Naftas cenas krīt, burbuļi amerikāņu tirgos aug

Treideri.lv | 1. decembris 2014 10:02
Naftas cenas krīt, burbuļi amerikāņu tirgos aug

Nafta kalpo par pasaules finanšu tirgus enkuru, savukārt OPEC pagājušajā nedēļā izlēma savu enkuru pacelt. Sekas var izrādīties daudz nopietnākas kā cīņa par uzvaru starp tradicionālajiem Tuvo Austrumu naftas ražotājiem un slānekļa naftas ražotāju jauno paaudzi Ziemeļamerikā.

Nafta pamazām zaudē savu nozīmi, tas tiesa. Tehnoloģiju attīstība ļāvusi valstīm ar augstu ienākumu līmeni samazināt savu atkarību no šī energoresursa un mazināt 1970-to gadu krīzes atkārtošanās iespēju. Taču kopš tā laika, kad 1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons, pieņemot lēmumu par to, ka dolāra kurss vairs nebūs piesiets zeltam, pielika punktu zelta standartam, vērtību saglabāt spējīga aktīva lomu pārņēma nafta. 1970-tajos šī energoresursa graujošais cenas kāpums dolāru izteiksmē, ko mākslīgi radīja tajā laikā aktīvā OPEC rīcība, vienkārši atjaunoja naftas vērtību zelta izteiksmē. ASV valsts subsīdijas vājināja dolāru.

Kopš tā laika pasaulē iedzīvojies neoficiāls “naftas standarts”, savukārt OPEC valstis regulēja ieguves apjomus, lai izlīdzinātu volatilitāti tirgū. Nafta par kapitāla tirgus enkuru kalpo pateicoties savai apgrieztai korelācijai ar dolāru. Kad naftas cena aug, dolārs kļūst lētāks pret vairumu citu valūtu. Naftas eksportētāji maksājumus saņem dolāros, bet pēc tam tos pārdod, sekojoši naftas sadārdzinājums izraisa pretēju amerikāņu valūtas reakciju. Gados pirms 2008. gada finanšu krīzes, dolāra vērtība strauji kritās, šī dinamika sakrita ar liela spekulatīva burbuļa veidošanos naftas tirgū. Savukārt tagad amerikāņu valūta nostiprina pozīcijas. Korelācija ar dolāru veicinājusi citas sakarības veidošanos: ar fondu tirgus dinamiku jaunattīstības ekonomikās. Pamatā tie aug uz dolāra devalvācijas fona (kā tas bija gados pirms 2008. gada krīzes) un zaudē pozīcijas, kad dolārs kāpj.

Pēdējais naftas cenu krituma un dolāra kāpuma  periods tika novērots 1990-to gadu beigās. Šajā gadījumā ASV augošais fondu tirgus pārauga pilna mēroga spekulatīvā burbulī, savukārt jaunattīstības valstu tirgi pārcieta veselu recesiju un krīžu virkni. Dolārs kļuva dārgāks, tāpēc kļuva sarežģītāk segt aizņēmumus šajā valūtā. No 1994. gada decembra devalvācija Meksikā izprovocējusi virkni krīžu un līdz par 2001. gadam, kad Argentīna noslēdza ķēdi, dolāra kurss pieauga par 35%, bet attīstīto valstu fondu indeksi apsteidza jaunattīstības valstu indeksus par vairāk kā 200%.

Pieņemsim, ka naftas cena no esošajiem līmeņiem būtiski neaugs, tieši pretēji, turpinās strauji krist. Kāda ir iespēja, ka atkārtosies 1990-to gadu scenārijs? No ASV pozīcijas, spekulatīva burbuļa attīstības iespēja pieaug pateicoties neizsmeļamajām naftas rezervēm tirgū. Kopumā, lētais energonesējs stimulē ekonomikas izaugsmi. Vislielākais ieguvējs ir patērētājs – tas ir tieši tas segments, kam pietūkst dinamikas: nav nekāds pārsteigums, ka, lielākā amerikāņu mazumtirgotāja, Walmart akcijas piektdien uzrādījušas vislielāko kāpumu. Par cik nafta ir būtiska cenu indeksu komponente, tā automātiski samazina inflācijas spiedienu. Sekojoši, centrālajām bankām nav jāuztraucas par likmes paaugstināšanu un vēl ilgāku laiku var palikt spēkā stimulējošā monetārā politika. Kas attiecas uz obligāciju tirgu, inflācijas prognozes tuvākajiem desmit gadiem pirmo reizi trīs gadu laikā kritušās zem 1.8% – agrāk šāds kritums piespieda FRS ķerties pie apjomīgas obligāciju iepirkšanas kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros. Citiem vārdiem, drīzas likmju paaugstināšanas iespēja Savienotajās Valstīs ir būtiski samazinājusies.

Spēcīgais dolārs jau pats par sevi ir stingrākas politikas līdzeklis, kas atkal jau mazina FRS likmes paaugstināšanas iespēju. Spēcīga valūta piesaista kapitāla plūsmu ASV. Savukārt amerikāņu akcijas jau bez tā visa izskatās dārgas. Tādā veidā, ja OPEC neizlems tomēr rīkoties, lai apturētu naftas cenu kritumu, ASV fondu indeksi turpinās kāpumu un galu galā sasniegs milzīga burbuļa izmērus. Tas pats attiecas uz Japānu, kas ir atkarīga no naftas importa. Lēta nafta mazina inflāciju, taču Japānas Banka vēlas tieši pretēju efektu. Tādā veidā, stimulējošie pasākumi šajā valstī, iespējams, pastiprināsies un krāsies viens virs otra.

Taču kas notiks ar pārējo pasauli? Jaunattīstības tirgi šobrīd ir mazāk pakļauti valūtu krīzēm, par cik tām izdevies uzkrāt iespaidīgas rezerves, bez tam, vairums valstu spējušas atteikties no savu valūtu kursu piesaistes dolāram. Citiem vārdiem, visas valstis, kas pelna ar naftas eksportu ir riska zonā. Pirmām kārtām jau tas attiecas uz Krieviju, kur rubļa vērtība salīdzinot ar 2008. gada maksimumu kritusies par 53%. Savukārt Indija ir atkarīga no naftas importa, tāpēc šīs valsts valūtas vērtība aug – rubļa kurss pret rūpiju šogad krities par 36%. 1990-to gadu parauga pilna mēroga burbuļi un krīzes ir maz ticami. Pasaule tomēr ir guvusi zināmu mācību, lai uz tā paša grābekļa nekāptu divreiz. Taču pamatā uzvedības modelis paliek iepriekšējais: lētā nafta veicina dolāra un amerikāņu indeksu kāpumu, savukārt jaunattīstības valstu tirgi krītas.

Avots: ProFinance.Ru

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv