Zelts ir uz viļņa, taču kā būs 2020. gadā?

Treideri.lv | 10. decembris 2019 12:11
Zelts ir uz viļņa, taču kā būs 2020. gadā?

2019, gadā zelta vērtība ievērojami pieauga, ņemot vērā tirdzniecības karus, vadošo ekonomiku virzīšanos uz stimulējošu monetāro politiku un aktīvu iegādi. Jaunajā desmitgadē mūs sagaida tas pats.

Sagaidot 2020. gadu, pasaules lielākais aktīvu pārvaldītājs BlackRock Inc. zeltu izskata kā hedžēšanas instrumentu, savukārt Goldman Sachs Group un UBS paredz, ka cenas pieaugs līdz 1600 USD par unci – pēdējo reizi zelts šajos līmeņos tirgojās 2013. gadā. Zeltam var izdoties uzrādīt labāko rezultātu kopš 2010. gada, apsteidzot preču indeksu.

Dārgmetālu cenas var uzrādīt visnozīmīgāko gada pieaugumu kopš 2010. gada, apsteidzot Bloomberg preču indeksu. Tirdzniecības karu satricinājumi un zemākas procentu likmes Amerikas Savienotajās Valstīs piespieda investorus atkal meklēt drošus patvērumus un pirkt zeltu kā tradicionālu patvēruma aktīvu. Tomēr akciju tirgū viss ir labi, un pieaug arī ASV nodarbinātība. Šajos apstākļos ir grūti paredzēt, kā rīkosies pasaules centrālās bankas un kas ar zeltu notiks 2020. gadā.

“Ekonomiskā izaugsme un inflācija joprojām ir mērena, un centrālās bankas turpina stimulēt”, – norāda BlackRock Global Allocation Fund portfeļa pārvaldnieks Rass Kesteričs. “Šajos apstākļos jebkurš satricinājums akciju tirgū, visticamāk, izraisīs bažas par ekonomisko izaugsmi vai ģeopolitiku. Abos gadījumos zelts būs efektīvs hedžēšanas instruments”.

Gada izaugsme

Spot tirgū zelta cena tagad ir aptuveni 1 461 USD par unci. Gada laikā dārgmetālu cenas pieaugusi par 14%. Pēdējo četru gadu laikā metāls trešo gadu pabeidz ar pozitīvu rezultātu. Korekcija notika tikai 2018. gadā, kad zelts zaudēja 1,6%. Septembrī cenas sasniedza 1 577.11 USD. Tas ir maksimums kopš 2013. gada. Ieguldījumi biržās tirgotos zelta fondos samazinājās, taču tie joprojām ir rekordlieli.

Ģeopolitiskie un ekonomiskie riski, visticamāk, saglabāsies arī 2020. gadā, un tas nozīmē, ka zeltam atkal būs iemesli izaugsmei: iespējams, Ķīna un ASV ir gatavas noslēgt pamieru tirdzniecības karā, taču valstis draud ieviest jaunus ievedmuitas nodokļus, ja vienošanās netiks panākta līdz 15. decembrim.

Mainīgi panākumi tirdzniecības karos nosvēra svaru kausu par labu akcijām un zeltam.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks novembrī, bet līdz tam var notikt esošā prezidenta impīčments. Donalds Tramps šajā tirdzniecības karā izteicis daudzus skaļus paziņojumus, viņa nostāja mainās gandrīz katru nedēļu. Vēl jo vairāk – nesen viņš paziņoja, ka viņam patīk ideja – nogaidīt ar darījuma parakstīšanu līdz vēlēšanu rezultātiem.

“Kas zina, kas ienāks Amerikas prezidenta galvā, viņš jau daudzkārt visus spējis pārsteigt”, – savas bažas pauž UBS Wealth Management preču aktīvu analītiķis Džovanni Staunovo. “Tāpat neaizmirstiet par prezidenta vēlēšanām, tās tirgum pievienos troksni un volatilitāti”.

Tirdzniecības karš stimulēja zelta cenu pieaugumu, taču arī akcijas pieauga uz šī optimisma un gaidot progresu sarunās. Jautājums ir par to, kura attieksme uzvarēs, un kurš aktīvs tiks pakļauts korekcijai. Kristīne Hūpere no Invesco Ltd. saredz nākamā gada zelta izaugsmes izredzes par 5% -8% un uzskata, ka akciju tirgus izvirzīsies vadībā.

“Pārākuma periodi”

“Anti riska periodos zelts apsteigs tirgu”, – uzskata Hūpers, galvenais tirgus stratēģis un aktīvu pārvaldītājs 1,2 triljonu dolāru vērtībā. Tomēr maz ticams, ka gada beigās tas būs izaugsmes līderis. Akcijas uzrādīs vislabāko rezultātu, priekšā būs arī nekustamo īpašumu un rūpniecisko metālu tirgi.

Taču, ja 2020. gadā mūs sagaida ekonomikas lejupslīde, akciju cenas samazināsies, un, iespējams, FRS atsāks pazemināt likmes, kas izraisīs lielāku pieprasījumu pēc zelta, uzskata Gabelli Gold Fund analītiķis Kriss Mančini.

Federālās rezerves ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, zemās inflācijas un biznesa noskaņojuma pasliktināšanās dēļ no jūlija līdz oktobrim samazināja likmi par trim ceturtdaļām procenta. Tas lielā mērā bija saistīts ar nenoteiktību, kuru radīja tirdzniecības kari. Tomēr tagad centrālā banka skaidri norāda, ka ir gatava ieturēt pauzi. Trešdien notiks šogad pēdējā Atvērtā tirgus komitejas sanāksme.

Ieguldījumi zelta ETF ir tuvu rekordiem, jo investori cenšas saglabāt savus aktīvus.

Lielākā daļa ekspertu no FED sagaida ilgu pauzi, taču ir arī tādi, kuri nepiekrīt šai prognozei. Saskaņā ar BNP Paribas SA teikto, gada pirmajā pusē mūs sagaida vēl divi samazinājumi. Zema rentabilitāte, kā arī gaidāmā dolāra vērtības samazināšanās un iespējamā refrakcijas politika sniegs atbalstu zeltam, norāda bankas eksperti.

Liela palīdzība zeltam bija pieprasījums no valdību puses, ieskaitot Ķīnas iegādes. Centrālās bankas patērē piekto daļu no pasaules piedāvājuma, kas norāda uz distancēšanos no dolāra un pastiprina atbalstu investīcijām zeltā, norāda Goldman.

“Man zelts patīk vairāk, nekā obligācijas, jo obligācijas neatspoguļo atteikšanās no dolāra efektu”, – norāda Goldman preču tirgus analītikas nodaļas vadītājs Džefs Kjurijs.

Tāda ir nostāja tiem, kas aicina būt piesardzīgiem. Pirmajā ceturksnī zelts tirgosies vidēji ap USD 1400, kaut arī ilgtermiņa perspektīvas izskatās pozitīvas, norāda ABN Amro Bank NV. Ja riska aktīviem cena turpina pieaugt, investoriem vajadzētu pirkt zeltu lejupslīdes laikā, lai līdz gada beigām sasniegtu jaunus cikliskos rekordus, piebilst Citigroup Inc.

“Zelts nevar pilnībā aizstāt valdības obligācijas portfelī, bet mēs runājam par investīciju obligācijās daļas pārdalīšanu”, – skaidro Goldman analītiķi. “Mēs joprojām prognozējam, ka zelts pieaugs, dēļ bažām, kas saistītas ar cikla noslēdzošo posmu. Arī ģeopolitiskā nenoteiktība stimulēs investīciju pieprasījumu pēc šī aktīva”.

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv