļas nogalē ASV aicināja Ķīnu nostiprināt savu nacionālo valūtu – juaņu. Tomēr, lai arī konflikts ap Ķīnas juaņas kursu attiecībā pret ASV dolāru draud izvērsties tirdzniecības karā, tomēr Ķīna ļoti nelabprāt uztver piedāvājumus nostiprināt juaņu. Ja Ķīna pārlieku strauji ļautu nostiprināties juaņam, tad tas varētu izraisīt eksportētāju masveida bankrotus, kas savukārt novestu pie liela bezdarba valstī. Tā kā Ķīnā bezdarbnieku sociālā aizsardzība ir zemā līmenī, tad liels bezdarbs varētu izraisīt plašus nemierus. ASV to visu labi apzinās, bet ASV valdība pati izjūt lielu spiedienu no amerikāņu puses, lai uzveltu vainu Ķīnai par lielo bezdarbu ASV.

ASV "vidēja strādnieka" izmaksas stundā ir aptuveni 30 USD, salīdzinoši Ķīnā "vidēja strādnieka" izmaksas stundā ir aptuveni 0,50 USD jeb tikai 50 centi. Lai arī ASV strādnieks ir daudz produktīvāks nekā Ķīnas, tomēr ne jau 60 reizes! Līdz ar to tuvāko gadu laikā darba vietu radīšana būs ļoti grūts uzdevums ASV valdībai un var izrādīties galvenais klupšanas akmens ekonomikas atlabšanai.

 

20.09.2010.

© Treideri.lv