FRAGMENTI NO ELĒNAS BRAUNAS GRĀMATAS WEB OF DEBT (PARĀDU TĪMEKLIS) IEVADA

 

Federālās rezerves (ASV centrālās bankas nosaukums) patiesībā nav federālas (t.i., valstij piederošas). Tā ir privāta korporācija, kas pieder ļoti lielam starptautisku banku konsorcijam.

Ja neskaita metāla monētas, ASV valdība neemitē ASV valūtu. Dolāra zīmes (Federālo rezervju banknotes) emitē privātā Federālo rezervju korporācija, kura to uz procentiem aizdod ASV valdībai.

Taustāma nauda (monētas un dolāra zīmes) kopumā veido mazāk par 3% no kopējā ASV valūtas apjoma (no tām valsts emitētās monētas – tikai tūkstošo daļu). Pārējie 97% ir tikai elektroniski dati, kas redzami datoru ekrānos, un visu šo naudas masu radījušas privātas bankas, izsniedzot aizdevumus.

Nauda, ko aizdod bankas, netiek ņemta no iepriekš eksistējošiem noguldījumiem. Tā ir pilnīgi jauna nauda, kuras pirms aizdošanas nebija.

Mēs esam pilnīgi atkarīgi no komercbankām.

Katrs dolārs, kas ir apgrozībā, skaidrā naudā vai kā kredīts, kādam ir jāaizņemas uz procentiem. Ja bankas rada pietiekamu sintētiskās naudas apjomu, mēs esam turīgi; ja ne, tad mums jāmirst badā. Mums nav nekādas pastāvīgas naudas sistēmas. Ja kāds iztēlojas pilnu šīs traģiskās situācijas ainu, mūsu bezcerīgā stāvokļa absurdums ir gandrīz neticams, bet te tas ir. Tā ir vissvarīgākā tēma, kādu vien inteliģents cilvēks var izpētīt un dziļi pārdomāt.

Aptuveni 30% tās naudas, kuru ar ierakstu uzskaites ailēs rada bankas, bankas investē savā kontā.

ASV valdībai milzīgas saistības

ASV banku sistēma, kura savulaik izsniedza produktīvus aizdevumus lauksaimniecībai un rūpniecībai, mūsdienās ir pārvērsta par milzīgu spēļu automātu jeb kazino. 2007. gada decembrī banku sistēmā apgrozījās kompleksi augsta riska derivāti, kuru nominālvērtība bija 681 triljons dolāru. Šī saistību summa 10 reizes pārsniedza visas pasaules ekonomikas kopējo gada produkciju. Šos derību papīrus emitē lielākās ASV bankas, aizņemoties naudu, kas radīta tikai uz datoru ekrāniem. Derivātus izmanto, lai manipulētu tirgus, izlaupītu ražotnes, iznīcinātu veselas ekonomikas.

ASV valsts parāds nav atmaksāts kopš prezidenta Endrjū Džeksona laikiem. Maksāti tiek vienīgi parāda procenti, bet pamatsumma turpina augt.

Federālais ieņēmumu nodoklis tika ieviests ar vienīgo mērķi – piespiest nodokļu maksātājus maksāt privātām bankām valsts parāda procentus. Ja naudu emitētu pati valdība, nevis to aizņemtos no privātām bankām, tad no ieņēmumu nodokļa varētu atteikties pavisam.

Tikai procentu maksājumi par ASV valdības parādu vien drīz pārsniegs apjomu, kādu nodokļu maksātāji spēj maksāt. Kad mēs vairs nespēsim maksāt valdības parāda procentus, uz federālajām rezervēm balstītā dolāru sistēma sabruks.

Pretēji populārajam viedoklim, nepārtraukto inflāciju rada nevis valdības, bezatbildīgi drukājot naudu, bet gan privātas bankas, kuras kopējo naudas apjomu uzpūš ar aizdevumiem, kuri radīti „no tīra gaisa”, vienkārši aizdodamās summas ierakstot kredītņēmēja kontā.

„Banānu republikās” vērojamo hiperinflāciju rada nevis nacionālās valdības, drukājot par daudz naudas, bet gan globālie spekulanti, kuri starptautiskajos tirgos uzbrūk nacionālajām valūtām, sagraujot to vērtību.

Līdzīga spekulāciju izraisīta devalvācija var skart arī ASV dolāru, ja starptautiskie investori to izmetīs tirgū un/vai pārtrauks to pieņemt kā rezerves valūtu. Vairākas valstis jau sākušas līdzīgus draudus īstenot, lai aizsargātos pret to, ko tās uztver kā Amerikas ekonomisko imperiālismu.

No šā purva eksistē izeja. To jau sekmīgi izmantojuši pirmie Amerikas kolonisti, prezidents Ābrahams Linkolns un citi nacionālie līderi: valdība var atgūt savas tiesības pašai emitēt savu naudu.

Jāņa Kučinska tulkojums

© Treideri.lv