|
|
 |
ĪRIJAS FINANŠU MINISTRIJA NEPLĀNO PRASĪT PALĪDZĪBU NO ES
Īrijas finanšu ministrija apgalvo, ka nejūt nepieciešamību pēc līdzekļiem, un tādēļ nerisina pārrunas par ES nodibinātā ārkārtējās finansiālās palīdzības fonda izmantošanu. «Īrija pilnībā ir apgādāta līdz 2011.gada vidum. Vēršanās pie ES pēc ārkārtējas finansēšanas nebija», — Bloomberg citē Īrijas finanšu ministrijas paziņojumu. Sestdien, 13. novembrī Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihans intervijā radiostacijai RTE tāpat apgalvoja, ka vērsties pie ES “nav jēgas”, tā kā Dublinai ir pietiekami līdzekļu. Turklāt jau iepriekš Reuters, atsaucoties uz avotu Eirozonā, ziņoja, ka Īrija risina pārrunas par iespējamu ārkārtējā ES fonda izmantošanu un ir liela varbūtība, ka Dublina saņems tam pieeju. Šaubas attiecībā uz to, ka pieeja fondam tiks automātiski piešķirta, radās uz nesenā striktā Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma fona. Viņa izteicās par labu tam, lai kāda ES locekļa varbūtējo defoltu gadījumā pārliktu daļu iespējamo finanšu zaudējumu uz privāto investoru pleciem. Pie kam kļuva zināms, ka Eiropas Centrālā Banka tāpat nav noskaņota izdalīt lielus finansiālās palīdzības apjomus. Tajā pat laikā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozo nedēļas nogalē paziņoja, ka gadījumā, ja Dublina oficiāli palūgs palīdzību, Eiropas Savienībai ir mehānismi, kurus tā varēs iedarbināt. Tikmēr pieaug investoru skaits, kuri uzskata par iespējamu Īrijas defoltu. 51% starptautisko investoru, kurus aptaujāja aģentūra Bloomberg, uzskata, ka Īrijas valdības mēģinājumi samazināt spriedzi valsts parādu situācijā, nenesīs panākumus un kā rezultātā valsts būs spiesta paziņot par defoltu. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā jūnijā. Liela defolta varbūtība (71%), pēc investoru viedokļa, pastāv tikai Grieķijā.
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā, obligāta atsauce uz Treideri.lv portālu. 15.11.2010. © Treideri.lv |