Admiral Markets

Saxo Bank piedāvā “šokējošus pareģojumus” 2019. gadam

Treideri.lv | 1. janvāris 2019 15:50
Saxo Bank piedāvā “šokējošus pareģojumus” 2019. gadam

Saxo Bank “šokējošie pareģojumi” 2019. gadam paredz ekonomikas lejupslīdi Vācijā, “parādu norakstīšanu” ES, Federālās Rezervju Sistēmas vadītāja atlaišanu, kā arī elektromobiļu ražotāja Tesla iegādi un nonākšanu Apple īpašumā.

Mēs uzskatām, ka šis saraksts ir ne tikai šokējošs, bet arī diezgan intriģējošs. Tas mudina investorus domāt plašāk, nekā ierasts. Prognozes vieno kopējā tēma: “visam ir savas robežas”. Pasaulei ir jāatjēdzas un jāsāk reformas – ne tāpēc, ka tā to vēlas, bet gan tāpēc, ka citas iespējas vienkārši nav”,

– paziņojis Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jakobsens.

Nu jau 16 gadus ik gadu publicētie Saxo Bank “Šokējošie pareģojumi”, bez šaubām, nav uzskatāmi par noteicošajām tendencēm, drīzāk investori tos uzskata par tā saucamajiem “melnajiem gulbjiem”, kas piepildīšanās gadījumā var būtiski ietekmēt pasaules kopainu.

Banka tradicionāli uzsver, ka “Šokējošie pareģojumi” nav tās bāzes scenārijs vai oficiāla prognoze, taču tajā pašā laikā jebkurš no šiem notikumiem realizēšanās gadījumā radīs būtisku ietekmi kopējā finanšu telpā un pasaules politikā. Saxo Bank izvēlas desmit strīdīgākās un savā starpā nesaistītas idejas, turklāt viena un tā pati prognoze nedrīkst atkārtoties divus gadus pēc kārtas.
2018. gadā daļēji piepildījās divas no šīm maz ticamajām prognozēm: Bitcoin vērtības kritums pēc straujā kāpuma un Volatilitātes sprādziens.

Apple iegādāsies kompāniju Tesla

Apple nopirks elektroauto ražotāju Tesla Inc. Un tādējādi iekļūs autobūves nozarē daudz dziļāk, nekā to šobrīd ļauj Apple CarPlay programnodrošinājums.

Šis darījums ir loģisks no Apple turpmākās attīstības viedokļa. Iespējams, ne 2019. gadā un nedaudz citā formā, taču tas tiešām var notikt”,

– norāda Jakobsens.

Apple naudas rezerves sasniegušas $237 miljardus. Protams, var atdot šos līdzekļus akcionāriem, taču tādā gadījumā kompānijas attīstība iestrēgs.

Pēc Saxo Bank ekonomistu domām Apple saprot, ka nākošā loģiskā robeža tai būs automašīnas, konkrētāk elektromobiļi un bezpilotu automašīnas, jo ciparu tehnoloģijas autobūvē ienāk arvien aktīvāk. Kompānijas dibinātāja Stīva Džobsa pieredze parādījusi, ka nedrīkst gulēt uz uzvaras lauriem un zaudēt saikni ar realitāti. Jāspēlē uz augstām likmēm un jāriskē.

Tikmēr kompānijai Tesla jūtami trūkst finansējuma. Apple sāks radīt spiedienu uz Teslu un iegādāsies to ar 40% prēmiju – par $520 par akciju, kas ir par $100 vairāk par to cenu, kuru Tesla vadītājs Ilans Masks nosauca vēlāk atsauktajā Twitter ierakstā, norāda Saxo Bank akciju tirgus stratēģiju nodaļas vadītājs Pīters Gārnrijs.

Darījums paplašinās Tesla iespējas, ļaus tai būvēt jaunas rūpnīcas Eiropā un Ķīnā, kā arī kļūt par atjaunotās autobūves nozares līderi.

Lejupslīde Vācijā

Vācija, kas vairākas desmitgades bijusi pasaules līdere, sastopas ar grūtībām jauno tehnoloģiju apguvē. Taču autobūve, kas ir Vācijas ekonomikas pērle un nodrošina 14% no IKP, pārstās būt par progresa virzītājspēku.

Tika uzskatīts, ka Vācijas autobūves nozarei jākļūst par īstu izaugsmes milzi: 2018. gadā jābūt pārdotiem 100 miljoniem automašīnu. Taču galu galā izdevies pārdot vien 81 miljonu, respektīvi par 2% vairāk nekā 2017. gadā. Attiecīgi gada pieaugums būs mazāks par to, kas ticis fiksēts kopš 2000-šo gadu sākuma (5-10%).

2040. gadā 55% visā pasaulē pārdoto jauno automašīnu un 33% visa autoparka veidos elektroauto. Taču Vācija tagad tikai sāk pāreju uz elektroautomašīnām, tādējādi atpaliekot par vairākiem gadiem, savukārt augstākas muitas nodevas Savienotajās Valstīs Vācijas eksporta vai piegāžu ķēžu stāvokli nebūt neuzlabo, norāda Jakobsens.

2019. gadā savu augstāko punktu sasniegs Vācijas antiglobālais noskaņojums, un galvenais akcents tiks likts uz izdevumiem, iekšējo tirgu un ražošanu, kā arī uz plašāku lielo datu izmantošanu un vides piesārņojuma mazināšanu. Tas viss bremzēs ekonomisko izaugsmi, un, rezultātā, jau 2019. gada 3. cet. sāksies ekonomiskā lejupslīde.

“Jūs esat atlaists!”

ASV prezidents Donalds Tramps atstādinās paša iecelto Federālās Rezervju Sistēmas (FRS) priekšsēdētāju Džeromu Pauelu, pieliekot punktu ASV centrālās bankas neatkarībai.

2018. gada decembrī FRS atkal paaugstinās bāzes procentu likmi, un šis paaugstinājums kļūs par pēdējo pilienu Trampam un amerikāņu ekonomikai, prognozē Saxo Bank valūtu tirgus stratēģiju nodaļas vadītājs Džons Hārdijs. Šī hipotētiskā scenārija ietvaros ASV IKP strauji palēnināsies (iespējams pat kritums), akciju tirgus jau nākamā gada 1. ceturksnī pāries lejupslīdē.

Līdz vasarai akcijas nonāks dziļā bedrē, savukārt US Treasuries ienesīguma līkne tiks pilnībā invertēta. Un tad saniknotais prezidents Tramps atlaidīs Pauelu un viņa vietā iecels Mineapolisas FRB vadītāju Nilu Kaškari.

Ambiciozais Kaškari ir kaislīgākais procentu likmju pazemināšanas piekritējs FRS un ASV monetārās politikas normalizācijas kritiķis. Viņš daudz labāk atbalsta ideju par to, ka FRS jākalpo valdības interesēm, un dara visu iespējamo, lai sagatavotu Trampu veiksmīgai pārvēlēšanai prezidenta amatā 2020. gadā. Viņš var apsolīt $5 triljonu kredītlīniju jaunu ASV Finanšu ministrijas beztermiņa obligāciju iegādei. Šī nauda tiks novirzīta Baltā Nama infrastruktūras projektu finansēšanai un tam, lai ļautu ASV nominālajam IKP atgūt 2007.-2008. gadu finanšu krīzē nokavēto.

Tādā gadījumā IKP pieaugums pastiprināsies līdz 7%, faktiskā inflācija sasniegs 6%, kaut gan oficiāli tiks ziņots vien par 3%, savukārt FRS likme nepārsniegs 1%. Aizņēmēji līksmos, savukārt par uzkrājumiem tiks aizmirsts.

Parādu norakstīšana ES

Pasaules vēsture liecina, ka cilvēce sliecas piedot parādus daudz vairāk, nekā tiek uzskatīts, un Eiropas Savienība 2019. gadā var atgūt iespējas, kas pazaudētas pagājušās parādu krīzes laikā, uzskata Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Laikā starp pasaules kariem Francijas parāda norakstīšana sasniedza 50% no IKP, Itālijā – 36% no IKP, Lielbritānijā 24% no IKP.

2019. gadā pārmērīgais valsts parāda līmenis, populistisko kustību aktivizācija, procentu likmju paaugstināšana naudas injekciju/likviditātes pazemināšanas dēļ no Eiropas Centrālās Bankas (ECB) puses, kā arī lēnie ekonomiskās izaugsmes tempi atkal novedīs pie debatēm par to, kā izvairīties no jaunas krīzes.

Itālijas “slimības” dēļ, kas pārmetīsies uz Eiropas bankām, ES sāks sliekties uz jaunu ekonomisko lejupslīdi. ECB ķersies pie jauniem monetārās politikas mīkstināšanas pasākumiem, tajā skaitā ilgtermiņa mērķa kreditēšanas (TLTRO), taču ar to nepietiks, un, kad “slimība” izplatīsies Francijā, politiķi sāks saprast, ES atrodas pie aizas malas.

Vācijai un citām Vecās Eiropas valstīm, kas nevēlas Eirozonas izjukšanu, nav citas izvēles, kā vien atbalstīt parāda monetizāciju. Ekonomiskā un valūtas savienība paplašinās ECB pilnvaras visu līmeņu parādu, kas pārsniedz 50% no katras dalībvalsts IKP, monetizācijai. Summas virs 50% no IKP tiks garantētas uz īpaša eiroobligāciju fonda rēķina. Savienības valstis pieņems jaunus budžeta noteikumus, kas ļaus visa bloka ietvaros apvienot deficītu līdz 3% no IKP apmērā.

Pasaule atteiksies no IKP

SVF un Pasaules Banka paziņos par plāniem pārtraukt IKP aprēķinus un koncentrēties uz ražīgumu.

Pavasara sanāksmē Starptautiskā Valūtu Fonda un Pasaules Bankas vadītāji, kā arī organizāciju galvenie ekonomisti nāks klajā ar negaidītu paziņojumu par plāniem pārtraukt IKP aprēķinus.

Šāds lēmums tiks pamatots ar to, ka IKP neatspoguļo reālo ietekmi uz zemo izmaksu pakalpojumu un ekoloģisko problēmu ekonomiku. Pēdējā faktora spilgts piemērs ir piesārņojuma šausminošā ietekme uz cilvēku veselību un vidi Indijā, Ķīnā un daudzās citās pasaules valstīs.

Turklāt darba ražīgums ir viens no populārākajiem, taču vismazāk izpētītajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Vienkāršākais skaidrojums – tas ir saražotās produkcijas daudzums vienā darba stundā. Taču reālajā režīmā ražīgums ir daudz sarežģītāks termins. Pēc būtības to var uzskatīt par daudz svarīgāku faktoru, kas nosaka dzīves līmeņa izmaiņas, laikam ejot. Ja kāda valsts tiecas paaugstināt labklājību un uzlabot savu iedzīvotāju veselību, tai nepieciešams paaugstināt darbaspēka produktivitāti.

SVF un Pasaules bankas bezprecedenta lēmums kļūs arī par atkāpšanās no centrālo banku dominances sistēmas simbolu. Darbaspēka ražīgums kritumu visā pasaulē piedzīvoja pēc 2008. gada finanšu krīzes.

Mārciņas un dolāra paritāte

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja parlamentā nespēs gūt atbalstu Brexit līgumam, un Brexit datumu 2019. gada 29. martu valsts sagaidīs bez gatava risinājuma. Šādā gadījumā nāksies rīkot atkārtotas vēlēšanas, kurās leiboristi gūs pārliecinošu uzvaru, pateicoties solījumam realizēt virspusējas progresīvas reformas un organizēt otru Brexit referendumu. Par premjerministru kļūs Džeremijs Korbins.

Pēc Saxo Bank makrostratēģa Kaja van Petersena vērtējuma, šajā gadījumā Korbina leiboristu valdība pieturēsies pie “izdegušās zemes” stratēģijas 20.gs vidus sociālistu stilā, lai britu sabiedrībā likvidētu nevienlīdzību.

Turklāt aktīvi tiks izmantoti jauni nodokļu ieņēmumu avoti. Korbins ieviesīs Lielbritānijas vēsturē pirmo progresīvo nekustamā īpašuma nodokli, kas būs vērsts uz līdzekļu gūšanu no turīgajiem iedzīvotājiem, un pieprasīs no Anglijas Bankas atbalstīt jaunās “tautas kvantitatīvās mīkstināšanas” jeb beznoteikumu bāzes ienākumu finansēšanu.

Lielbritāniju gaida atkārtota komunālās saimniecības uzņēmumu un dzelzceļu nacionalizācija, savukārt nodokļu stimulēšana veicinās budžeta deficītu līdz pat 5% no IKP.

Sāksies viļņveidīga inflācijas pastiprināšanās, komercuzņēmumu investīcijas samazināsies, savukārt Lielbritānijā dzīvojošie ārvalstu pilsoņi meklēs drošāku patvērumu, līdzi paņemot milzīgu kapitālu.

Mārciņa saskarsies ar dubultiem draudiem: milzīgu budžeta un tekošās bilances deficītu, kā arī investīciju nepietiekamību neatrisinātā Brexit jautājuma dēļ. Britu valūtas kurss pret dolāru pametīs $1.30 zonu, kur tas pārsvarā atrodas 2018. gada otrajā pusē, un nokritīs par vairāk nekā 20%, līdz paritātei – pirmo reizi vēsturē par vienu mārciņu dos tikai vienu dolāru.

Netflix krahs un ETF beigas

2019. gadā amerikāņu korporatīvo obligāciju tirgu gaida “domino efekts”, prognozē Granrijs. Viss sāksies ar to, ka kompānija General Electric (GE) turpinās zaudēt uzticību kredītu tirgos. Tās parādsaistību apdrošināšanas izmaksas (kredītu defolta svopi, CDS), pakāpsies virs 600 bāzes punktiem. GE $100 miljardu lielo parādsaistību termiņu pagarināšana vienlaicīgi ar firmas naudas plūsmas veidošanās apjomu kritumu dēļ investoru vidū izplatīsies panika.

Panikas vilnis pārņems lielu skaitu kompāniju, tajā skaitā Netflix, kuras investorus pēkšņi pārņems bažas kompānijas pašas un aizņemto līdzekļu šausminošās attiecības dēļ. Tīrā parāda attiecība pret EBITDA neskaitot kapitāla tēriņus Netflix ir 3.4x, savukārt parādsaistības bilancē pārsniedz $10 miljardus. Finansējuma piesaistes izmaksas Netflix dubultosies, kas strauji pazeminās satura pieauguma tempus un sagraus tās akciju cenu.

Situāciju pasliktinās kompānijas Disney ienākšana video straumēšanas tirgū 2019. gadā – tas vēl spēcīgāk bremzēs Netflix izaugsmi.

Ķēdes reakcija ASV korporatīvo obligāciju tirgū novedīs pie būtiskas nedrošības attiecībā uz augsta ienesīguma obligācijām, un rezultātā izraisīs “melno otrdienu” biržās tirgotajiem investīciju fondiem (ETF), kas seko amerikāņu tirgus augsta ienesīguma vērtspapīriem.

ETF problēmas kļūs par brīdinājuma šāvienu visiem pasīvajiem investīciju instrumentiem, norādot uz to negatīvo ietekmi uz tirgiem satricinājumu laikā.

Austrālija nacionalizēs bankas

Austrālija ir vienīgā valsts, kurai 2008. gada pasaules krīzes laikā izdevās izvairīties no katastrofas nekustamo īpašumu sfērā, taču situācija valstī ir tālu no ideālas, uzskata Saxo Bank stratēģe Elinora Krī. Atbilstoši viņas scenārijam, 2019. gadā pienāks gals Austrālijas pārmērībām nekustamā īpašuma tirgū, un valsti skars īsta katastrofa, ko galvenokārt izraisīs straujš kreditēšanas pieauguma tempu kritums.

Tiks izveidota karaliskā komisija banku darbības izvērtēšanai, kuras darbības rezultāts būs likviditātes deficīts. Valsts pirmo reizi 27 gadu laikā nonāks ekonomiskās lejupslīdes joslā, jo straujš nekustamo īpašumu cenu kritums iedragās mājsaimniecību finansiālo stāvokli un patēriņa izdevumus.

Turklāt viss iepriekš minētais veicina arī straujāku investīciju samazināšanos mājokļu sektorā. Būtisks bezcerīgo kredītu īpatsvara pieaugums samazinās banku rentabilitāti un peļņu. Zaudējumi būs tik lieli, ka kompānijas nespēs tos segt saviem spēkiem un de-facto tiks nacionalizētas.

Transporta nodeva

Pie noteiktas notikumu sakritības jau 2019. gadā var tikt ieviests jauns Pasaules transporta nodoklis (GTT), kas radīs papildu spiedienu uz aviobiļešu cenām un kuģu tonnāžām.

Pasauli gaida vēl viens kataklizmu pilns gads – Eiropā vasara atkal būs ļoti karsta, izraisot panisku noskaņojumu visdažādāko valstu galvaspilsētās. Starptautiskā aviācija un kuģniecība, kas līdz šim baudījušas būtiskus nodokļu atvieglojumus, kļūs par jauna nodokļa upuriem.

Tā likme būs saistīta ar CO2 izmešu apjomu, uzskata Garnrī un Jakobsens. Šī likme būs $50 par 1 tonnu CO2 izmešu, kas divas reizes pārsniedz iepriekš piedāvātos līmeņus un trīs reizes Eiropas izmešu kvotu tirdzniecības sistēmas 2018. gada vidējo rādītāju (15 eiro par tonnu).

Jaunā nodokļa dēļ sāksies aviobiļešu un jūras kravas pārvadājumu cenu pieaugums, kas savukārt izraisīs vispārēju cenu kāpumu.

ASV un Ķīna iepriekš iebilda pret degvielas nodokli aviācijā, atsaucoties uz 1944. gada Čikāgas konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Taču tagad Ķīna, valstī notiekošās cīņas ar vides piesārņojumu ietvaros, mainīs savu pozīciju. Šāda kursa maiņa piespiedīs ASV piekrist Pasaules transporta nodoklim aviācijā un kuģniecībā.

Tūrisma, gaisa pārvadājumu, kā arī kuģniecības kompāniju akciju un obligāciju kursi strauji kritīs uz pieaugošās nenoteiktības un izaugsmes tempu samazinājuma fona.

Saules plankumi par 2 triljoniem ASV dolāru

Tuvākajos gados pat Saule var vērsties pret investoriem, brīdina Hārdijs.

2019. gadā sāksies 25 gadu saules aktivitātes cikls. Zemei nepārāk veiksies, un Rietumu puslodei pāri brāzīsies saules vētra. Tiks iznīcināti vairums pavadoņu, kas atradušies nepareizajā planētas pusē, no GPS atkarīgajā transporta nozarē, kā arī elektriskajā infrastruktūrā iestāsies neiedomājams haoss.

Cik tas izmaksās? Pēc Saxo Bank aplēsēm aptuveni 2 triljonus ASV dolāru. 2013. gadā ar Loyds bankas atbalstu tika veikts saules vētru radīto iespējamo finanšu risku pētījums, un toreiz nelabvēlīgākais no scenārijiem paredzēja par 20% lielākus zaudējumus.

Visā novērojumu vēsturē lielākā ģeomagnētiskā vētra bija 1859. gadā Karintonā – X40 pēc mūsdienu klasifikācijas. Tās dēļ visā Ziemeļamerikā un Eiropā pārstāja darboties telegrāfu sistēmas. Ziemeļblāzmu dienas laikā varēja vērot pat Kubā.

Ledāju izpētes rezultāti liecina, ka šādu uzliesmojumu cikls ir aptuveni 500 gadi.


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

  1. ja?_____

    Kas notiek ar Deutsche Bank?

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv