Piektdien iztiksim bez forsmažoriem

Treideri.lv | 14. oktobris 2016 08:51
Piektdien iztiksim bez forsmažoriem

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji liecina par pieprasījuma kritumu pasaules tirgos, Austrālijā finansiālās stabilitātes rādītāji skaidrību nevieš, Japānā joprojām problēmas ar inflāciju, piesardzīgā ECB nostāja velk eiro uz leju, mārciņa arvien vairāk atkarīga no politiskajiem noskaņojumiem, nevis ekonomiskās statistikas, savukārt naftas cenas, neskatoties ne uz ko, atkal aug.

Ķīnai sarežģījumi? Nav liela bēda!

Vakar investoru interese par riska aktīviem negaidīti atdzisa. Viņus samulsināja Ķīnas tirdzniecības bilances rādītāji: eksporta apjoma kritums gada izteiksmē par 10% un importa kritums par 1.9% ne vien padara drūmākas Ķīnas ekonomikas prognozes, bet arī liecina par pieprasījuma kritumu pasaules tirgos.

Tas izskaidro vakardienas bēgšanu no riska ar visām izrietošajām sekām: akciju indeksi aizgāja mīnusos, savukārt zelts, valstu obligācijas un jēna sadārdzinājās, attaisnojot savu drošo aktīvu statusu.

Taču nepagāja pat diennakts un noskaņojums tirgū atkal mainījās. Tagad viss notiek pilnīgi pretēji: akciju cenas aug, savukārt zelts un jēna – krītas. Bet pie visa vainīga Ķīna. Ražotāju cenas valstī gada izteiksmē pieaugušas par 0.1%, pirmo reizi kopš 2012. gada nonākot pozitīvajā teritorijā.

Patēriņa cenu inflācijas pieaugusi līdz 1.9%, apsteidzot ekonomistu vidējās prognozes (1.6%). Izejvielu aktīvu cenu kāpums un iekšējā pieprasījuma stabilizācija palīdzēja mazināt deflācijas spiedienu, ko Ķīna veiksmīgi eksportē pārējā pasaulē reizē ar neaptveramo savu lēto preču daudzumu. Citiem vārdiem sakot, inflācijas pieaugums Ķīnas ekonomikā ir laba zīme ECB, FRS un Anglijas Bankai, kurām, iespējams, kļūs vienkāršāk stimulēt cenu kāpumu savās ekonomikās.

Austrālijas dolārs nereaģē uz ARB atskaiti, Ķīna svarīgāka

Austrālijas Rezervju Banka publicējusi finansiālās stabilitātes atskaiti, taču, to izlasot, tik un tā ir grūti saprast, kā ar to veicas Austrālijā. Regulators pacenties radīt pēc iespējas neitrālāku iespaidu: viss ir labi, taču ne pārāk, draudi ir, taču īpašam uztraukumam nav pamata. Austrālijas dolārs mājienu saprata un nekustējās ne no vietas. Toties Ķīnas inflācijas dati gan atstāja lielāku iespaidu uz tirgu.

Jēna atpakaļ pie 104.00?

Japānā ar inflāciju joprojām iet grūti. Šorīt publicētā PPI indeksa atskaite liecina par kritumu septembrī par 3.2% gada izteiksmē. Var priecāties, tā kā tas ir labākais rādītājs šajā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem ražotāju cenu inflācija no augusta  -0.3% septembrī pakāpusies līdz nullei.

Jā, Japānas Bankas politika nepārprotami dod rezultātus. Šādā tempā regulators noteikti nonāks pie sava mērķa. Iespējams, pat jau nākamajā simtgadē.

Jēna, ceturtdien, visiem bēgot no riskiem, pakāpusies, šorīt Āzijas sesijā atjaunoja kritumu. Šobrīd USD/JPY turas ap 104.00. Vai pārim šoreiz izdosies salauzt šo pretestību? Atbildi uz šo jautājumu mēs iegūsim Amerikas sesijas sākumā, kad klajā nāks ASV mazumtirdzniecības un ražotāju cenu indeksa rādītāji. Prognozes liecina, ka pārdošanu apjomam septembrī bija jāpieaug par 0.5%, savukārt ražotāju inflācijai jāpieaug par 0.2% mēneša izteiksmē un par 0.6% gadā.

Eiro vēl nav nobriedis nopietnam izrāvienam

EUR/USD vakar pietuvojās psiholoģiskajai 1.1000 atzīmei, taču testēt to, vēl jo vairāk – pārvarēt, nesadūšojās. Pāris dienu noslēdza plusos, noslēdzot trīs dienu kritumu. Eiro augošā dinamika bija tehnisko faktoru un korekcijas riska aktīvu tirgū salikums.

Šorīt vienotā valūta atkal pagriezās uz leju, savukārt tās dinamika stipri atgādina maldīšanos trijās priedēs. Pieaugošā ASV procentu likmju paaugstināšanas iespēja un piesardzīgais ECB noskaņojums velk valūtu uz leju, taču, no otras puses, tas pats paaugstinājums var negatīvi izprovocēt kapitāla aizplūšanu no riska aktīviem un sniegt atbalstu eiro, kā patvēruma valūtai. Tāpat jāņem vērā Eiropas banku sektora problēmas un Brexit sekas Eiropas ekonomikā.

Mārciņa ignorē makroekonomiku, pilnībā pievēršoties politikai

Divu dienu laikā GBP/USD kaut kā pakāpies virs 1.22 atzīmes, taču pēc nedēļas rezultātiem joprojām zaudē 1.7%. Britu valūtas liktenis šobrīd ir ļoti atkarīgs no politiskā noskaņojuma ES un Lielbritānijā, kas to padara vāji paredzamu un ļoti ievainojamu.

Šodien nekādas nozīmīgas atskaites par britu ekonomiku nav plānotas, kaut gan makroekonomika šobrīd investorus īpaši neinteresē. Visas mārciņas svārstības šonedēļ diktē politiski notikumi: viss sākās ar to, ka Terēze Meja paziņoja, ka izstāšanās no ES process sāksies pirmā ceturkšņa beigās un nekavējoties plūda draudīgi komentāri par “smago šķiršanos”, ka Lielbritānija zaudēs piekļuvi vienotajam tirgum, caurumu ES budžetā,parlamentā tika apspriests izstāšanās no ES plāns.

Tas ir viss, kas uztrauc treiderus attiecībā uz mārciņu, un tuvākajā laikā visa ekonomiskā informācija tiks uztverta tikai un vienīgi Brexit kontekstā.

Naftas cenas, neskatoties ne uz ko, atkal aug

Brent markas naftas cenas vakar testēja minimumu ap 50.93, reaģējot uz datiem par ieguves apjomu pieaugumu lielākajās naftas ražotāj valstīs un naftas krājumu pieaugumu ASV. Taču līdz dienas beigām cenas atgriezās tuvāk 52.00. Tādā veidā nafta noslēdza divu dienu kritumu. Āzijas sesijā pozitīvā dinamika saglabājas.

, , , , , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv