ASV KONGRESS JUAŅAS KURSA DĒĻ DRAUD ĶĪNAI AR SANKCIJĀM

 

Demokrāti ASV Kongresa Pārstāvju palātā gatavo likumprojektu, kurš ļaus Amerikai radikāli rīkoties attiecībā pret Ķīnu „par manipulēšanu ar nacionālo valūtu”, raksta „Financial Times”.

Saskaņā ar likumprojektu ASV Tirdzniecības departaments varēs ieviest tā dēvētās kompensējošās importa nodevas Ķīnas precēm, ņemot vērā juaņas pazemināto vērtību. Pēc Pārstāvju palātas budžeta komitejas priekšsēdētāja Sandera Levina vārdiem, likumprojekts atbilst Pasaules tirdznieciskas organizācijas (PTO) standartiem: nodevas kompensēs materiālos zaudējumu, kas radušies amerikāņu ražotājiem, jo lēta juaņa ir slēpta eksporta subsīdija Ķīnas kompānijām. „Šis dokuments var tikt pieņemts, ja izpaliks efektīvas darbības uz vienošanos pamata,” piebildis Levins.

Savienoto Valstu administrācija jau sen izdara spiedienu uz Ķīnas varas iestādēm, uzskatot, ka juaņas pazeminātā vērtība ir viens no nelīdzsvarotības avotiem pasaules tirdzniecībā. Ķīnas valūtas nostiprināšanu tāpat pieprasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Vācija, Francija un Lielbritānija. Šā spiediena ietekmē Pekina 2010. gada jūnija beigās atcēla juaņas stingro piesaisti dolāram. Līdz tam, kopš 2008. gada jūlija, Ķīnas nacionālās valūtas kurss ar minimālām svārstībām atradās 6,83 juaņu par vienu ASV dolāru līmenī. Pēc 19. jūnija juaņa kļuva par 2% dārgāks, bet nupat Ķīnas valūtas kurss attiecībā pret dolāru pieauga līdz maksimālajam līmenim kopš 1993. gada – 6,7079 pret vienu ASV dolāru. Tomēr ASV uzskata šādu juaņas pieaugumu par nepietiekamu un uzstāj uz 20-40% palielinājumu.

Ķīnā tikmēr uzskata, ka nacionālās valūtas kursa paaugstināšana par 20% īstermiņā dos triecienu Ķīnas ekonomikai. „Nepastāv nosacījumu vēl augstākai juaņas vērtībai. Mēs pat iedomāties nevaram, cik Ķīnas rūpnīcu šajā gadījumā bankrotēs, cik ķīniešu zaudēs darbu un cik darba migrantu atgriezīsies no pilsētām atpakaļ laukos. Ķīna piedzīvos spēcīgus sociālos satricinājumus,” „Dow Jones” citē Ķīnas premjera Veņa Czjabao paziņojumu. ASV negatīvajā tirdzniecības ar Ķīnu saldo ir vainojams nevis maiņas kurss, kā uzskata Vašingtona, bet gan tirdzniecības un investīciju struktūra, piebildis Czjabao.

Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrija jau vērsusies pie ASV valdības ar lūgumu koncentrēties uz savas ekonomikas atjaunošanu pēc krīzes un rīkoties dolāra kursa stabilizēšanai. „No ASV puses nav pārāk gudri rādīt ar pirkstu uz juaņas maiņas kursu un pieprasīt tā nostiprināšanu,” aģentūra „Reuters” citē resora paziņojumu.

Demokrātu projekts ir atbilde uz Ķīnas nevēlēšanos runāt par šo jautājumu. Kongresa Pārstāvju palātas budžeta komitejā dokuments tiks apspriests piektdien, bet nākamajā nedēļā to skatīs visa apakšpalāta.

Pēc ekspertu domām, likumprojekts liecina par ASV un Ķīnas konflikta eskalāciju. Pa labam vienoties ar Pekinu ASV neizdodas, bet jūnijā notikusī juaņas revalvācija ir tikai formāls solis. Vienlaikus šajā konfliktā neizbēgami tiks ierautas arī citas valstis. Ja ASV varas iestādes paaugstinās nodevas par Ķīnas produkcijas ievešanu, tas arī citās valstīs var radīt vēlēšanos palielināt nodevas Ķīnas precēm. Tas savukārt var negatīvi atsaukties uz Ķīnas ekonomiku, kura ir orientēta uz eksportu.

 

Avots: www.pok.lv

24.09.2010.

© Treideri.lv