"DnB NORD LATVIJAS BAROMETRS":
IEDZĪVOTĀJI NĀKAMĀS SAEIMAS LAIKĀ VĒLAS LATVIJU REDZĒT MAKSĀTSPĒJĪGU UN MAZĀK KORUMPĒTU

 

Divas piektdaļas jeb 40% Latvijas iedzīvotāju pēc gada valsti vēlas redzēt mazāk korumpētu nekā patlaban, savukārt vēl divas trešdaļas – bagātāku un maksātspējīgāku. Tas noskaidrots jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā, kas tika prezentēts 27. septembrī, dažas dienas pirms 10. Saeimas vēlēšanām.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots, ka par vienu procentu punktu palielinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskais stāvoklis valstī pamazām uzlabojas, bet par pieciem procentu punktiem – līdz 53% - palielinājies to aptaujāto skaits, kuri ekonomisko stāvokli vērtē kā nemainīgu. Savukārt respondentu skaits, kuri uzskata, ka tas kļūst sliktāks, mēneša laikā samazinājies par pieciem procentu punktiem – no 35% līdz 30%. Tā rezultātā kopējais ekonomiskās situācijas izmaiņu vērtējuma indekss kopš gada sākuma pakāpies no -52 līdz -19.

Tiesa gan, pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējums mēneša laikā ir nedaudz krities – par trim procentu punktiem (38%) vairāk cilvēku uzskata, ka situācija ir ļoti slikta, līdz ar to kopējais ekonomiskā stāvokļa vērtējuma indekss attiecībā pret jūliju arī ir nedaudz krities. Tomēr tas ir augstāks nekā visos iepriekšējos šā gada mēnešos.

Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli, augustā nedaudz palielinājies to cilvēku skaits, kuri to vērtē kā labu, tomēr līdzīgs pieaugums novērojams arī kategorijā, kas vērtē ģimenes materiālo stāvokli kā sliktu. Līdzīga tendence vērojama arī jautājumā par gaidāmajām materiālā stāvokļa izmaiņām turpmāko 12 mēnešu laikā.

Tai pašā laikā jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā" nedaudz uzlabojies valdības darba vērtējums – par trim procentu punktiem (no 13% līdz 16%), tieši tikpat lielā mērā krītoties to aptaujāto skaitam, kas valdības darbu kritizē. Tieši tādas pašas pozitīvas izmaiņas vērojamas arī, atbildot uz jautājumu, vai situācija valstī kopumā attīstās pareizā virzienā.

"Pētījums parāda zināmas pretrunas iedzīvotāju viedoklī par sociālekonomisko situāciju valstī. No vienas puses, respondenti ir optimistiski, uzskatot, ka situācija valstī kopumā attīstās pareizā virzienā. Savukārt, no otras puses, atkal ir nedaudz pasliktinājies sabiedrības viedoklis par pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, arī prognozes kļuvušas nedaudz pesimistiskākas. Kopumā tas liecina, ka pašreizējā valdības retorika, manipulējot ar statistikas datiem par sākušos augšupeju, vēl neatspoguļojas iedzīvotāju maciņos," saka Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.

Turpinot apzināt sabiedrības viedokli par patlaban notiekošo un tuvākajā nākotnē gaidāmām izmaiņām, "DnB NORD Latvijas barometra" otrajā daļā šoreiz iedzīvotājiem tika lūgts komentēt, kas būs pamatā viņu izvēlei, par ko balsot 10. Saeimas vēlēšanās, un ko sabiedrība gaida no nākamā parlamenta sasaukuma.

Zīmīgi, ka gandrīz puse (46%) respondentu apgalvo, ka šajās vēlēšanās balsos par citām partijām – ne tām, par ko balsojuši iepriekšējās vēlēšanās. Attiecīgi 17% un 15% norādījuši, ka vēlas deputātu krēslos redzēt citus cilvēkus un ir vīlušies savā iepriekšējā izvēlē. Savukārt 4% priekšroku dos citam politiskajam spēkam, jo viņu līdzšinējie "favorīti" apvienojušies ar citu politisko spēku, kura pārliecība un retorika vēlētājiem nav pieņemama. Ceturtajai daļai iedzīvotāju vēl nav viedokļa, vai viņi balsos par to pašu vai citu politisko spēku, par ko iepriekšējās vēlēšanās. Taču interesanti, ka kopumā 11% no tiem iedzīvotājiem, kas balsos par to pašu politisko spēku, par kuru iepriekš, to darīs nevis tādēļ, ka simpatizē viņu līderiem, politikai un principiem, bet gan tādēļ, ka nav citu "labāku" spēku.

Tiesa, sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš šādas vēlētāju viedokļa izmaiņas komentē skeptiski: "Partiju reitingi liecina, ka elektorālo simpātiju maiņas lielā mērā notiek to pašu "veco" partiju lokā. Vismaz pagaidām izskatās, ka kopējais rezultāts - gan partiju kompozīcija, gan personālijas - lielā mērā būs tāds pats vai pietiekami līdzīgs, lai visi tie, kuri balsoja par pārmaiņām, drīz vien būtu dziļi vīlušies. Turklāt, kā dzīvē izpaužas šī vilšanās un kā tas atsaucas uz valsti un visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs redzējām jau iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā. Arī tad aptaujas liecināja, ka lielākā daļa pilsoņu vēlējās pārmaiņas un par tādām arī balsoja, taču vēlēšanu tehniskais galarezultāts bija tāds, ka balsis sadalīja tie paši, kuri iepriekš, un pie varas palika iepriekšējā koalīcija. Turklāt ar pārliecību, ka vēlētāji to tā arī vēlējušies un ka tai ir pilsoņu uzticība. Patiesībā tas tā nebija, un tāpēc 2008.gadā mēs visi ātri vien iekritām tik dziļā uzticības krīzes bedrē, ka zemāk jau vairs nebija kur krist."

"DnB NORD Latvijas barometrā" arī noskaidrots, ka, pēc iedzīvotāju domām, 10. Saeimas deputātiem, veidojot nākamā gada valsts budžetu, par prioritātēm būtu jānosaka veselības aprūpe (60%), ekonomika, tostarp eksporta veicināšana (57%) un sociālā joma (43%). Ar 35%, 33% un 26% seko attiecīgi finanšu un nodokļu politika, izglītība un lauksaimniecība, bet ievērojami mazāk respondentu par prioritātēm nosaukuši infrastruktūras sakārtošanu, iekšlietu, ārlietu un aizsardzības sfēru, tieslietu sistēmu, kultūru u.c. jomas.

Vērtējot, kā tuvāko četru gadu laikā mainīsies sabiedrības labklājība, 19% aptaujāto prognozē, ka šai laikā pakāpeniski iziesim no krīzes, un tai pašā laikā tikpat daudz iedzīvotāju paredz tālāku ienākumu samazinājumu valsts parāda pakāpeniskas atmaksāšanas, potenciāli pieaugošo nodokļu vai krīzes smagnējās inerces dēļ. 29% respondentu norāda, ka prognozēt turpmāko attīstību ir grūti, jo daudz kas atkarīgs no cilvēkiem, kas nonāks pie varas, bet 16% apgalvo, ka četri gadi ir pārlieku īss laika posms, lai piedzīvotu būtiskas pārmaiņas.

Jautāti, kas būtu jādara, lai cilvēki vairāk uzticētos valstij un politiķiem, 43% norādījuši korupcijas mazināšanos, 32% politiķu solījumu izpildes kontroles ieviešanu, bet vienāds skaits – 28% aptaujāto – minējuši mērķtiecīgu politiķu darbu ekonomiskās situācijas uzlabošanai un birokrātijas samazināšanu visās jomās. Kopumā 32% norādījuši uz varas un sabiedrības komunikācijas problēmām – nepietiekamu ieklausīšanos sabiedrības viedoklī un nepilnīgu pieņemto lēmumu izskaidrošanu. Savukārt 39% aptaujāto norādījuši, ka vairāk uzticētos valstij, ja tiktu paaugstinātas algas un pensijas, bet 24% - ja tiktu atņemta vara oligarhiem.

Visbeidzot, jautāti, vai atbalstītu valsts lielo uzņēmumu privatizāciju ar nosacījumu, ka tas palīdzētu glābt Latvijas ekonomiku un saglabāt pensijas, pabalstus un citus maksājumus līdzšinējā līmenī, tikai nepilna ceturtdaļa iedzīvotāju šādu priekšlikumu atbalstītu. Turpretī 59% noraidītu, lai neļautu oligarhiem vai ārvalstu kompānijām iegūt pārāk lielu ietekmi pār stratēģiski nozīmīgām jomām, privātiem īpašniekiem izputināt šos uzņēmumus vai arī – jo nav pārliecināti, ka valsts, pārdodot sev piederošos uzņēmumus, saņemtu adekvātu cenu.

"DnB NORD Latvijas barometrs", kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

 

 

Avots: DnB Nord banka

 

27.09.2010.

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/dnb-nord-latvijas-barometrs-270910.php on line 94