Triljoni nomalēm

Treideri | 25. novembris 2010 18:39

Lai izglābtu Eiropas perifēriju no suverēniem defoltiem, jāiztērē 2 triljonus eiro, kā paskaitīja Citigroup, pie kam pusi šīs summas — jau tagad. Kā atzīmē eksperti, dažām valstīm vajadzēs bankrotēt: norakstīt parādus vairs neizdosies.

Eiropu sagaida virkne suverēno defoltu jau tuvāko piecu gadu laikā, uzskata galvenais Citigroup ekonomists Villems Buiters. Tirgus netic, ka valstīm perifērajā reģionā — Portugālei, Īrijai, Itālijai, Spānijai un Grieķijai — izdosies izkļūt no krīzes bez zaudējumiem, viņš atzīmēja: viņus varētu izglābt ilggadīga stingra budžeta politika, bet šim nolūkam nacionālajām pārvaldes sistēmām nepietiek politiskās gribas. Pat ja viņi izlems veikt nepopulārus soļus un samazinās deficītu, tas neapturēs procentu likmju kāpumu, uzskata Royal Bank of Scotland ekonomists Silvio Perucco: „Ja apkalpošanas maksa palielināsies, 2011.gadā perifērija jau nevarēs apkalpot parādu — politiskā griba šeit jau nepalīdzēs”.

Pēc Buitera viedokļa ,750 mljrd. eiro, kas ir Eiropas stabilizācijas fonda rīcībā, nepietiks, lai palīdzētu visām valstīm, kurām nepieciešams atbalsts. „Fonda nepietiek pat Spānijai”», — viņš ir pārliecināts, ka visu valstu finanšu stabilizācijai vajadzēs 2 trilj. eiro, pie kam 1 triljons vajadzīgs jau tūlīt pat.

Viņš uzskata, ka, ja tāda izmēra fonds netiks izveidots, pastāv Eirozonas krišanas risks. Perifērajai Eiropai neizdosies iziet no parādu maksimuma ātrāk par 2012.gadu, konstatē SVF. MDM bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Oļegs Vjugins saka, ka privāto sektoru un valsts budžetu parādi Eiropā ir tik lieli, ka tos nebūs iespējams dzēst uz ražošanas un efektivitātes pieauguma rēķina. „Pašlaik notiek cīņa par parādu privātajā sektorā pārveidošanu par suverēnām saistībām”.

Pēc Bank for International Settlements datiem Portugāles, Īrijas, Itālijas, Spānijas un Grieķijas kopējais parāds — $4,1 trilj. (2010.gada I ceturkšņa beigās). Eiropas banku sektoram pienākas 2,7 trilj. eiro — jeb divas trešdaļas šī parāda.

Ekonomisti par jaunu nestabilitātes perēkli uzskata Portugāli: tai būs nepieciešama palīdzība no ārpuses jau šī gada beigās. Portugāles banku problēmas nav tik lielas, bet valsts pastāvīgi kavē ar nepieciešamajiem soļiem, piezīmē Buiters. Antonio Garsija Paskuāls no Barclays Capital atzīst, ka Portugāles finanšu ministrijas dati par oktobri ataino budžeta situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar septembri. Pēc viņa aplēsēm, budžeta ieņēmumi, ņemot vērā sezonalitātes faktoru, samazinājās no 23 līdz 22,8% IKP, izdevumi pieauga no 28,4 līdz 29,7% IKP. Pastāv šaubas, vai Lisabona spēs samazināt deficītu no 8,3% 2009. gadā līdz 7,3% IKP, saka Paskuāls. Portugāles iedzīvotāji nevēlas ekonomēt: vakar sākās vispārējais streiks pret valdības politiku attiecībā uz valsts izdevumu samazināšanu līdz 3% IKP 2014.gadā. Kā raksta Economist Intelligence Unit analītiķi, Portugāles ekonomika paliek stabilā formā, 2010.gadā tā parādīs kāpumu par 0,8%, bet 2011.gadā kritums atgriezīsies un būs 0,9%.

Situācija ar Spānijas budžetu ir nedaudz labāka, kā Portugālei, atzīmē Paskuāls: „Oktobrī deficīts bija 3% IKP salīdzinājumā ar 5,6% 2009.gadā, un pēc gada kopsavilkuma var sasniegt 9,3% salīdzinājumā ar 11,1% 2009.gadā.”Valdība var tikt galā ar uzdevumu arī 2011.gadā (6% IKP). Savukārt tirgus netic Madrides spējām tikt galā ar krīzes situāciju, kredīta-defolta pāris Spānijas bankās pieauga par 300 bāzes punktiem līdz 699 (CMA dati).

Kā atzīmē Vjugins, agrāk krīzes vienmēr beidzas ar to, ka valdības uzņēmās privātos parādus. Šajā reizē šis variants neies cauri — pārāk liels ir saistību apmērs, atzīmē Tims Bruns no UniCredit: „Nāksies pārtraukt valsts galvošanas par privātajiem parādiem sistēmu”. Vjugins piekrīt, ka šoreiz ir pārāk slikta parādu struktūra.

Buiters ir pārliecināts, ka neizdosies izvairīties no satricinājumiem banku sistēmā: «Pirmā par maksātnespēju paziņos Īrija, pārējās problemātiskās valstis kritīs tuvāko piecu gadu laikā». Kā atzīmē Ačers Hovards no Global Insight, Īrija ir tuvu politiskajai krīzei. Tirgi liek likmes uz Īrijas defoltu, ātri lieta nonāks līdz Portugālei, konstatē Sjuki Mans no Societe Generale. Milzīgais parādu burbulis agri vai vēlu pārsprāgs un kādam nāksies par to maksāt, piekrīt Vjugins.

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv