Vorens Bafets nav ņēmis vērā vienu būtisku zelta īpašību

Treideri.lv | 3. oktobris 2019 18:59
Vorens Bafets nav ņēmis vērā vienu būtisku zelta īpašību

Dzeltenais dārgmetāls kalpo par noderīgu ekonomisko prognožu barometru  

Leģendārais investors Vorens Bafets, kurš zelta investīciju īpašības neuztver nopietni, savu pārliecību pamato ar diviem trūkumiem: tam nav plaša pielietojuma, un tas neko nespēj radīt. Taču “Omahas orākuls” kļūdās. Zelts, ja paskatāmies tuvāk, vienmēr sniedz noderīgus novērojumus.

Zelts kā investīcija nenes peļņu un negarantē līdzekļu plūsmu, tāpēc tā cenu lielā mērā nosaka otrreizējais tirgus. Citiem vārdiem sakot, tas maksā tik, cik cilvēki ir gatavi par to maksāt. Kopš gada sākuma metāla cena ir palielinājusies par gandrīz 20%, un tagad tas tirgojas ap 1500 USD.

Acīmredzamā atšķirība starp jaunizveidotiem tehnoloģiju uzņēmumiem un tā saucamajām zelta vabolēm ir tā, ka pēdējā gadījumā tikai nedaudzus ieinteresē izrāvienu veidojošās industriju platformas, savukārt zeltā viņi saskata instrumentu ar aktīvu cenu deflāciju saistītu risku hedžēšanai.

Tradicionāli dārgmetālu cenas reti figurē diskusijās par “nopietnām” investīciju stratēģijām. Bet, pat ja jūs neapsverat zelta pievienošanu savam portfelim, jums joprojām jāseko tā cenas dinamika, kas var kalpot par interesantu signālu, ņemot vērā pastiprinātu uzmanību makroekonomikas statistikai.

Pēdējo desmit gadu laikā pasīvu un sistemātisku ieguldījumu stratēģiju attīstība ir radījusi milzīgas izmaiņas finanšu tirgu struktūrā. Un centrālo banku intervences un stipri mainījusies normatīvā vide ir palielinājusi “nefundamentālu” investīciju nozīmi. Tie ir investīciju lēmumi, kuru pamatā nav aktīva vērtības analīze, pamatojoties uz uzņēmējdarbības stāvokli vai ekonomiskajiem rādītājiem.

Tā rezultātā lēmumi par vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu ir mazāk balstīti uz vērtības jēdzienu un vairāk uz ar to nesaistītām funkcionālām vajadzībām. Mūsdienās cenas sniedz trūcīgāku informāciju, kas nozīmē, ka ieguldītājiem svarīgāk nekā jebkad ir izmantot fundamentālu analīzi, ilgtermiņa ieguldījumus un ignorēt īstermiņa cenu svārstības.

Uz visu šo izmaiņu fona tirgus struktūra, kurā ir notikušas vismazākās izmaiņas, ir zelts. Ņemot vērā to, ka trūkst fundamentālas vērtības koncepts (metāls nekad nav ticis pirkts vai pārdots, pamatojoties uz šo koncepciju), pamatā esošie cenu virzītāji paliek nemainīgi. Šajā kontekstā zeltu mūsdienu tirgos var saukt par sava veida gudrības avotu.

Zelts nekad vairs nebūs kā agrāk?

Ja tā, tad šī ir ļoti neparasta gudrība. Pēdējo desmit gadu laikā dinamika ir sajaukusi pat visneatkarīgāko dārgmetālu fanu cerības. Laikā pēc finanšu krīzes daudzi zelta investori ar nepacietību gaidīja pozitīvu dinamiku, taču nesagaidīja.

Ņemot vērā Eiropā plaši izmantoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu un valsts parāda krīzi, ir grūti iedomāties labvēlīgāku vidi zeltam kā hedžēšanas līdzeklim pret inflāciju. Ņemot vērā finanšu sistēmas trauslumu, nesakārtotu politiku un draudus fiat naudai, kā gan zelts varēja nepiesaistīt pircējus? Tas ir tāpēc, ka atšķirībā no vēsturiskajām tendencēm šoreiz inflācija uz kvantitatīvās mīkstināšanas viļņa nevis cēlās, bet gan kritās.

Turklāt naftas cenas pārsteidz pat tad, ja inflācija paātrinās. Tā kā zelts tiek uzskatīts par alternatīvu uzkrājumu līdzekli dolāram, vajadzētu sagaidīt, ka tas virzīsies USD pretējā virzienā. Taču pēdējā laikā metāls ir uzrādījis pienācīgu izaugsmi, neskatoties uz ASV valūtas nostiprināšanos. Pazīmes, ka zelta cenas ir pretrunā ar tradicionālajiem uzskatiem, liek domāt, ka mums vajadzētu rakt mazliet dziļāk.

Tad kāds ir zelta cenu šodienas vēstījums?

Uz šo jautājumu ir divas pilnīgi atšķirīgas atbildes. Pirmā: palielinoties aktīvu skaitam ar negatīvu ienesīgumu, zelta teorētiskajai vērtībai (kā aktīvam, kas nesniedz peļņu) vajadzētu palielināties. Šajā gadījumā metālu cenu pieaugums liecina par to, ka saglabāsies negatīvas reālās likmes, un lejupslīde, kas jau tiek ņemta vērā daudzu aktīvu klašu cenās, būs dziļāka, nekā liecina vienprātības prognoze.

Šajā gadījumā metālu cenu pieaugums liecina par to, ka saglabāsies negatīvas reālās likmes, un lejupslīde, kas jau tiek ņemta vērā daudzu aktīvu klašu cenās, būs dziļāka, nekā liecina vidējā prognoze.

Šajā argumentā ir trūkumi. Jā, aktīvu skaits ar negatīvu ienesīgumu ir vēsturiskā līmenī, taču to ienesīgums maz ko liecina par ekonomikas perspektīvām, taču ietekmē tirgus struktūru.

Alternatīvs vēstījums ir tāds, ka zelta cenas varētu liecināt par pieaugošo inflāciju. Tas izskatās mazāk ticams, pat ar maigāku finanšu politiku. Bet pēc finanšu krīzes zelta cenas šķita patiešām signalizējam, ka kvantitatīvā stimulēšana nenovedīs pie gaidītā inflācijas pieauguma.

Ja šoreiz metāls dod mums signālus par pieaugošo inflāciju, ieguldītājiem tam jāpievērš uzmanība, ņemot vērā šīs tendences ietekmi uz aktīvu cenām visos tirgos.

Parasti tiek uzskatīts, ka ir vērts ieklausīties Bafeta viedoklī. Bet, ņemot vērā seismiskās izmaiņas tirgus struktūrā, kas notikušas pēdējos gados, zelts var kalpot kā indikators ne tikai ieguldītāju uzvedībai, bet arī cerībām ekonomikas jomā.

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

  1. ja?_________

    Vorens jau tā arī saka, ka zelts pats par sevi neko neražo. Viņš jau nesaka, ka zeltu nedrīkst pirkt. Vienkārši viņam zelts kā investīciju objekts nav saistoš, jo cenai nav nekāds loģisks pamatojums. Cilvēki tērē lielus resursus, lai zeltu izraktu no zemes un pēc tam to atkal noglabā pazemes krātuvēs. Viņam tas nešķiet loģiski.

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv