Recesijas kļuvušas retākas, taču dziļākas

Treideri.lv | 6. septembris 2019 21:24
Recesijas kļuvušas retākas, taču dziļākas

Atpazīt ekonomiskās krīzes kļūst arvien grūtāk, daļēji arī ekonomiskās ainavas izmaiņu dēļ.

Pasaule gandrīz nekad nav bijusi tik nesagatavota recesijai. Tādēļ grūti prognozēt, kāda būs nākamā pasaules lejupslīde, kas visdrīzāk izrādīsies sāpīga un pēkšņa, drīzāk kā negaidīts jaunas slimības uzliesmojums, nekā ikgadēja gripas saasināšanās.

Šajā vasarā uz ASV obligāciju ienesīguma līknes inversijas fona daudzi sāka runāt par recesijas tuvošanos. Par labu negatīvam scenārijam liecina arī masveida aktivitātes un noskaņojuma barometru lejupslīde rūpniecības sektorā.

Tā kā vairumā attīstīto valstu procentu likmes atrodas uz nulles atzīmes vai tuvu tam, centrālo banku rīcībā ir maz instrumentu cīņai ar krīzi. Jebkurš ekonomiskās aktivitātes kritums vienmēr ir baisa perspektīva, un šajā gadījumā vēl jo vairāk.

Iespējams, šīs aktivitātes palēnināšanās pazīmes pa spirāli pāraugs amerikāņu un globālās ekonomikas lejupslīdē kopumā. Turklāt pašreizējā situācija ir pretrunā ar recesiju modeli, ko ekonomikai nācās pārdzīvot pēdējo gadu desmitu laikā. Recesijas ir mainījušās gan pēc priekšnoteikumiem, gan pēc biežuma. Tās ir kļuvušas retākas, taču tās bieži vien pavada finanšu tirgu sabrukums, nevis biznesa aktivitātes kritums vai ekonomikas pārkaršana.

Recesiju pareģi vienmēr cēluši trauksmi, bet pagātnē viņiem bija jāgaida savu prognožu realizācija pat vairākus gadus. Tagad tas var aizņemt desmitiem gadu. Ekonomiskā izaugsme ASV turpinās jau 122 mēnešus, un tā ir visilgākā izaugsmes sērija visā izpētes vēsturē.

Bijusī FRS vadītāja Dženeta Jellena par mītiem dēvē uzskatus, ka ekonomiskās ekspansijas periodi sevi izsmeļ. Ilgstošāki izaugsmes periodi nozīmē, ka recesijas iestājas retāk. 35 gadu laikā pēc Otrā pasaules kara Amerika piedzīvojusi 8 recesijas, savukārt nākošajos 35 gados tādas bijušas četras. Analoģiska tendence vērojama arī citās attīstītajās valstīs.

1990-tajos un 2000-šajos gados ekonomisti runāja par “lielo palēnināšanos”, kas paredzēja būtisku izaugsmes tempu kopš 1980-tajiem gadiem volatilitātes kritumu. Pēc 2008. gada finanšu krīzes kļuva skaidrs, ka šis fenomens ir reāls. Uz šodienu IKP ceturkšņa rādītāju volatilitāte ir zemākā visā vēsturē.

Dabīgas izmaiņas

Tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, tas ir rezervju ciklu samazinājums rūpniecībā: mūsdienīgāku tehnoloģiju izmantošana samazinājusi nepieciešamību pēc rezervju korekcijām. Otrkārt, tā ir strukturāla ekonomikas pāreja apkalpojošās sfēras virzienā. Nozīmīgāks skaidrojums var slēpties centrālo banku panākumos stabilizējot inflāciju un novēršot bumu un kritumu ciklus.

Vairums recesiju Savienotajās Valstīs pēc kara gados sākās, kad ekonomika bija pārkarsusi, inflācija – augsta, savukārt FRS paaugstināja procentu likmes, lai slāpētu pieprasījumu. Nekas tāds netika novērots jau vairākus gadu desmitus, taču nesen FRS paaugstināja likmes, savukārt pasaules centrālās bankas uzsāka centienus paātrināt inflāciju.

Kad regulatori nebaidās no inflācijas, tie var ieviest stimulus ekonomikas atbalstam. Taču riska faktors slēpjas tajā, ka tiem nav pietiekoša bruņojuma cīņai ar tādiem satricinājumiem, kā Brexit vai Trampa pret Ķīnu ieviestie tarifi. Regulatori, protams, cenšas. FRS ķērusies pie likmju samazināšanas, un augustā vien to darīja arī Indija, Taizeme, Filipīnas un Jaunzēlande. Bet tagad stimuli briest Dienvidkorejā un Lielbritānijā. Arī Ķīna gatava ieviest papildu pasākumus šajā virzienā.

Zīlēšana kafijas biezumos

Tas viss apgrūtina recesiju prognozēšanu. Kad draudi ir acīmredzami, valstis cenšas rīkoties pēc iespējas ātrāk. Likme uz to, ka šī brīža izaugsmes palēnināšanās transformēsies globālajā recesijā ir tas pats, kas likme uz mūsdienu stimulējošo pasākumu izgāšanos.

Un šeit var izveidoties vēl viens nepareizs priekšstats: centrālās bankas veiks pasākumus, lai novērstu recesiju, tātad nopietnu draudu nav. 2008. gadā recesija sākās finanšu sektorā un ar hipotekārās kreditēšanas krīzi, savukārt 2001. gadā – ar “dotcom” burbuļa plīšanu.

Ja tempu svārstības reālajā ekonomikā paredzēt ir sarežģīti, tad noteikt finanšu krīzes iestāšanās laiku ir tik pat kā neiespējami. Analītiķi var norādīt uz nelīdzsvarotību tirgos, taču tiem atliek tikai minēt, kā un kad tie realizēsies.

Ir vairākas pazīmes, ka mēs atrodamies esošā ekonomiskā cikla vēlīnajā fāzē. Pēc vēsturiskām mērauklām aktīvu cenas ir ļoti augstas. Ķīnā un virknē perifērijas valstu spēcīgi pieaudzis privātā parāda līmenis. Trampa administrācija mīkstina finanšu regulējumu. Tas viss paaugstina riskus. Taču stresa pazīmes, kas parasti ir krīzes priekšvēstneses, nebūt ne vienmēr ir acīmredzamas.

Tas viss nenozīmē, ka recesija nepienāks, taču spriežot pēc pēdējo lejupslīžu piemēriem, pagaidām nav pazīmju, ka tā jau būtu sākusies. Ar pārliecību var teikt vienu: cīnīties ar ekonomisko lejupslīdi esošajos apstākļos būs ļoti sarežģīti, savukārt nākotnes recesijas var kļūt vēl daudz sāpīgākas.


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv