ZELTA DOMAS

 

Vai kāds no jums jutās drošāk Lieldienu brīvdienās? Jūsu pārticība gan noteikti bija lielākā drošībā. Sakarā ar svētkiem Rietumu pasaulē trīs dienas daudz kas bija slēgts un nestrādāja. Pat keinsisti bija paņēmuši brīvdienu. Tā kā keinsisti bija atstājuši savas valdības iestādes, bija norimuši arī viņu nemitīgie uzbrukumi pārticībai. Viņi, lai likvidētu pārticību, pagājušajā gadā bija tik smagi strādājuši, varbūt tāpēc vajadzēja atpūsties.

Keinsa „Vispārējā nodarbinātības teorija, procenti un nauda” ir uzskatāma par pārticības likvidēšanas grāmatu. Ir sazēluši tajā minētie attaisnojumi un pamatojumi privātā īpašuma un iniciatīvas aizstāšanai ar valdības kontroli un ierobežojumiem. Jo, pēc keinsistu domām, pārticības uzticēšana valdībai varētu padarīt nāciju daudz nodrošinātāku. Par laimi, kā aizsargs no keinsisma posta pasaulē ir zelts.

Pēdējo desmit gadu laikā ASV akciju tirgus ir cietis neveiksmi kā ieguldījums. Tajā pat laikā zelta cena ir pieaugusi par 400%. Kad keinsisti apgalvo, ka tirgus nav efektīvs, mēs varam iebilst, ka šie rezultāti pamācošā veidā demonstrē tirgus efektivitāti. Gan akciju, gan zelta tirgus pareizi novērtēja keinsistu politiku Rietumu ekonomikās. Šī politika saņēma neapmierinošu atzīmi un tas bija atbilstošs novērtējums.

Ekonomikas politikai daļēji ir jāpadara ekonomika daudz stabilāka. Pirmais svarīgākais likums, kas šai politikai jāievēro, ir – nekaitēt. Pirmajā grafikā mēs varam redzēt cēloni nestabilitātei, ko ASV ekonomikā izraisīja keinsisti ar "trako uzvedību" Federālajās rezervēs. Augstāk redzamajā grafikā ir attēlots naudas piedāvājums uz vienu iedzīvotāju ASV. M-2 apjoms uz vienu iedzīvotāju (zaļā līnija grafikā), NSA (M-2 uz vienu iedzīvotāju pieaguma rādītājs - sarkanā līnija). Dati ir no Seintluisas Federālās rezerves.

Sākot no grafika sākuma līdz pat 2008. gada sākumam ASV naudas piedāvājums uz vienu iedzīvotāju palielinājās. Šis laiks sakrita ar nekustamā īpašuma burbuļa piepūšanos. Naudas piedāvājumam uz vienu iedzīvotāju šķietami arvien pieaugot, bija jāatrod kaut kādi naudas tērēšanas veidi. Tomēr šī naudas pārpilnība nepacēla augstāk kopējo cenu līmeni, tā pacēla augšup vienu nozari – nekustamo īpašumu tirgu.

Šis process apstājās 2008. gadā. Pārstāja pieaugt līkne ASV naudas piedāvājumam uz vienu iedzīvotāju. Tad 2009. gadā mēs atkal redzam šo naudas rādītāju virzoties augstāk, jo Federālās rezerves sistēmas tirgos iepludināja milzīgu daudzumu likviditātes. Ir pareizs uzskats, ka pie šādas attīstības kaut kur varētu pieaugt cenas. Tomēr šī likviditātes plūsma neturpinājās.

Pagājušajā gadā ASV naudas piedāvājums uz vienu iedzīvotāju nav palielinājies. Šī mērījuma pieauguma rādītājs, sarkanā līnija diagrammā, ietiecas negatīvajā apvidū. Kamēr šis rādītājs atkal nesāks kāpt, ASV inflācijas tempa pieauguma gaidas, visticamāk netiks sasniegtas.

Pirms ASV dolāra un zelta saistīšanas, vajadzētu rūpīgi apsvērt šo sarkano līniju. Tas ir pieauguma mērs naudas piedāvājuma rādītājam. Jāatzīmē šī rādītāja neticamā volatilitāte. Tās grafiks atgādina pārmaiņus spiešanu uz gāzes pedāli un tad uz bremzēm. Tas ir ASV ekonomikā ieviestās nestabilitātes rādītājs. Nav jābrīnās, ka ASV akciju tirgus ir cietis neveiksmi investīcijās, ja centrālās bankas galvenais sasniegums ir ekonomiskā nestabilitāte.

(autors Neds V. Šmits)

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/viedokli/zelta-domas.php on line 88