Vēlēšanas Grieķijā sašūpojušas investoru uzticību

Treideri.lv | 10. decembris 2014 14:39
Vēlēšanas Grieķijā sašūpojušas investoru uzticību

Politiskā nenoteiktība, kas Grieķijā izveidojusies pēc paziņojuma par valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu, izraisījusi lielāko akciju kritumu Atēnu biržā un suverēno obligāciju ienesīguma pieaugumu.

Grieķijas indekss ASE otrdien nogāzies gandrīz par 13% reaģējot uz ziņām par to, ka valdība nolēmusi pārcelt prezidenta vēlēšanas no 2015. gada februāra uz 2014. gada decembri. Balsojuma izgāšanās gadījumā tiks izsludinātas parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var sagrīļot Grieķijas finansiālo stabilitāti. Grieķijas trīsgadīgo obligāciju ienesīgums pieaudzis virs 8% – ziņo The Financial Times.

Premjers Antonis Samaras prezidenta amatam izvirzījis bijušo eirokomisāru Stavrosu Dimasu. Prezidentu ievēl ar parlamenta vairākumu, kura šobrīd valdošajai koalīcijai nav. Ja parlamentam trijos piegājienos prezidentu ievēlēt neizdosies, tiks rīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Valdošā koalīcija vēlēšanās var piekāpties Siriza opozīcijas partijai, kas iestājas par attiecību pārtraukšanu ar starptautiskajiem aizdevējiem, parādu dzēšanu un valsts izdevumu palielināšanu.

Kā aģentūrai paziņoja Frankfurt-Trust Investmen fondu menedžeris Raimunds Zaksingers – ja Grieķijā būs jaunas vēlēšanas, tajās salīdzinoši lielāko balsu skaitu varētu iegūt radikāli kreisās partijas, kas draud ar nopietnām sekām bankām un kreditoriem.

Capital Group analītiķis raksta, ka Siriza opozīcijas partijas rīcības programma, kas novembrī Londonā rīkoja tikšanās ar investoriem, ir sliktāk “par komunismu”.

Grieķija nākošajā pusgadā globālajiem tirgiem var izrādīties svarīgāka kā Krievija/Ukriana 2014. gadā. Sirizi iespējamā uzvara var piespiest Eirozonu izvēlēties starp budžetu savienību ( kas nozīmēs Grieķijas parādu dzēšanu) un pirmo valsts izstāšanos no Eirozonas”

– Financial Times pastāstīja Renaissance galvenais ekonomists Čārlzs Robertsons.

Kā raksta The Wall Street Journal, risks, ka pie varas nonāk radikāli politiskie spēki pastāv arī citās Eiropas valstīs, galvenokārt Spānijā.

A.Samarasa valdība pati izlēmusi forsēt notikumus, lai ātrāk atrisinātu politisko nenoteiktību valstī.

Šajā nedēļā Eirozonas valstu finanšu ministri pieņēmuši lēmumu pagarināt finansiālās palīdzības programmu Grieķijai vēl par diviem mēnešiem, līdz februārim, lai dotu Atēnām un kreditoriem Eirokomisijas, ECB un SVF peronā papildus laiku lai novērstu nesaskaņas attiecībā uz ekonomisko programmu. Tādā veidā, parlamenta vēlēšanu gadījumā (kas varētu notikt februārī) pārrunas par izstāšanos no programmas jau vadīs jaunā valdība. Atēnas jau kopš 7. septembra nevar saņemt kārtējo kredīta daļu 7 miljardu eiro apmērā.

Grieķijas nākošā gada budžets, kuru parlaments pieņēmis agrā pirmdienas rītā, nesaņēma kreditoru trijnieka piekrišanu. Kreditori netic, ka budžets rezultātā tiks saskaņots ar plānoto 0.2% no IKP deficītu, un piedāvā papildus samazināt izdevumus par 2.5 miljardiem eiro. Tāpat budžets paredz valsts ekonomikas izaugsmi par 2.9% un sākotnējo proficītu 3% no IKP līmenī.

Agrāk Grieķijas valdība solīja pilsoņiem, ka 2014. gads būs pēdējais programmas darbībā, kuras ietvaros Atēnas spiestas turēties pie stingras ekonomiskas un atrasties kreditoru pastāvīgā kontrolē.

Kopumā kopš 2010. gada kreditori Grieķijai piešķīruši gandrīz 245 miljardus eiro, tās ekonomika spējusi atgriezties pie izaugsmes un trešajā ceturksnī IKP pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni bija labākais Eirozonas valstīs – 0.7%. 2014. gadā kopumā izaugsme varētu būt 0.6 – 0.8%. Ārējais parāds gan tikmēr sasniedz 177.7% no IKP. Nākošajā gadā budžets paredz šī rādītāja samazinājumu līdz 171.4% IKP.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv