Tirgus sniedz drūmus signālus, taču makroekonomika neko sliktu nesola – kam ticēt?

Treideri.lv | 18. jūnijs 2019 09:35
Tirgus sniedz drūmus signālus, taču makroekonomika neko sliktu nesola – kam ticēt?

Viens no vadošajiem kandidātiem uz ECB vadītāja amatu brīdinājis par “bēdīgiem” pasaules ekonomikas simptomiem, uzsverot, ka mijiedarbības trūkums paralizē valdību iespējas cīņā ar nākošo krīzi.

Nesenajā intervijā ECB valdes loceklis Benuā Kērs norādīja, ka tirgi sniedz “trauksmainu signālu”, kas ir pretrunā ar ekonomisko statistiku.

“Obligāciju tirgus dinamika iezīmē visai drūmu pasaules ekonomikas ainu. Centrālajām bankām tirgus signāli jāņem vērā. Taču tajā pašā laikā tiem nevajag akli sekot. Jāsaprot tirgus cenu un ekonomisko datu atšķirību būtība”, – intervijā Financial Times paziņojis Kērs.

Kērs savu viedokli paudis īsi pirms FRS sanāksmes šajā nedēļā. Investori no CB gaida mājienus par likmes samazināšanas perspektīvām ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās gadījumā. Pagājušajā mēnesī ECB pauda bažas par Eirozonas ekonomikas stāvokli, norādot uz gatavību jaunam stimulēšanas raundam. Kērs brīdina, ka tuvākajās sanāksmēs centrālā banka var saskarties ar risku realizāciju reģionā. Tajā pašā laikā viņš apgalvo, ka regulatora rīcībā ir nepieciešamie instrumenti.

Pasaule vairs nav tāda kā agrāk

Tāpat Kērs norādīja, ka atšķirībā no 2008. gada, kad ASV, Eiropas un Ķīnas monetārās varas uzsāka apjomīgus stimulēšanas pasākumus cīņā ar krīzi, šoreiz centrālajām bankām būs grūti apvienot spēkus.

“Sadarbība pasaules līmenī kļūst vājāka. Pasaules centrālo banku iespējas cīnīties ar pasaules ekonomikas šokiem šobrīd ir vājākas nekā iepriekš”, – paskaidroja bankas ierēdnis.

Viņa komentāri uzsver pieaugošās bažas virknē centrālo banku attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz krīzes apkarošanu, jo īpaši uz Trampa agresīvās ārējās politikas fona. Inflācijas prognožu indikators Eirozonā pagājušajā nedēļā sasniedzis vēsturisku minimumu.

Arī Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums atrodas rekord-zemos līmeņos ap 0.267%. tas nozīmē, ka investoriem, kuru īpašumā ir obligācijas, nāksies maksāt par to, ka viņu portfeļos atrodas Vācijas parādsaistības.

Maigas monetārās politikas saglabāšana galu galā var radīt riskus, taču tas netraucēs rīkoties, apgalvo Kērs, pēc kura teiktā, ja regulators nonāks pie secinājuma, ka likmju pazemināšana ir labākais iespējamais variants, viņam nāksies ņemt vērā negatīvo likmju ietekmi uz finanšu sistēmu, jo īpaši uz bankām.

“Mēs uzzinājām, ka ekonomiskā un monetārā savienība kā struktūra izrādījusies daudz vājāka, nekā iepriekš ticis uzskatīts”, – piebilst Kērs.

Uzdevums kļūst sarežģītāks

Bez Kēra, uz Dragi pēcteča amatu pretendē arī Francijas bankas vadītājs Villerojs. Jaunajam centrālās bankas vadītājam būs nepieciešamas ne tikai labas zināšanas ekonomikā, bet arī valodas zināšanas, kurā runā tirgi.

“Monetārā politika nav vienīgā instance, un daudzos gadījumos tai nepieciešama atbalstoša rīcība. Ja vēlaties redzēt fiskālu atbildi vai regulatora reakciju, kas palīdzēs monetārajai politikai, nepieciešama spēja uzturēt dialogu ar politiskajiem līderiem, kuri ciena mūsu mandātu”, – pārliecināts Kērs.

Vēl viens ECB vadītāja amata kandidāts ir Bundesbank vadītājs Jenss Vaidmans. Vēl šajās sacīkstēs piedalās Nīderlandes bankas vadītājs Klāss Knots, Olijs Rens no Somijas CB un viņa priekšgājējs Erkki Līkanens. Pēc Kēra domām, lai arī kurš ieņemtu Dragi vietu, viņš saskarsies ar virkni problēmu. Turklāt tās var izrādīties sarežģītākas, nekā tās, ar kurām sastopas šī brīža bankas vadītājs. Vienlaicīgi ar starptautiskās sadarbības pagaišanu, Eiropas politika kļūst arvien fragmentētāka.

“Pasaule šodien atšķiras no tās pasaules, kura bija 2011. un 2012. gados. Ekspertiem mazāk uzticas. Un kas ir centrālās bankas, ja ne eksperti? Mums jāgatavojas tam, ka regulatori tiks noslogoti ar virkni uzdevumu, daži no kuriem būs politiski nesasniedzami”, – norāda Kērs.

ECB un nacionālajām centrālajām bankām nāksies daudz agresīvāk aizstāvēt savu neatkarību.

“Ir lietas, kuras mēs vienkārši nevaram izdarīt. Ir lietas, kuras mēs varam izdarīt, taču mums tās nevajadzētu darīt, jo tās pēc sava rakstura attiecas uz politiku”, – secina ECB ierēdnis.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv