GRIEĶIJAS MĀCĪBA - EIROPAI JĀDOMĀ PAR FISKĀLĀS POLITIKAS REFORMĀM

 

Pēdējā laikā visas pasaules uzmanības centrā ir bijusi Grieķija, arī Latvijā par tās notikumiem runā daudz – vai situācija Grieķijā ir līdzīga tai, kādā pirms nedaudz vairāk nekā gada bijusi Latvija, vai un kā Grieķijas notikumi ietekmēs eiro zonu un Latviju.

Kas vieno un atšķir Latviju un Grieķiju?

Faktors, kas vieno Latvijas stāstu ar pašreizējo situāciju Grieķijā, ir iepriekš piekoptā bezatbildīgā fiskālā politika un dzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Latvijas problēmas 2008. gada rudenī saasināja pasaules ekonomikas krīze, savukārt Grieķijas „skeleti” no skapja izkrita brīdī, kad pasaule, gluži otrādi, jau sāka atgūties. Bet tas nenozīmē, ka tie uzradās tikai tagad – vienkārši Grieķijas dziļās strukturālās problēmas 2008. gadā „piesedza” pasaules satricinājumi un centrālo banku veiktā naudas „iepumpēšana” finanšu sistēmās.

Vienojošs faktors Latvijas un Grieķijas situācijām ir arī vēlēšanu tuvums. Viens no iemesliem tik dziļām problēmām Latvijā 2008. gadā bija 2006. gada Saeimas vēlēšanas, jo pirms tām politiķiem nebija vēlmes un solidaritātes piebremzēt pārlieku ekspansīvo fiskālo politiku. Grieķijā vēlēšanas bija 2009. gada rudenī, un tieši pirms tām bija laiks, kad pasaulē notika naudas „iepumpēšana” finanšu sistēmās, lai mazinātu globālo ekonomikas krīzi. Tas piesedza Grieķijas budžeta problēmas. Turklāt iepriekšējā Grieķijas valdība maldināja sabiedrību, apgalvojot, ka budžeta deficīts 2009. gadā varētu būt vien aptuveni 4%. Pēc vēlēšanām izrādījās, ka deficīts būs 12,7%, kas pēc nesenās datu precizēšanas jau izaudzis līdz 13,6%. Pēc šādas krāpšanās ar datiem ES tagad daudz stingrāk skatās un skatīsies uz budžeta kritērija izpildi, kas pašlaik liek ierobežot deficīta apjomu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp Latviju un Grieķiju ir šo ekonomiku atvērtība. Latvijā eksports veido ap 45% no IKP, sniedzot iespējas ar tā palīdzību ātrāk virzīt ekonomiku ārā no krīzes. Turklāt preču un pakalpojumu klāsts ir diezgan diversificēts, ir iespējas uzlabot konkurētspēju, attīstot „gudrāku” ražošanu. Grieķijā eksports ir vien 20% no IKP, kas mazina eksporta spēju „izvilkt” no recesijas pārējo ekonomiku – runājot līdzībās, motoriņš priekš šāda izmēra auto vienkārši ir ļoti mazs. Turklāt liela daļa eksporta ir kuģniecība un tūrisms – pirmajā gadījumā devums nodarbinātībā ir samērā neliels, kamēr otrajā apjomus būtiski var audzēt tikai ar strauju un dziļu cenu kritumu. Tādējādi vienīgā iespēja Grieķijai sabalansēt valsts finanses ir caur iekšējā pieprasījuma samazināšanos un cenu kritumu, kas nozīmē dziļu un ilgstošu ekonomikas recesiju.

Sekas izjūt visi

Grieķijas iespējamā maksātnespēja radīja bažas par visas eiro zonas stabilitāti. Savukārt finanšu tirgu bažas atspoguļojas arī pārējā ekonomikā. Tirgos pieaugot satraukumam un neticībai par valdības spējām veikt nepieciešamos izdevumu samazinājumus un nodokļu palielinājumus, pieaug CDS likmes (apdrošināšanas risks pret iespējamo valsts maksātnespēju). Finanšu tirgi sāk daudz rūpīgāk sekot līdzi atsevišķu valstu riskiem – ja pirms krīzes eiro zonas valstīm procentu likmes bija ļoti līdzīgas, tad pašlaik tās var atšķirties pat vairākas reizes. Savukārt augstākas likmes nozīmē dārgāku aizņemšanos, bezdarba padziļināšanos utt.

Viena no konsekvencēm ir arī eiro kursa vājināšanās. No vienas puses, tas ir izdevīgi tiem Latvijas uzņēmējiem, kas eksportē ārpus eiro zonas, jo viņi var pārdot savu preci dārgāk eiro izteiksmē. No otras puses, tas nozīmē dārgāku degvielu Latvijā, kas pēc brīža ietekmē arī citu preču un pakalpojumu cenas. Tomēr šāds pozitīvs efekts būs īslaicīgs – eiro ir vājš strukturālo problēmu dēļ Eiropas ekonomikā, un, kamēr tās netiks atrisinātas, vājš būs ne tikai eiro, bet arī Eiropas patēriņš, kas mazinās mūsu eksporta izaugsmi.

Atslēga – atbildīga fiskālā politika

Situācija Grieķijā aktualizēja jautājumu par to, kā nodrošināt atbildīgu fiskālo politiku īstenošanu Eiropas valstīs, jo atsevišķas valsts bezatbildības gadījumā cieš visi. Visai Eiropai ir virkne strukturālu problēmu (piemēram, augsts bezdarba līmenis, pensiju sistēmas ilgtspēja), ko ar naudas „iepumpēšanu” ekonomikā nevar atrisināt – nav iespējams aizņemties bezgalīgi, kaut kad nauda būs arī jāatdod.

Turklāt arvien biežāk izskan jautājums, kā var notikt Eiropas valstu ekonomiku stabila attīstība un konverģence, ja ir vienota monetārā politika (to nosaka Eiropas Centrālā banka – procentu likmes, valūtas kurss), bet dažāda un pat reizēm slikti pārvaldīta fiskālā politika (valsts ieņēmumi un izdevumi). Vienoti kritēriji un prasības valstu fiskālajām politikām ir noteiktas Izaugsmes un stabilitātes paktā, taču realitātē noteikumi regulāri tiek pārkāpti.

Kamēr Eiropas Savienība nevienosies par stratēģiju un veicamajām reformām šo strukturālo problēmu risināšanā (piemēram, īstenojamu kontroles mehānismu ieviešana), eiro kurss saglabāsies vājš. Taču pēdējo mēnešu notikumi eiro zonā no riska var kļūt arī par iespēju sakārtot Eiropas kopējo fiskālo situāciju. Tas prasa laiku un ir politiski grūti saskaņojams, tomēr nepieciešams nosacījums veselīgai ekonomikas izaugsmei ilgtermiņā.

Avots: Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists

 

© Treideri.lv

Fatal error: require() [function.require]: Failed opening required '/home/treideri/public_html/comments/comments.php' (include_path='.:/usr/local/php52/pear') in /home/treideri/public_html/viedokli/griekijas-maciba.php on line 92