Valstis cīnās par savu kriptovalūtu pārākumu

Treideri.lv | 16. decembris 2019 10:42
Valstis cīnās par savu kriptovalūtu pārākumu

Likmes nacionālajiem regulatoriem pieaug, un pie tā vainojama Libra.

Marks Zakerbergs oktobrī tik tikko paspēja ieņemt savu vietu Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sanāksmē, kad viņu nekavējoties sāka pratināt.

Neviens negrasījās būt jauks pret Facebook radītāju. Abu politisko partiju pārstāvji ļoti ātri devās uzbrukumā. Viņam bez aplinkiem tika paziņots teica, ka Facebook projekts ir jāslēdz. Kriptovalūtas Libra projekts ir zaudējis ieguldītāju atbalstu, un tā virzība ir jāaptur, līdz tiek izveidots tiesiskais regulējums.

Projekts Libra, par kuru ar lielu vērienu tika paziņots jūnijā, ātri kļuva par galveno rādītāju dažādu valdību attieksmei pret kripto-aktīviem. Lai gan politiķi un regulatori novēroja situāciju ap tā saucamajām stabilajām monētām, Zakerberga intervence ar jauno valūtu Libra – kas solīja lētākus un ātrākus naudas pārskaitījumus – piesaistīja plašu uzmanību.

Investori pret kriptovalūtām izturas ar zinātkāri, skepsi un apbrīnu. Zinātkāre – jo jebkura inovācija ir pelnījusi uzmanību, it īpaši balstoties uz “blokķēžu” izmantošanu šādā fundamentālā pasaules finanšu daļā, kā valūtās. Skepse – tā kā šī tehnoloģija ir sākumstadijā, tā ir maz izplatīta un ir pretstatā spēcīgām un uzticamām oficiālajām valūtām. Un apbrīns – jo visi šie šķēršļi joprojām nespēj traucēt aktīvām spekulācijām ar kriptovalūtām.

Libra tikai pastiprināja interesi par šo jomu. Facebook ne tikai ienesa savu globāli atzīto zīmolu kriptovalūtu tumšajā pasaulē, bet arī piesaistīja daudzas bankas, maksājumu pakalpojumu sniedzējus un citas finanšu iestādes kā projekta atbalstītājus.

Sekojošā negatīvā regulatoru reakcija, apšaubot, vai Libra var garantēt patērētājiem drošību un privātumu, kā arī tirgus finansiālo stabilitāti, pārsteidza projekta atbalstītājus. Tā rezultātā daudzi, ieskaitot Visa un Mastercard, izstājās no projekta.

Regulatori kļūst aktīvāki

Ja sākotnējā kriptovalūtu rašanās posmā regulatori demonstrēja pasivitāti, tad tagad tie ir kļuvuši daudz aktīvāki.

ES ir nobažījusies par iespējamiem draudiem eiro un citu valūtu suverenitātei. Tā skaidri pateikusi, ka neatļaus un neatbalstīs kriptovalūtas “kamēr visas juridiskās, normatīvās un uzraudzības problēmas un riski netiks pienācīgi identificēti un atrisināti”.

Tomēr saprotot, ka digitālo valūtu bloķēšana ir bezjēdzīga, šķiet, ka ES un citi regulatori ir gatavi izmantot regulatīvās sviras, lai kontrolētu to ieviešanu ar minimāliem pārkāpumiem. Eiropas Centrālā banka strādā pie digitālās valūtas, kas varētu būt alternatīva privātiem pakalpojumu sniedzējiem.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ES ir gatava atbalstīt digitālo valūtu koncepciju, ir Ķīnas draudi, kas vēlas apstrīdēt tādu valūtu kā dolāra un eiro pārākumu. Oktobrī Ķīnas tehnoloģiju akciju ar tiesībām piedalīties blokķēžu tehnoloģijās cena strauji pieauga pēc tam, kad Sji Dzjiņpins to sauca par “galveno tehnoloģiju”, kurai nepieciešams atbalsts.

Analītiķi norāda, ka dažas centrālās bankas, piemēram, Šveice, Singapūra un Kanāda, apsver iespēju ieviest digitālās valūtas, savukārt Riksbank Zviedrijā, kur skaidrās naudas lietošana strauji samazinās, ir izstrādājusi elektroniskās kronas projektu. Tomēr tie uzskata, ka, visticamāk, pirmā digitālo valūtu ieviesīs Ķīnas Tautas banka.

Mijiedarbības principi

Centrālās bankas var ieviest digitālās valūtas dažādos tempos, taču veiksmes atslēga būs to mijiedarbība. Augustā Anglijas bankas vadītājs Marks Karnijs aicināja centrālās bankas emitēt “sintētisku digitālo valūtu”, kas starptautiskos darījumos varētu aizstāt ASV dolāru.

Starptautisko norēķinu banka cenšas koordinēt šīs darbības. Bāzelē bāzētais institūts, kas pieder 60 centrālajām bankām, ir iecēlis ECB valdes locekli Benuā Kēru par resursu mobilizācijas vienības vadītāju, lai izveidotu digitālās valūtas modeļus, kurus varētu izmantot centrālās bankas.

Jāizpēta daudzi aspekti. Katrai valstij, kas ievieš digitālo valūtu, būs jāgroza likumi un noteikumi; centrālajām bankām ieguldījumu portfeļos un rezervēs būs jāiekļauj digitālās valūtas; būs jāpārdala arī zelta rezerves.

Var šķist, ka šādu normatīvo izmaiņu dēļ potenciālie privātie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Facebook, nevarēs piedalīties revolūcijā. Tomēr Kērs un citas amatpersonas uzstāj, ka jāizveido sistēma, kurā privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tiks izsniegta licence emitēt digitālās valūtas, izmantojot lietojumprogrammas, kuras pilnībā nodrošina centrālās bankas rezerves. Tas garantētu digitālo pārskaitījumu drošību.

Droši vien, lai iegūtu licenci, Facebook un citiem uzņēmumiem būtu jāpieņem stingri reglamentēti procesi. Var šķist, ka tas ir pretrunā ar atvērtās piekļuves principu, kas bija sociālās mijiedarbības rīka Facebook pamatā. Tomēr varētu būt vērts maksāt šādu cenu par pīrāga gabalu, ko sauc par digitālo valūtu.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv