Swedbank: ES recesija apcērp spārnus Latvijas eksportam

Treideri.lv | 2. jūlijs 2013 12:35
Swedbank: ES recesija apcērp spārnus Latvijas eksportam

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī saglabājusies spēcīga, tomēr Latvijas ražotāji ir sajutuši Eiropas Savienības (ES) vārgumu uz savas ādas un eksporta izaugsme sākusi bremzēt.

Lai spētu audzēt eksporta apjomus, ražotājiem ir būtiski ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot konkurētspēju, secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Līdz šim recesijas laikā gūtie konkurētspējas uzlabojumi ir noturēti, taču gaidāms, ka tuvāko pāris gadu laikā algu spiediena riski pastiprināsies līdz ar bezdarba līmeņa samazināšanos. Tādējādi konkurētspējas jautājums kļūs arvien aktuālāks. Tādēļ, lai spētu nosargāt savas tirgus pozīcijas un iekarot jaunas, Latvijas uzņēmumiem un valdībai jāsaglabā modrība attiecībā uz konkurētspēju un ražīguma veicināšanu, teic Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Šā gada pirmajā ceturksnī valstī turpinājās spēcīga iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, Latvijas ekonomika pieauga par 1,4% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni un gada izaugsme sasniedza 3,6%. Tomēr, kā jau tika gaidīts, eksporta izaugsme sabremzējās – gada izaugsme palēninājās līdz 2,9% no vidēji 8,3% pērn. Apstrādes rūpniecības izlaide pat saruka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

«Latvijas konkurētspēja saglabājas noturīgi laba, algas lielā mērā ir augušas kopsolī ar ražīgumu. Tomēr krīzes skartās Eiropas ekonomikas cenšas veicināt eksportu un uzlabot savu konkurētspēju, samazinot algas un nodarbinātību (šāda stratēģija Latvijā vairs nav izmantojama). Tādēļ, lai spētu nosargāt savas tirgus pozīcijas un iekarot jaunas, Latvijas uzņēmumiem un valdībai jāsaglabā modrība attiecībā uz konkurētspēju un ražīguma veicināšanu. Šis ir jo īpaši būtiski, ņemot vērā, ka līdz ar bezdarba samazināšanos, pieaugs algu spiediena riski un bez atbilstoša ražīguma kāpuma, konkurētspēja var pavājināties,» skaidro ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, galvenā atslēga konkurētspējas uzlabošanai ir ražīguma celšana ar investīciju un inovāciju palīdzību. Taču bažas par vārgo ārējo vidi ir negatīvi ietekmējušas arī investīciju aktivitāti, proti, pirmajā ceturksnī bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 10,6% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Gada sākumā uzņēmumi aiz piesardzības ir vairāk uzkrājuši līdzekļus tā vietā, lai tos investētu.

«Līdz ar eksporta palēninājumu, mājsaimniecību patēriņš ir kļuvis par IKP izaugsmes galveno dzinuli un, visticamāk, tāds arī paliks turpmākos ceturkšņus. Mājsaimniecību patēriņu ir veicinājusi situācijas uzlabošanās darba tirgū, zema inflācija un noturīgs patērētāju noskaņojums,» tā Skrūzkalne.

Avots: Bnn.lv

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv