PAR ASV DOLĀRU, LATU UN BURVJU TRIKIEM - 09.06.2010.

 

Juris Paiders 28. maija "NRA" apgalvo, ka ASV dolāra vērtības kāpums un lata kritums pret to finanšu tirgos par 18% apliecina - devalvācija Latvijai būtu nesāpīga. Tam nevar piekrist: lata devalvācija ekonomiskās problēmas neatrisinātu, vien saasinātu, cenu stabilitāti nestiprinātu - palielinātu inflāciju. Tās nebūtu zāles Latvijas ekonomikai, bet gan inde. Notikumi valūtas tirgū kopš šī gada sākuma un ar to saistītās lata kursa izmaiņas pret ASV dolāru šo apgalvojumu tikai nostiprina.

Kāpēc lata vērtības kritums pret dolāru par 18% nav izsaucis nopietnus sociālus satricinājumus? Norēķinos visbiežāk izmantotā valūta par Latvijas eksportu/importu ir eiro (vairāk nekā 70% darījumu ir ar ES), nevis ASV dolārs, un lata attiecība pret eiro ir saglabājusies nemainīga.

Valūtas kursu svārstību ietekmi uz tautsaimniecību vislabāk saprast, ņemot vērā visus Latvijas tirdzniecības partnerus, norēķinu valūtu struktūru, nevis izcelt atsevišķi valūtu pāri. Ekonomisti to dara, aprēķinot t.s. efektīvo nominālo kursu, tas ir - iekļaujot aprēķinā visas galvenās tirdzniecības partnervalstis (tie brīvi skatāmi Latvijas Bankas interneta lapā1). Nominālais efektīvais kurss aprīlī bija tikai par 2.5% zemāks nekā pērnajā decembrī. Te arī atbilde, kāpēc lata kursa kritums pret ASV dolāru kopš gada sākuma nav atstājis postošu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Ne postošu, taču nozīmīgu: aug degvielas cenas, arī, piemēram, no Ķīnas importēto preču cenas. Dārgāka degviela nozīmēs arī gāzes un apkures cenu kāpumu, un galu galā augs arī Latvijā saražotās produkcijas pašizmaksa. Visam Latvijas eksportam, pakalpojumiem, kuru cenas tiek noteiktas ASV dolāros un kuriem nāca par labu šogad notikušās valūtas kursu svārstības, visi ieguvumi būs īslaicīgi - apstiprinot Latvijas Bankas līdz šim teikto.

Otrs, kāpēc pašreizējās lata un ASV dolāra kursa pārmaiņas nesniedz pilnīgu priekšstatu par iespējamās devalvācijas sekām, ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju un valsts ārējo parādu. Latvijā ne publiskais, ne privātais sektors nav aizņēmies ASV dolāros (vien 2.3% kredītu rezidentiem ir dolāros, liecina 1. ceturkšņa dati2), bet gandrīz 90% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro. Lata un dolāra kursa svārstību ietekmi izjuta vien aptuveni 2% Latvijas kredītņēmēju, bet lata kursa pārmaiņas pret eiro būtiski ietekmētu 9 kredītņēmējus no 10.

Aritmētika ir vienkārša - par cik procentiem lata vērtība pret eiro pazemināsies, par tik procentiem pieaugs eiro kredīta ņēmēja ikmēneša maksājums. Vidējam mājokļa kredītam (latu izteiksmē ap 32 000 LVL/ termiņš 20 gadi/ likme 4%) ikmēneša maksājums šobrīd ir 194 lati. Ja lata vērtība pret eiro kristu par 15%, tas proporcionāli pieaugtu līdz 223 latiem mēnesī. Gada laikā šādai mājsaimniecībai devalvācijas zaudējumi veidotu aptuveni 350 latus. 20% devalvācijas gadījumā gada zaudējumi pārsniegtu 460 latus. Utt.

Līdzīgi arī ar valsts parādu. Tā procentu maksājumos tuvākajos gados tērēsim ap 140-150 milj. latu gadā, un 15% devalvācijas gadījumā būtu "jāatrod" papildus vēl 20 miljoni latu (kas ir vairāk nekā šī gada zinātnes budžets). Tos nāktos atraut valsts pakalpojumiem un ieguldījumiem, ko saņem iedzīvotāji.

Turklāt neaizmirsīsim - darba samaksa devalvācijas gadījumā nepieaugtu. Tieši fakts, ka darba samaksa nominālajā izteiksmē nemainās - cilvēks it kā saņemtu tik pat daudz latu kā pirms devalvācijas - ir galvenais arguments, kāpēc valūtas devalvācija vispār tiek piedāvāta kā iespējamais problēmu risinājums. Taču augošie ikmēneša maksājumi - inflācijas dēļ un kredītiem - cirstu arvien lielāku robu mājsaimniecību budžetos. Paliktu mazāk naudas citiem tēriņiem, tajā skaitā - par Latvijas precēm un pakalpojumiem. Devalvācija ir apmāns, kas atņem cilvēkiem ienākumus slēptā, netiešā veidā. Burvju triku ekonomikā nav, banknote tiek izvilkta nevis no mistiskas cepures, bet apmuļķotā skatītāja kabatas.

Tātad, pirmkārt, nav pamata uzskatīt, ka lata devalvācija jelkādā veidā atrisinātu Latvijas ekonomiskās problēmas - tā situāciju vēl vairāk pasliktinātu. Pēdējie notikumi valūtas tirgos un to ietekme uz Latviju šo apgalvojumu tikai apstiprina. Otrkārt, ņemot vērā Latvijas ārējās tirdzniecība ciešos sakarus ar pārējām ES valstīm, lata piesaiste eiro ir ekonomiski pamatota un to mainīt nav vajadzības, turklāt tā ir liels solis uz eiro. Nākamais svarīgākais solis - budžeta sakārtošana, deficīta mazināšana un Māstrihtas kritēriju izpilde. Mūsu kaimiņiem igauņiem tas bija pa spēkam. Ticam, ka arī Latvija to spēj.

 

Avots: Mārtiņš Bitāns
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks

 

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/zinas/asv-dolars-0906.php on line 79