Pasaules politiķi ar savām rokām iznīcina ekonomiku 

Treideri.lv | 17. oktobris 2019 10:33
Pasaules politiķi ar savām rokām iznīcina ekonomiku 

Tas, kā šodien jūtas pasaules ekonomika, lielā mērā ir valstu muļķīgu un tuvredzīgu darbību rezultāts.

Obamas doktrīna atspoguļo mācības, kuras bijušais ASV prezidents ir apguvis no sava priekšgājēja nevajadzīgajā karā Irākā. Daudziem šī doktrīna šķita kā sakāve. Taču šodien ir redzamas tās priekšrocības. Tikai, būtu lieliski redzēt saprātīgu rīcību, reaģējot uz daudzajām pašreizējām problēmām. Tagad Obamas doktrīnas piemērošana varētu atvieglot ekonomiku.

Tas ir aktuāli globālās ekonomikas kontekstā kopumā. SVF jaunā rīkotājdirektore Kristalina Georgijeva šonedēļ fonda ikgadējā sanāksmē Vašingtonā sacīja: “Paredzams, ka šogad izaugsme palēnināsies 90% pasaules valstu – globālā ekonomika piedzīvo sinhronu lejupslīdi.” Tikmēr Bruklinas institūta un Financial Times kopīgais pētījums runā par “sinhrono stagnāciju”.

Kas tad veicina šo palēnināšanos, it īpaši rūpniecībā un tirdzniecībā? Tas lielā mērā ir saistīts ar pieaugošo nenoteiktību. Kā norāda Bruklinas institūta ziņojuma autori, pašreizējo situāciju ekonomikā izskaidro ar “pastāvīgām tirdzniecības nesaskaņām, politisko nestabilitāti, ģeopolitiskajiem riskiem un bažām par monetārās politikas ierobežoto efektivitāti”.

Jaunākajā pasaules ekonomikas prognozē SVF pārskatīja savu izaugsmes prognozi šim gadam no 3,6% 2018. gadā līdz 3%. Attīstītajās valstīs kopējais pieaugums tiek prognozēts 1,7% salīdzinājumā ar 2,3% pagājušajā gadā, savukārt jaunattīstības valstīs gaidāms palēninājums no 4,5% līdz 3,9%. Globālās tirdzniecības izaugsmes prognoze ir 1,1% pretstatā 3,6% 2018. gadā. Tas ir daudz zemāks par ekonomikas izaugsmes tempiem, tādējādi liecinot par stagnāciju vismaz tirdzniecībā.

Viss ir slikti

Turklāt risku līdzsvars ir novirzīts negatīvā virzienā. Amerikas tirdzniecības konflikti ar galvenajiem tirdzniecības partneriem varētu saasināties, radot nopietnus piegādes ķēžu traucējumu draudus. Joprojām saglabājas arī haotiska Brexit draudi, un ģeopolitiskie riski neļauj aizmirst par sevi ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Āzijā. Turklāt attiecības starp ASV un Ķīnu joprojām varētu vēlēties daudz labākas. Arī finanšu sistēmai ir savas problēmas, jo īpaši ar aizdevumiem nefinanšu korporācijām. Joprojām pastāv kiberuzbrukumu draudi, tāpat kā megaterorisms, un pasākumi klimata pārmaiņu apkarošanai nedod pienācīgus rezultātus.

Skumji, ka lielākā daļa globālās ekonomikas risku ir saistīta ar politiķu nepareizu rīcību. Donalda Trampa tirdzniecības politika grauj pēckara tirdzniecības sistēmas pamatus, kas rada paaugstinātu nenoteiktību. Tikmēr Brexit iznīcina auglīgu sadarbību ar Lielbritānijas kaimiņiem un partneriem. Ne mazāk muļķīgs ir konflikts starp Japānu un Dienvidkoreju, kas vājina abu reģiona valstu pozīcijas par labu jau dominējošajai Ķīnai.

Pasaules valdības spēlējas ar uguni. Lai situāciju padarītu vēl sliktāku, mēs visi dzīvojam “viegli uzliesmojošā” pasaulē. Kā atzīmējis slavenais ekonomists Lorenss Samerss, briesmas ir saistītas ne tikai ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, bet arī ar iespējām veikt pretpasākumus. Šajā kontekstā daudz izsaka nesenā FRS pāreja uz procentu likmju pazemināšanas politiku un tas, ka vienlaikus mirst cerības uz procentu likmju pieaugumu. Pat ASV Federālās rezerves šajā ciklā nevarēja atļauties paaugstināt kreditēšanas izmaksas virs 2,5%. Citās attīstītajās valstīs likmju pazemināšanas iespējas ir vēl niecīgākas.

Kas ar kreditēšanu?

Būtiski, ka joprojām ir plaši izplatīts strukturāli vājš kopējais pieprasījums, par kuru tika runāts kopš 2007. – 2008. gadu finanšu krīzes. Tās ir sekas ne tikai nacionālisma, populisma un protekcionisma pieaugumam valstu starpā, bet arī taupības pasākumu ļaunprātīgai izmantošanai. Tas izpaužas ne tikai agresīvas monetārās politikas sekās, kuras pelnīti atstāja novārtā bijušais ECB vadītājs Žans Klods Trišē, bet arī atteikšanās pieņemt alternatīvu, proti, fiskālo politiku.

Ļoti svarīgas ir kreditēšanas izmaksas. Šī ir elementāra ekonomika. Pārsteidzoši, ka sešas lielākās attīstītās ekonomikas, ieskaitot pat Itāliju, var aizņemties uz 30 gadiem ar fiksētu nominālo procentu likmi 2% vai mazāk un ar nulles vai negatīvām reālajām likmēm, ja centrālās bankas realizē savus inflācijas mērķus.

Jābūt ļoti pesimistiskam attiecībā uz izaugsmes perspektīvām, lai uzskatītu, ka šādos apstākļos nav iespējams pārvaldīt lielus aizņēmumu apjomus. Īpaši tas būtu pareizi, ja aizņēmumu izmantotu augstas kvalitātes nemateriālo un fizisko aktīvu emitēšanai. Šajā kontekstā koncentrēšanās uz budžeta deficīta apkarošanu izskatās patiešām muļķīga no valstu puses. Ja reālās likmes atkal palielināsies, tas būs attaisnojums, lai ierobežotu valdības tēriņus.

Ekonomika piedzīvo patiešām grūtus laikus. Daļēji tas ir populistiskā nacionālisma pieauguma sekas, kas ir pāršalkušas attīstītās valstis, un daļēji neefektīvas ortodoksijas blakusparādība. Neliela izaugsmes palēnināšanās ir viena lieta, bet krasa IKP pieauguma bremzēšanas pakāpe, kuras draudus daudzi politiķi spītīgi nevēlas atzīt, ir pavisam kas cits.

Jaunā SVF vadītāja norādīja, ka pasaulei ir vajadzīga starptautiskās sadarbības atdzimšana. Mūsdienās to diez vai var realizēt, bet iesākumam politiķi varētu pārtraukt darīt muļķības.


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv