|
|
 |
MERKELE ATSAKĀS PALĪDZĒT EIROZONAS “PROBLEMĀTISKAJĀM” EKONOMIKĀM
Acīmredzami ir tas, ka Īrijas rekordlielā parādu apjoma ietekmes seku izplatība uz pārējās Eirozonas valstīm pieaug. Vakar valsts obligāciju likmes pārsniedza kārtējos rekordaugstumus, kam pa pēdām uzskrēja augšā arī Itālijas un Spānijas valsts obligāciju likmes, pie kam to spredi un Vācijas vērtspapīru likmes sasniedza tādus augstumus, kurus tirgus nav redzējis kopš vienotas valūtas ieviešanas momenta 1999.gadā, ziņo Financial Times. Pēc būtības, tirgus jau satraucas par defoltiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē — visvājākajās Eirozonas ekonomikās. Daudzi analītiķi pieturas tam viedoklim, ka Īrijai un Portugālei nāksies sekot Atēnas pēdās, lai saņemtu finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele spītīgi turas pie savas vēlēšanās pārlikt lielāko daļu finanšu zaudējumu, kas radīsies glābjot Grieķiju, uz privāto investoru pleciem. Viņa atzinās, ka viņa izprot to, ka viņas pozīcija ir nobiedējusis finanšu tirgus, un daļēji tieši tādēļ problemātisko valstu obligāciju likmes turpina pieaugt. Savukārt viņa uzskata par nepieļaujamu, ka par citu valstu neefektīvās politikas sekām nākas maksāt Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem, jeb konkrētāk Vācijas nodokļu maksātājiem. «Ļaujiet man paskaidrot to ar vienkāršiem vārdiem: šeit rodas pretrunas starp finanšu tirgus interesēm un politiķu interesēm. Mēs nevaram mūsu vēlētājiem un pilsoņiem pastāvīgi skaidrot, kāpēc tieši nodokļu maksātājiem jāapmaksā noteiktu risku vērtība, bet ne tiem cilvēkiem, kuri ir sapelnījuši konkrētus līdzekļus, uzņemoties šo risku», — paziņoja Merkele. Uz šo ziņu pamata eiro nolaidās līdz pagājušā mēneša līmenim attiecībā pret dolāru. Merkeles piedāvajums ir tāds, ka tieši privātajiem investoriem, ieskaitot obligāciju īpašniekus, jāuzņemas galvenie zaudējumi. Portugāle pēc Vācijas kancleres uzstāšanās nekavējoties pieprasīja viņai izskaidrot, kādā veidā jānostrādā šim mehānismam. Pie kam kļuva zināms, ka ECB tāpat nav noskaņota izdalīt liela apjoma finasiālo palīdzību: pēc Jurgena Stārka, bankas padomes locekļa, vārdiem, palīdzība būs minimāla. Tikmēr Eirokomisijas prezidents Žozē Manuels Barozo paziņoja, ka gadījumā, ja Dublina oficiāli pieprasīs palīdzību, Eiropas Savienībai ir mehānismi, kurus tā varēs iedarbināt šīs problēmas risināšanai.
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā, obligāta atsauce uz Treideri.lv portālu. 12.11.2010. © Treideri.lv |