INTERVENCES NEPALĪDZĒS JAPĀNAS JENAS VĀJINĀŠANAI

 

Kopš 1984. gada Japānas jena ir pieaugusi par 84% attiecībā pret visvairāk tirgojamo valūtu grozu, ieskaitot kāpumu par 13% 2010.gadā, uz tekošās bilances ikgadējā pozitīvā saldo - tirdzniecības galvenā indikatora fona.

Atšķirībā no ASV un Eirozonas, Japāna nepaļaujas uz ārvalstu kapitālu tās budžeta deficīta finansēšanai. Kā rezultātā, Japānā saplūst nauda no investoriem, kuri ir uztraukušies par daudzu valstu parādiem un globālās ekonomikas pieauguma palēninājumu. Pieaug likmes uz to, ka Japānas jena gada beigās var atkal atkārtot savu gada maksimumu (pat neskatoties uz to, ka Japāna pārdeva 2 trilj. jenu septembrī pēdējo 6 gadu laikā pirmās valūtas intervences ietvaros). Pie tam Japānas finanšu ministrija un CB ne vienreiz vien ir izteikušies, ka valstij ir nepieciešama vāja valūta, lai atbalstītu eksporta sektoru.

„Jebkuri mēģinājumi pavājināt jenu būs bezjēdzīgi”, - uzskata Ričards Franulovičs, vecākais valūtas stratēģis no Wetspac Banking Corp. – „Intervencēm, kad tās ir vērstas pret kursu kustības fundamentālajiem pamatiem, ir lemta izgāšanas”.

Kā uzskata Roberts Linčs, valūtas apakšnodaļas vadītājs HCBC Holdings Plc., „japāņi demonstrē ārējās tirdzniecības pārpalikumu un tas daļēji veicina jenas kāpumu”.

Neskatoties uz veikto intervenci, analītiķi palielina savas prognozes attiecībā uz jenu. Kā parādīja kompānijas Bloomberg aptauja, analītiķi sagaida, ka jena 2010.gadu pabeigs 85 jenu par ASV dolāru līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi par 87,5 jenu par ASV dolāru līmeni. 15.oktobrī banka Nomura Holdings Inc. arī izteica prognozes, saskaņā ar kuru šo finanšu gadu jena pabeigs 85 pret iepriekšējo prognozi 89 jēnas par ASV dolāru līmenī, bet tuvāko divu gadu laikā – līdz 81 jenai pret 88.

Opcionu tirdzniecība parāda, ka pastāv 74% iespēja, ka uz šī gada beigām jena var atjaunot savu maksimālo līmeni (kopš Otrā Pasaules kara beigām) 79,75 jēnas par dolāru. Tāpat Japānas jenas pieaugumu ietekmē tas fakts, ka vietējie investori tur savus aktīvus jenās, tā kā ASV zema ienesīguma valsts obligācijas nedod pietiekami ienesīguma. Kā arī jenas kāpumu veicina ASV Federālo rezervju vēlēšanās sadrukāt lielu naudas daudzumu pašu ekonomikas atbalstam.

Tirgus neuzskata, ka Japānas Banka ir nolēmusi atkāpties no dārgās jenas jautājuma, vienkārši tagadējā situācijā viņiem būs ļoti grūti novērst jenas pastiprināšanos”, - saka Henriks Gullbergs no Deutsche Bank AG. – „viņi var palēnināt tās kāpumu, bet panākumiem nepieciešams koordinēt spēkus starptautiskā līmenī, tomēr pagaidām par to pāragri spriest.”

 

 

25.10.2010.

© Treideri.lv