Pozīcijas lieluma izvēle, ja tiek tirgotas vairākas tirdzniecības sistēmas vienlaikus

Treideri | 18. maijs 2011 17:51

Risk rewardDaļa no Jums noteikti ir dzirdējusi MM* “klasisko likumu” par to, ka uz vienu darījumu nevajag riskēt ar vairāk par 2% no sava kapitāla. Tie, kas nav dzirdējuši, iesaku vispirms izlasīt rakstu “Pareiza pozīcijas lieluma izvēle. Ievads“.

Tie, kas ir dzirdējuši un tagad domā, ka visas nepieciešamās zināšanas par MM jau ir apguvuši, tiem tomēr ieteiktu izlasīt šo rakstu.

Sāksim ar piemēru, lai Jūs saprastu, pie kādām problēmām var novest it kā loģiskā likuma ievērošana: 2% risks uz vienu darījumu.

Pieņemsim, ka mums ir divas tirdzniecība sistēmas. Pirmajai sistēmai TP:SL attiecība ir 1:1, bet otrajai 5:1.

Kā saprast TP:SL attiecību? Pieņemsim, ka mēs atveram pirkšanas darījumu pa cenu 1.4500, ar stopu 1.4400 un peļņas mērķi 1.4600. Šajā gadījumā gan TP, gan SL ir 100 punkti, līdz ar to TP:SL attiecība ir 1:1. Ja TP būtu 500 punkti, bet SL 100 punkti, tad attiecība būtu 5:1.

Ko vēl var secināt pēc TP:SL attiecības? Ja TP un SL lielums sakrīt, tad mums ir nepieciešams vienāds vinnēto un zaudēto darījumu skaits, lai paliktu vismaz pa 0. Ja TP:SL attiecība ir 5:1, tad mums pietiek vinnēt vienu reizi, lai nosegtu 5 zaudējumus. Pie reizes TP:SL attiecība nosaka arī to, kāda ir varbūtība noslēgt darījumu ar peļņu vai zaudējumu. Ja atveram pirkšanas darījumu pa cenu 1.4500, ar stopu 1.4400 un peļņas mērķi 1.4600, tad varbūtība vinnēt vai ciest zaudējumu ir absolūti vienāda, jo abos gadījumos cenai nepieciešams nostaigāt 100 punktus. Savukārt, ja atveram pirkšanas darījumu pa cenu 1.4500, ar stopu 1.4400 un peļņas mērķi 1.5000, tad varbūtība noslēgt darījumu negatīvi ir 5 reizes lielāka, jo lai darījums noslēgtos plusos, cenai jānostaigā 500 punkti, savukārt zaudējuma gadījumā – tikai 100.

Aplūkosim, kā mainītos kapitāls, ja otrajai sistēmai gadītos garāka zaudējumu sērija, kas pie TP:SL attiecības 5:1 arī noteikti gadīsies, jo varbūtība noslēgt darījumu negatīvi ir 5 reizes lielāka par varbūtību to noslēgt pozitīvi. Kā labi redzams no tabulas datiem, tad ilgākas zaudējumu sērijas laikā kapitāls krītas diezgan strauji.

Kapitāla izmaiņas
Pirmā sistēma
(TP:SL = 1:1)
Otrā sistēma
(TP:SL = 5:1)
10’000 10’000
9’800 9’800
9’604 9’604
9’411
9’223
9’039
8’858
8’681
8’507
8’337
8’170

 

Kas attiecas uz pirmo sistēmu, tad ir gaužām maza varbūtība, ka tā varētu ciest tik garu zaudējumu sēriju, jo tās varbūtība noslēgt darījumu negatīvi ir vienāda ar varbūtību to noslēgt pozitīvi.  Protams, ja pēc zaudējumu sērijas trāpītos pozitīvu darījumu sērija, tad otrā sistēma strauji atjaunotu savu kapitālu. Un tomēr, piemērs labi parāda, ka izmantojot klasisko MM likumu, sistēmām ar augstu TP:SL attiecību kapitāls var svārstīties daudz straujāk nekā sistēmām ar zemāku TP:SL attiecību.

Iespējams, ka daļa no Jums šajā brīdī paraustīs plecus un nodomās “nu un … “. Pēc idejas nekā ”krimināla” tur patiešām nav, ja vien izmantojam tikai vienu sistēmu un neizmantojam ārkārtēji augstu TP:SL attiecību. Vēlos gan uzsvērt frāzi – “tikai vienu sistēmu”. Savukārt, ja izmantojam vairākas sistēmas, tad viss sarežģījas. Kādēļ tā? Centīšos ar nākamo piemēru to ilustrēt.

Pieņemsim, ka mums ir 4 sistēmas. 2 vairāk domātas tirdzniecībai koridorā (turpmāk dēvēsim tās par range tirdzniecības sistēmām) un to TP:SL attiecība ir 1:4. Savukārt pārējās divas sistēmas ir vairāk tendētas uz cenas izlaušanos no koridora (turpmāk dēvēsim tās par trend tirdzniecības sistēmām) un izmanto TP:SL attiecību 4:1. Pēc sistēmu TP:SL attiecības varam secināt, ka range sistēmām varbūtība noslēgt darījumu pozitīvi ir 4 reizes lielāka nekā ciest zaudējumu, savukārt trend sistēmām varbūtība noslēgt darījumu pozitīvi ir 4 reizes mazāka nekā ciest zaudējumu. Aplūkosim piemēru, kad range sistēmām ir pozitīvs periods, savukārt trend sistēmām taisni pretēji – negatīvs. Visas sistēmas izmantos klasisko MM noteikumu: risks uz vienu darījumu 2% no kapitāla, tātad zaudējumu gadījumā visas sistēmas cietīs procentuāli vienādu zaudējumu. Savukārt vinnesta gadījumā range sistēmas dēļ TP:SL attiecības 1:4 nopelnīs 0.5%, savukārt trend sistēmas dēļ TP:SL attiecības 4:1 nopelnīs 8%.

1. range sistēma 2. range sistēma 1. trend sistēma 2. trend sistēma
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
+0.5% +0.5% -2% -2%
Kopā: +4% Kopā: +4% Kopā: -16% Kopā: -16%

 

Vai Jūs pamanāt kaut ko būtisku, raugoties uz šiem rezultātiem? Man šķiet, ka ļoti labi ir pamanāms, ka, lai arī range sistēmām ir bijuši tikai plusi, to plusi salīdzinot ar trend sistēmu mīnusiem ir pārlieku mazi, līdz ar to absolūti nespēj nosegt trend sistēmu zaudējumus. Līdz ar to mēs iegūstam situāciju, kad mūsu gala rezultātu daudz būtiskāk ietekmē trend sistēmas. Neapšaubāmi tas ir potenciāli bīstami, jo, ja šīm sistēmām trāpīsies ilgāka neveiksmju josla, tad pat pie nosacījuma, ka range sistēmām būs pozitīvs periods, mēs tik un tā cietīsim būtiskus zaudējumus!

Šajā piemērā pieņēmām, ka kādā noteiktā laika periodā gan range, gan trend sistēmas veic vienādu darījumu skaitu un to rezultāti ir diametrāli pretēji – kad viena sistēmu grupa uzvar, tad otra zaudē. Lai arī reālajā tirdzniecībā šādi nosacījumi ne vienmēr piepildīsies, tomēr pats piemērs ļoti labi ilustrē problēmu, ar kādu varam saskarties, ja mums nebūs skaidrs, kā pareizi izvēlēties pozīciju apjomu pie nosacījuma, ka tirgojam vairākas sistēmas vienlaicīgi, un pie kādām negatīvām sekām mūs var novest klasiskā MM likuma „akla” ievērošana.

Teorija tas ir labi, bet kā praktiski sabalansēt tirdzniecības apjomus, ja vienlaicīgi tirgojam vairākas tirdzniecības sistēmas?

Manā skatījumā, pareizākais un efektīvākais veids ir izmantot tirdzniecības sistēmu vēsturiskos un/vai tirdzniecības sistēmu testu datus. Šeit gan būtisku lomu spēlē pieejamais datu apjoms – jo lielāks tas ir, jo precīzākas būs mūsu prognozes.

Un tā. Ko nepieciešams noskaidrot par tirdzniecības sistēmu?

1)      Sistēmas darbības periodu;

2)      Darījumu skaitu ;

3)      Lielāko vēsturisko kritumu punktos.

Lai uzzinātu šos datus,  par pamatu var ņemt sistēmas vēsturiskos datus vai arī sistēmas testa rezultātus.  Ja šādu datu nav vai tie ir nepietiekošā apjomā, tad būs grūti veikt daudzmaz precīzas prognozes.

Ja dati ir pieejami, tad rīkojamies sekojoši. Par pamatu aprēķiniem izmantojam tirdzniecības sistēmas vēsturiski lielāko kritumu punktos. Drošības nolūkos to pareizinām vēl ar kādu koeficientu, teiksim 1.5 vai 2. Tālāk samērojam šo jauniegūto maksimāli pieļaujamo kritumu ar savu treidinga kapitālu tā, lai sasniedzot šo kritumu, mūsu zaudējumi nepārsniegtu 15-20% no mūsu kapitāla. Citiem vārdiem sakot, atrodam tirdzniecības apjomu, ar kuru tirgojot un sasniedzot sistēmas vēsturiski lielāko kritumu pareizinātu ar 1.5 vai 2, mūsu zaudējumi nepārsniegtu 15-20% no treidinga kapitāla. Paturiet prātā, ka jo lielāku skaitu sistēmu mēs izmantojam vienlaicīgi, jo mazākam jābūt maksimāli pieļaujamajam kritumam uz vienu sistēmu. Tas saistīts ar to, ka var gadīties periodi, kad sakrīt kritumi vairākām sistēmām vienlaicīgi, kas savukārt var novest pie būtiskiem zaudējumiem.

Neliels piemērs. Pieņemsim, ka mūsu kapitāls ir 5’000 USD.  EUR/USD tirdzniecības sistēmas vēsturiski lielākais kritums līdz šim ir bijis 1’000 punkti. Lai būtu drošāk mēs šo vēsturiski lielāko kritumu pareizinām ar koeficientu 2, tādejādi iegūstot 2’000 punktus. Uz doto sistēmu esam gatavi riskēt ar 20% no sava kapitāla, kas būtu 1’000 USD. Tagad tikai jāsarēķina tirdzniecības apjoms, pie kura zaudējumiem sasniedzot 2’000 punktus, kapitāla izteiksmē zaudējumi nepārsniegtu 1’000 USD. Šāds tirdzniecības apjoms ir vienāds ar 0.05 lotēm EUR/USD.

*MM – saīsinājums no angliskā “money management” jeb naudas pārvaldīšana.

Autors: nezinu, treideri.lv

Raksta pārpublicēšanas gadījumā aktīvā saite uz Treideri.lv portālu ir obligāta.

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv