ASV IESLĒDZ DRUKĀŠANAS MAŠĪNU,
DARBA APJOMS — $600 MILJARDI

 

Šodien kļuva zināms par kvantitatīvās mīkstināšanas otrā raunda parametriem: lai atbalstītu ekonomikas atjaunošanos, ASV FRS papildus izpirks valsts ilgtermiņa obligācijas tirgū par $75 mljrd. mēnesī līdz 2011.gada II ceturkšņa beigām. Kopējais programmas apjoms — $600 mljrd. Tirgus dalībnieki gaidīja apmēram tādu summu, kaut arī daudzi cerēja uz likviditātes papildinājumu par $1-2 triljoniem.

Lēmums tika pieņemts pēc ASV FRS Federālās atvērtā tirgus komitejas sēdes rezultātiem, kura norisinājās 2.-3.novembrī. Kā jau sagaidāms, FRS likmes tika atstātas bez izmaiņām rekordzemā 0-0,25% līmenī. Regulatora ziņojumā tiek atzīmēti zemie ražošanas un nodarbinātības atjaunošanās tempi, kustības temps uz noteiktajiem mērķiem nosaukts par „sarūgtinoši lēnu”.

Dolārs noreaģēja uz ziņām par kvantitatīvo mīkstināšanu ar strauju kritumu: eiro padārdzinājās par 0,55% līdz $1,4175, pēc tam krasi pazeminājās līdz $1,4108. Pēc lielākā investīciju fonda PIMCO vadītāja Bila Grosa prognozēm, vērtspapīru izpirkšanas no tirgus turpināšana var novest pie dolāra vērtības krituma līdz 20% tuvāko gadu laikā. Septembra – oktobra periodā FRS lēmuma gaidās dolārs kļuva lētāks vairāk kā par 10% attiecībā pret valstu — ASV tirdzniecības partneru valūtu grozu.

Bez papildus pirkumiem, FRS portfelī tiks pievienoti vērtspapīri dzēšamo vietā (lēmums par to papildināšanu tika pieņemts augustā). Ņemot to vērā, iegāžu apjoms sastādīs apmēram $110 mljrd. mēnesī vai $800-950 mljrd. līdz nākamā gada II ceturkšņa beigām. Papildus izpirkšanas ietvaros prioritāte tiks dota obligācijām ar termiņu pieci-seši gadi.

Ārkārtējie soļi

Lēmuma par otro kvantitatīvās mīkstināšanas raundu gaidās, par kuru FRS priekšsēdētājs Bens Bernanke brīdināja augusta beigās, izejvielu un akciju tirgi parādīja īstu ralliju, dolārs laidās brīvā kritienā, piebremzējot tikai pie līmeņa $1,4 par eiro, savukārt ekonomisti uzsāka saspringtas pārrunas.

Augstais bezdarba līmenis ASV (9,6%) un samērā zemā inflācija — nedaudz virs 1% pie gada oficiālās prognozes 2% — neatstāja šaubas: valdība izmantos iespēju stimulēt ekonomiku iepludinot naudu aktīvu izpirkšanai tirgū.
It īpaši ņemot vērā, ka otrs ASV FRS regulēšanas instruments — kredītu likmes — jau sen atrodas rekordzemā 0-0,25% līmenī un vairs nav uz kurieni tās virzīt.

2010.gada III ceturkšņa sākotnējie dati liecina par ASV IKP kāpumu par 2% gada aprēķinā (skaitļi tiks precizēti, nav izslēgta pārskatīšana pazemināšanās virzienā). Pēc Bloomberg News aptaujāto ekspertu vērtējumiem kvantitatīvā mīkstināšana var novest pie IKP kāpuma paātrināšanās līdz 2,6% 2011.gada II ceturksnī.

Pirmais aktīvu izpirkšanas programmas raunds bija $1,7 trilj., tā galvenā daļa norisinājās 2009.gadā un noveda pie rallija izejvielu un akciju tirgū vairāku mēnešu garumā. Finanšu sistēmas rīcībā esošās naudas pamatmasa nenonāca līdz reālajam ekonomikas sektoram, tad, kad fondu indeksi, pateicoties papildus likviditātei, pieauga par 50-100% gada laikā.

Ekonomikas monetārajai stimulēšanai ir daudz kritiķu, un pat tādu pasākumu piekritēji šoreiz teica, ka tā nav labākā izeja, bet tas ir pēdējais līdzeklis, kas atliek valdībai.

 

Atbildes uz galvenajiem jautājumiem par kvantitatīvo mīkstināšanu: Draudi vai glābšana

1. Kas ir kvantitatīvā mīkstināšana jeb QE (quantitative easing)?

Tā būtībā ir naudas drukāšana no FRS puses, lai pēc tam par šiem līdzekļiem tirgū iegādātos aktīvus — dotajā gadījumā ASV valsts kases ilgtermiņa  obligācijas. Iegādājoties obligācijas, FRS virza to ienesīgumu uz leju, pazeminot likmju līmeni visos kredītu tirgos.

2. Kādu QE ietekmi uz ekonomiku gaida FRS, atkārtoti ķeroties pie šī soļa?

Zemākas likmes palīdzēs daudziem namīpašniekiem refinansēt savus kredītus, kaut arī ne visi varēs uzņemties to viņu kredītspējas un dzīvokļu vērtības pazemināšanās dēļ. Kredītresursu vērtības pazemināšanās tāpat palīdzēs biznesam piesaistīt aizņemtos līdzekļus, kaut arī lielām korporācijām tāpat jau ir pieejama lētā nauda.

Vēl viens liels jautājums — vai papildus likviditāte palīdzēs palielināt kreditēšanu, bankas jau tā „sēž” uz rezervēm, kuru vērtība pārsniedz $1 triljonu, nelaižot tās apgrozībā. Saskaņā ar teoriju FRS cer, ka vērtspapīru izpirkšana no tirgus veicinās investorus ieguldīt riskantajos aktīvos — akcijās un korporatīvajās obligācijās, līdz ar to palielinot to vērtību.
Pie kam, tas novedīs pie dolāra vājināšanās, palīdzot amerikāņu eksportētājiem.

3. Pie kā noveda pirmais QE raunds?

No 2008.g. decembra līdz 2010.g. martam FRS nopirka valsts kases obligācijas un hipotekāros vērtspapīrus par $1,7 triljoniem. Pēc vispārīgā viedokļa tas palīdzēja izpestīt ekonomiku no brīvā kritiena, pazeminot obligāciju ienesīgumu,  kredītu likmes patērētāju un hipotekārajiem kredītiem, kā arī kompāniju aizņēmumiem. Ekonomisti aprēķināja, ka aktīvu pirkšana tirgū pazemināja valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumu par 0,5 procentu punktiem.

4. Kādi riski?

Neviens FRS un ārpus šīs struktūras nezina precīzi, kāds tieši būs efekts un iespējamās neparedzētās sekas. Stimulējot investorus, rast peļņu riskantākos aktīvos, regulators ar savām darbībām var izprovocēt burbuļu veidošanos. Virkne ekspertu zemās likmes 2003.-2004.gados sauc par galveno burbuļu veidošanās iemeslu nekustamā īpašuma tirgū, pats Bens Bernanke tā neuzskata.

Kaut kādā momentā — vēl līdz tam, kā ekonomika pilnībā atlabs, — FRS vajadzēs izņemt sadrukāto naudu, lai izvairītos no inflācijas lēciena. Daži investori netic, ka regulatora spēkos būs izdarīt to pietiekami ātri.

 

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā, obligāta atsauce uz Treideri.lv portālu.
Atsaucē obligāti jāiekļauj aktīva saite uz Treideri.lv portālu!

04.11.2010.

© Treideri.lv