Nedēļa noslēdzas ar dalītām jūtām

Treideri.lv | 28. oktobris 2016 08:53
Nedēļa noslēdzas ar dalītām jūtām

Valūtu un akciju tirgos toni nosaka obligāciju ienesīgums, Japānā ekonomiskā situācija nedaudz uzlabojas, Lielbritānijas IKP strauji dzen mārciņu uz augšu, eiro dzīvības pazīmes izrāda vien pārī ar jēnu, savukārt nafta atguvusi daļu zaudējumu.

Šobrīd noteikumus diktē obligāciju ienesīgums

Vakardienas negaidītais ASV valsts obligāciju ienesīguma lēciens izvērtās par diezgan volatīlu dienu valūtām un akciju indeksiem – cik nu tas iespējams masveida paralīzes apstākļos pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Par obligāciju izpārdošanas un, attiecīgi, ienesīguma kāpuma iemeslu kļuva pozitīvā vadošo ekonomiku makroekonomiskā statistika.

Britu IKP 3. ceturkšņa atskaite, par spīti Brexit, izrādījās labāka par prognozēm, neslikti pieaudzis arī Lielbritānijas rūpniecības konfederācijas mazumtirdzniecības indekss; ASV samazinājies bezdarba pabalstu pieprasījumu skaits, kas arī iepriecināja investorus, kuri jau sāk gatavoties nākošajā piektdienā publicējamai darba tirgus atskaitei.

Kopumā jūtami uzlabojumi pasaules ekonomikas klimatā, tāpēc investori pakāpeniski sāk aizdomāties, vai apjomīgie stimuli attīstītajās valstīs maz tik ļoti ir nepieciešami un uz šī fona pārdod valsts parādzīmes, dodot priekšroku aktīviem ar augstāku ienesīgumu.

Ceturtdien 10-gadīgo ASV obligāciju likmes uzlēca līdz 1.85 – kas ir maksimālā atzīme kopš maija sākuma. Neskatoties uz zināmu atdzišanu šorīt (-0.4%), augošā kustība var atjaunoties, par cik tirgus turpina noskaņoties uz decembra federālo fondu likmes paaugstinājumu. Britu 10-gadīgo obligāciju ienesīgums pieaudzis par 10.1 bāzes punktu līdz 1.253% – tas ir lielākais kāpums dienas ietvaros kopš septembra sākuma un pēdējo četru mēnešu augstākā atzīme. Būtisks kāpums vērojams arī Vācijas, Itālijas un Spānijas parādu vērtspapīros.

Dolāra indekss šorīt krities līdz 98.85, taču nu jau ceturto nedēļu pēc kārtas tas, visdrīzāk, atkal noslēgs plusos.

Jēna krīt vienlaicīgi ar cenām Japānā

Japāna šorīt publicēja veselu virkni būtisku makrostatistikas atskaišu. Neskatoties uz nemirstīgo deflāciju, kopējais stāvoklis valsts ekonomikā nedaudz uzlabojies – bezdarba līmenis krities līdz 3%, kas ir vairāk kā 20 gadu laikā zemākais līmenis, savukārt mājsaimniecību izdevumi, kaut arī samazinājušies, taču joprojām izrādījušies labāki par prognozēm. Japānas Banka savās pēdējās atskaitēs slavē patēriņa segmenta stabilitāti, taču fakti liecina par pretējo. Deviņu mēnešu laikā mājsaimniecību izdevumi tikai vienu reizi uzrādījuši pieaugumu.

Gan kopējais, gan bāzes patērētāju cenu indekss septembrī krities par 0.5% gada izteiksmē, kas atbilst prognozēm. Citiem vārdiem sakot, nav skaidrs, no kurienes Japānas Bankas vadītājs Kuroda smeļas savu optimismu, kad ik reizi apgalvo, ka regulators lēni, taču pārliecināti, virzās pretī savam 2% inflācijas mērķim.

Centrālās Bankas tuvākā sanāksme notiks nākošās nedēļas otrdienā, 1. novembrī. Iespējams, šoreiz regulators riskēs ieskatīties faktiem acīs un pazeminās savas inflācijas prognozes nākošajam gadam. Daži analītiķi pat neizslēdz iespēju, ka Japānas Banka jau šajā sanāksmē varētu pazemināt likmi līdz -0.2%. Šādi pasākumi, bez šaubām, paātrinās jēnas kritumu visā tirgus spektrā, tā vakar jau tā veica kārtējo lēcienu bezdibenī. USD/JPY pārvarēja 105.00 līmeni un sasniedza 105.34. Šobrīd pāris tirgojas ļoti šaurā diapazonā, atkal tuvojoties minētajam maksimumam.

Mārciņa visu dara strauji

Kā jau tika prognozēts, mārciņas kurss strauji pieauga pēc Lielbritānijas IKP atskaites publikācijas, taču dinamika izrādījās īslaicīga, tai pēdējā laikā piemīt tieksme uz straujām un īslaicīgām kustībām. Notestējot maksimumu ap 1.2271, GBP/USD ātri atgriezās iepriekšējos līmeņos un noslēdza ceturtdienu mīnusā, rezultātā zaudējot nedaudz zem 100 punktiem. Šī dinamika kārtējo reizi liecina, ka galvenais katalizators mārciņai šobrīd ir politika, savukārt ekonomika paliek otrajā plānā.

Austrālijas dolārs neizturēja lāču spiedienu

Austrālietis, stipri cietis vakardienas sesijā, šorīt centās atgriezties virs 0.7600, taču neveiksmīgi. Tam izdevās vien uz brīdi notestēt maksimumu ap 0.7607 un šobrīd tas jau nokrities līdz 0.7572. Šorīt publicētā atskaite liecina, ka ražotāju cenu indekss audzis par 0.5%, daļēji atgūstoties no 1% krituma 2. ceturksnī. Kopumā dati ir neviennozīmīgi, taču, ja atceramies, ka arī patēriņa inflācija atskaites periodā pieaugusi par 1.3%, tad nav šaubu, ka Austrālijas Rezervju Banka nākošnedēļ atturēsies no likmes paaugstināšanas, lai neuzpūstu burbuli nekustamā īpašuma tirgū.

EUR/JPY – vienīgais interesantais eiro valūtas grafiks

Eiro dzīvības pazīmes izrāda vien pārī ar jēnu. Šajā nedēļā cross pārim izdevies pakāpties par vairāk kā 200 punktiem un atspēlēt visus iepriekšējo divu nedēļu zaudējumus. Eiropas Centrālās Bankas monetārā politika maz atšķiras no Japānas Bankas politikas, tāpēc diverģences tēma šeit nedarbojas. Vienkārši eiro sadārdzinās pret jēnu kompānijā ar dolāru, taču tas nav nekāds drošais pamats kāpumam. Situācija var mainīties, ja eiro sāks aktīvāk kristies pārī ar ASV dolāru.

Nafta atguvusi daļu zaudējumu, taču ar secinājumiem nesteidzieties

Brent markas nafta vakar pārtrauca kritumu un sadārdzinājās līdz 51.00. Šorīt viens barels maksā 50.52.  WTI tiek tirgota par 49.90. Ņemot vērā fundamentāli jaunu ziņu trūkumu naftas tirgū, vakardienas sadārdzinājumu droši var norakstīt uz tehniskiem faktoriem un īso pozīciju peļņas fiksāciju mēneša beigās.

, , , , , , , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv