ES SVER IDEJAS NĀKAMO KRĪŽU AMORTIZĀCIJAI (04.06.2010).

 

Eiropas Komisija neatstājas no ieceres ievirzīt banku darbību sabiedrībai, tātad nodokļu maksātājiem mazāk bīstamā gultnē. Taču arī jaunie priekšlikumi vēl jāvētī pasaulē valdošo un par notiekošo visatbildīgāko valstu diskusijās.

26. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai būtu jāizveido banku noregulējuma fondu ES tīkls, lai nodrošinātu, ka par banku darbības problēmām nākotnē nenāktos maksāt nodokļu maksātājiem, kā arī lai tās neiedragātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas gaidāmajā Eiropadomē, Eiropas Komisija izklāstīs šīs ieceres G-20 tikšanās laikā Toronto, šā gada 26.- 27. jūnijā. Šie fondi ietilptu plašākā sistēmā, kuras nolūks ir novērst finanšu krīzes rašanos nākotnē un nostiprināt finanšu sistēmu, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Komisija ir pārliecināta, ka to iespējams panākt, nosakot dalībvalstīm prasību atbilstīgi kopējiem noteikumiem izveidot fondus, kurā bankām būtu jāveic iemaksas. Šie fondi netiks izmantoti, lai bankas "izpirktu" vai glābtu, bet gan lai tās kārtīgi apsaimniekotu bankas saistību nepildīšanas gadījumā un lai netiktu iedragāta finanšu sistēmas stabilitāte.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē uzsvēris: "Nav pieļaujams, ka nodokļu maksātājiem joprojām nāktos nest smago slogu, lai izglābtu banku nozari. Viņiem šajās pozīcijās nebūtu jāatrodas. Es vados pēc principa - "piesārņotājs maksā". Mums ir jāizveido tāda sistēma, kas nodrošina, ka par banku krīzi nākotnē maksās finanšu sektors. Šā iemesla dēļ esmu pārliecināts, ka būtu jāpieprasa, lai bankas veiktu iemaksas fondā, kura nolūks būtu noregulēt banku darbības problēmas, aizsargāt finanšu stabilitāti un ierobežot negatīvo ietekmi, bet šis fonds nekādā gadījumā nebūtu banku glābšanas fonds. Eiropai ir jāsniedz piemērs, izstrādājot vienotu pieeju un vispārēji piemērojamu sadarbības modeli."

Vairākas ES dalībvalstis jau ir noteikušas banku nozarei pienākumu maksāt nodevas vai arī apsver iespēju šādu noteikumu paredzēt. Tomēr, tā kā nav vēl izveidota koordinēta pieeja attiecībā uz nodevas apmēru un to, kā tā būtu jāizmanto, joprojām pastāv iespēja, ka starp nacionālajiem banku tirgiem varētu rasties konkurences traucējumi un ka krīzes apstākļos varētu tikt iedragāta pārrobežu sadarbība.
Komisija arī atzīst, ka saistībā ar šādām liela mēroga banku finansētām shēmām varētu rasties būtiski morālas dabas apsvērumi, proti, izveidoties priekšstats, ka šādi fondi ir paredzēti, lai aizsargātu bankas no iespējama bankrota riska. Uz šo tik ļoti būtisko jautājumu ir jāatbild skaidri un bez pretrunām: pirmās personas, kurām jāsaskaras ar bankas darbības problēmu, ir akcionāri un neapdrošinātie kreditori; noregulējuma fondi nepildīs "apdrošināšanas polises" funkcijas un netiks izmantoti banku glābšanai, bet gan lai bankas darbības problēmu risinātu metodiski un kārtīgi.

Nākamajā mēnesī EK ar šīm iecerēm iepazīstinās ES finanšu ministrus, valstu vadītājus, kā arī G-20 valstis. Tā centīsies panākt vienotu nostāju par vispārējiem principiem un pamatnostādnēm. Šogad oktobrī Komisija nāks klajā ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem saviem plašākajiem plāniem jaunas krīzes pārvaldības sistēmas izstrādei, kā arī ar provizorisko grafiku šo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanai.

Polija un Igaunija - konkurētspējīgākās no jaunajām ES valstīm

Polija šogad ir kļuvusi par konkurētspējīgāko valsti ES jauno dalībnieču vidū, savukārt otrā labākā pozīcija konkurētspējas jomā ir Igaunijai, par ietekmīgā Šveicē bāzētā starptautiskā menedžmenta attīstības institūta IMD gadskārtējo pētījumu, kas aptver 57 pasaules valstis, taču ne Latviju, šomēnes vēstīja aģentūra BNS.

Latvija pētījumā nav iekļauta arī šogad, ko IMD pētnieki vairākkārt skaidrojuši ar to, ka neizdodas atrast partneri Latvijā, kurš palīdzētu savākt uzticamus statistikas datus un citu nepieciešamo informāciju.

Pasaulē Igaunija atzīta par 34. pasaulē konkurētspējīgāko valsti (plus viena pozīcija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet Polijai atvēlēta 32. vieta, kas ir daudz labāks sniegums nekā pērn, kad šo Austrumeiropas zemi pētnieki atzina par 44. konkurētspējīgāko. Vēl 2008. gadā Igaunija varēja lepoties ar ES konkurētspējīgākās valsts un pasaulē 23.konkurētspējīgākās valsts titulu, taču Igaunijas pozīcija krasi pasliktinājās 2009.gada reitingā ekonomikas krīzes dēļ. Savukārt Lietuva konkurētspējas reitingā šogad noslīdējusi līdz 43.vietai iepretim 31.pozīcijai pagājušajā gadā.

Pētījums atklāj, ka ASV, kas bija globāla mēroga konkurētspējas līdere, šogad ir noslīdējusi uz trešo pozīciju un tagad pirmajā vietā izvirzījusies Singapūra, kurai seko Honkonga, kas bija otrajā vietā arī pagājušajā gadā. Pētnieki norāda, ka Singapūra un Honkonga ir spējušas ļoti veiksmīgi pretoties globālajai krīzei un tagad var izmantot priekšrocības, kādas sniedz spēcīgā atveseļošanās Āzijas reģionā.
Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Šveice, Austrālija, Zviedrija, Kanāda, Taivāna, Norvēģija un Malaizija.
Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā makroekonomikas rādītāji, valdības un uzņēmumu darbības efektivitāte, izglītības, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes līmenis.

 

Avots: LV[LV]

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/eiropas-komisija-0406.php on line 84