Nordea vitametrs: 88% Latvijas eksportētāju paredz izaugsmi ārvalstu tirgos

Treideri | 28. septembris 2012 15:26
Nordea vitametrs: 88% Latvijas eksportētāju paredz izaugsmi ārvalstu tirgos

Sīva cenu konkurence, kapitāla un kontaktu trūkums – būtiskākie šķēršļi Latvijas eksportam
Latvijas eksportētājus raksturo ambiciozs un optimistisks nākotnes vērtējums. 88% Latvijas eksportējošo uzņēmumu paredz aktīvāk izvērst darbību ārvalstu tirgos, turklāt katram trešajam no tiem ir mērķis eksporta apjomu audzēt vismaz par 20%. Kā nopietnākos šķēršļus vēl straujākai eksporta attīstībai uzņēmumi saredz sīvu cenu konkurenci, kā arī kapitāla un kontaktu trūkumu eksporta tirgos, liecina Nordea bankas un Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

“Sīva cenu konkurence šķiet intuitīvi pievilcīgs skaidrojums nespējai palielināt eksportu, taču dati par Latvijas eksporta attīstību pēdējo desmit gadu laikā liecina par pretējo – neskatoties uz arvien nelabvēlīgāku algu un produktivitātes attiecību, ne tikai eksporta absolūtie apjomi, bet arī Latvijas eksportētāju tirgus daļa Eiropas Savienības 27 valstu tirgū pēdējās desmitgades laikā ir turpinājusi pieaugt. Turklāt šāda tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet visās jaunajās ES dalībvalstīs. Tas norāda, ka kopumā Latvijas un citu jauno dalībvalstu uzņēmēji ir veiksmīgi iekarojuši ES tirgu, izkonkurējot atsevišķu tā saucamo „veco dalībvalstu” eksportētājus,” skaidro Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds.

Eksporta veiksminieki apzinās savus trūkumus, stagnējošie – kļūdas meklē citos
Veiksmīgie eksportējošie uzņēmumi kā nozīmīgu šķērsli izceļ Latvijas un ārvalstu uzņēmumu nespēju izveidot labu sadarbību. Savukārt stagnējošie eksportētāji un tie, kam eksporta apjomi krītas, kā šķērsli izceļ neuzticamās ārvalstu kompānijas. Augošie eksportētāji kā problēmu min valodas barjeras, kas skaidrojams ar aktīvu jaunus tirgu iekarošanu. Turpretim uzņēmumus, kas vēl tikai gatavojas spert savus pirmos soļus eksporta virzienā, kavē eksporta uzsākšanas izmaksas.

Salīdzinājumam tādi valsts kompetencē esoši faktori kā likumdošanas barjeras, muitas prasības vai informācijas trūkums par eksportēšanas procesu un potenciālajiem eksporta tirgiem kā šķēršļi veiksmīgam eksportam nosaukti daudz retāk.

Eksportētāja profils – kas atšķir eksporta „tīģerus” no „sprīdīšiem”?
“Dzelzs jākaļ kamēr karsta” var teikt, vērtējot uzņēmumu sekmes eksporta tirgos. Katrs trešais Latvijas eksportētājs savu produkciju sācis eksportēt jau dibināšanas gadā, savukārt 60% pirmajos trīs savas darbības gados.

Eksportējošie uzņēmumi kopumā ir ne vien jaunāki, bet arī lielāki. Šie uzņēmumi ir inovatīvāki, proaktīvāki, gatavi riskēt, attiecīgi par to tiek atalgoti ar augstākiem ieņēmumiem un straujāku izaugsmi. Tāpat tiešie eksportētāji nodarbina vairāk un labāk izglītotu darbinieku, kuri saziņā ar klientiem pārvalda lielāku skaitu svešvalodu. Eksportējošie uzņēmumi darbiniekiem maksā augstākas algas, un tas saistāms arī ar lielāku produktivitāti.

Atšķirības novērojamas, salīdzinot eksporta tīģerus jeb uzņēmumus, kas sevi jau veiksmīgi apliecinājuši eksporta jomā, ar uzņēmumiem, kas tajā sper pašus pirmos soļus. Nobriedušie eksportētāji veic daudz mērķtiecīgākas investīcijas nopietnās, padziļinātās eksporta veicināšanas aktivitātēs. Tā, piemēram, tie biežāk atvēl resursus pētījumiem, analizē esošos un potenciālos eksporta tirgus, apmāca darbiniekus, pielāgo produktus ārvalstu tirgiem. Tikmēr jaunie eksportētāji fokusējas uz mērķu nospraušanu, definē uzdevumus un gatavo mārketinga materiālus mērķa valstu valodās.

Latvijas eksporta fokuss – Rietumi
56% eksportējošo uzņēmumu iepriekšējā piecgadē ir izdevies palielināt eksporta galamērķu skaitu. Vispopulārākie no tiem ir tuvās kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tur savu produkciju realizē 76% Latvijas eksportētāju. Tāpat Latvijas eksportētāji priekšroku dod rietumu tirgiem – tajos savām precēm un pakalpojumiem noietu raduši 88%, kamēr 12% eksportē tikai austrumu virzienā. Līdzīgi arī Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada dati rāda, ka 73% no eksporta ieņēmumiem gūti ES valstu tirgos.

Nordea vitametrs ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido Nordea banka un SSE Riga. Pētījums „Latvijas uzņēmumu eksporta vitalitāte un eksporta panākumu dzinējspēki” veikts 2012. gada augustā doktora un asociētā pētnieka Tāļa Putniņa vadībā, aptaujājot vairāk nekā 500 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītājus un īpašniekus.

Avots: Nordea


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv