Atslēgvārdu arhīvi: politika
Investors: Igaunija bagātībā pārspēs Somiju vēl līdz 2030. gadam
Ja Igaunijas valdība savu īstenoto politiku nemainīs vēl 10 – 15 gadus, tad tā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, visdrīzāk, kļūs bagātāka par Somiju vēl līdz 2030. gadam, uzskata investors Joahims Heleniuss (Joachim Helenius). vairāk
Kenets Rogofs: “Iepriekšējie ekonomikas modeļi vairs nav efektīvi”
Finanšu krīze parādīja, ka attīstīto valstu valdībām nāksies atteikties no tiekšanās pēc augstiem ekonomikas kāpuma tempiem, riskējot zaudēt savu politisko ietekmi pasaulē, uzskata amerikāņu profesors Kenets Rogofs. vairāk
Vai akciju tirgus parādīs savu potenciālu 2012.gadā?
Vai var runāt par to, ka mums ir darīšanas ar jauna salīdzinoši stabila atjaunošanās procesa rašanos pasaules fondu tirgū? Ja tomēr nē, tad kas vēl ir vajadzīgs, lai uzturētu un stimulētu pozitīvu tendenci tirgos? vairāk
Nākotnes prognozes vai zīlēšana kafijas biezumos
Vai Eirozona izdzīvos savā sākotnēji veidotajā izskatā?
Jā. Eirozonas valstu valdība un jo īpaši Eiropas Centrālā banka pietiekami pārliecinoši sola saglabāt Eirozonu, vismaz vēl vienu gadu. Novājināto un ievainojamo valstu valdība turpina iet pa fiskālā askētisma ceļu. vairāk
Eiropas sociālisti kļūst par finanšu krīzes upuriem
Aizgājušais 2011. gads palika atmiņā ar skaļām demisijām un masveida Eiropas valdības maiņu. Vairākumā gadījumu iepriekšējie kabineti cieta fiasko cīņā ar parādu krīzi un zaudēja tautas uzticības votumu. Tās nomainīja jaunas valdības, galvenokārt labējās vai koalīcijas valdības. vairāk
Džordžs Soross: Eiropas sadale
Tā saucamo eiro krīzi, kā parasti, saista tikai ar valūtas krīzi, tomēr mums ir darīšana arī ar valsts parāda krīzi un, pat vēl vairāk, ar banku krīzi. Situācijas sarežģītība ieviesa ne mazums sajukuma, kuram būs nopietnas politiskas sekas. Īstenībā Eiropa atrodas ekonomikas un finanšu krīzes pašā vidū, kurām pievienosies arī politiskā krīze. vairāk
Vai jauna rezerves valūta palīdzētu izvairīties no pasaules nelīdzsvarotības?
Vēl 1960-tajos gados Francijas finanšu ministrs Valērijs Žiskārs d’Estēns, apskaužot Ameriku par to, ka tā var viegli aizņemties naudu no ārvalstīm, nosauca dolāra statusu kā „pārmērīgas privilēģijas” rezerves valūtu. Pāris gadus pēc tam cieta krahu fiksēto valūtu kursu Bretonvudas sistēma, kura bija piesaistīta amerikāņu valūtai un kuru iedragāja Savienoto Valstu fiskālā izšķērdība. vairāk
ASV pie 2008. gada krīzes noveda slikta uzraudzība un korporatīvā patvaļa
2008. gadā ASV varēja izvairīties no finanšu krīzes, raksta The Guardian, atsaucoties uz Savienoto Valstu valdības komisijas ziņojumu. «Galvenie krīzes cēloņi bija nepamatoti riskantas darbības, trūkumi korporatīvajā pārvaldē un neadekvāti regulēšanas mehānismi,» vēsta izdevums. vairāk
2011. gada burbuļu pārpilnība
Jūs domājat, ka ir iestājies truša gads? Maldāties. Tas ir burbuļu gads. Kādam tāda veida apgalvojums liksies dīvains, jo lielākā daļa noteicošo ekonomiku vai nu jau izjūt recesiju, vai jau ar vienu kāju ir tajā. Tomēr praktiski nulles procentu likmes Vašingtonā, Tokijā un Frankfurtē salikumā ar viltīgo cilvēku psiholoģiju var izspēlēt ļaunu joku ar tirgu. vairāk
2010. gada kopsavilkums
No kādas puses neskaties, tomēr 2010.gads iedragāja mūsu pamatus, tradicionālos skatījumus, formatēja vai izmainīja pierastos priekšstatus par lietu būtību. Lielbritānijā varu sadalīja Konservatīvie un Liberāldemokrāti un nekas, zeme zem kājām neatvērās. Eirozona pārstāja būt par patvērumu un pārvērtās par nestabilitātes epicentru. vairāk
Protestu un nekārtību vilnis būs kā eksāmens Eiropas valstīm
Tā kā stingrās ekonomikas pasākumi sāk kost, Rietumu Eiropu sagaida praktiski neizbēgams protestu un nekārtību vilnis 2011.gadā, kurš pilnība var pārklāt tirgu un pavājināt valdību apņēmību reformu veikšanas jautājumā, turklāt diez vai tas būtiski ietekmēs politiku.Joprojām sociālās spriedzes kvēle sakarā ar finanšu krīzi variēja no valsts uz valsti. vairāk
Anglijas Banka, iespējams, atstās politiku bez izmaiņām
Decembrī Anglijas Banka, iespējams, atkal atstās bez izmaiņām naudas un kredītu politiku, saskaņā ar dažādu tās locekļu pēdējiem komentāriem un uzstāšanos par to, ka augsta inflācija un lēns ekonomikas kāpums paliek līdzsvarots. “Lielākā daļa Naudas un kredītu politikas komitejas locekļu pieturas pazīstamajai pozīcijai”, kā saka Vikijs Redvuds, Lielbritānijas Capital Economics vecākais ekonomists. vairāk
