Nafta un ienesīgums aug, valūtas cer uz korekciju

Treideri.lv | 18. maijs 2018 08:44
Iesaki:
Nafta un ienesīgums aug, valūtas cer uz korekciju

Mazumtirdzniecības atskaites iedvesmoti, investori turpina masveidā izpārdot amerikāņu valsts obligācijas: 10-gadīgo obligāciju ienesīgums šorīt sasniedza jaunu septiņu gadu maksimumus 3.128%, izraisot ķēdes reakciju pārējos finanšu tirgos.

“Tos, kas baidās no pārāk agresīvas monetārās politikas normalizācijas no FRS puses, nedaudz nomierinās piesardzīgā pieeja no citu regulatoru puses. Tuvākajā laikā šāda politiskā kursa un ienesīguma diverģence turpinās sniegt atbalstu dolāram”, – norāda JPMorgan Asset Management analītiķi.

Galvenais draiveris tirgū joprojām ir ģeopolitika. ASV padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona komentāri iebiedējuši Phenjanu. Boltons paziņoja, ka pārrunas ar Ziemeļkoreju var attīstīties pēc “Lībijas scenārija”, kur Muamars Kadafi parakstīja vienošanos, bet pēc tam viņu nogalināja. ASV prezidents Donalds Tramps centās ziemeļkorejiešus nomierināt, paziņojot, ka šis ir pavisam cits gadījums.

“Vienošanās par to, ka Kadafi paliks pie varas, nebija. Lībijas modelis ir pavisam cits gadījums”, – norādījis ASV prezidents, piebilstot, ka Ziemeļkorejas denuklearizācijas process drīzāk norisināsies pēc Dienvidkorejas scenārija.

Tirdzniecības pārrunas starp ASV un Ķīnu pastiprina arī nenoteiktību tirgū un rada papildus iemeslus viegli ievainojamu aktīvu pārdošanai. Pie tādiem pieskaitāmi izejvielu dolāri (pirmkārt jau kanādietis), kā arī Āzijas reģiona kompāniju akcijas. Vakar sākās pārrunu otrais raunds, kas veltīts tirdzniecības disbalansa problēmai starp valstīm un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Agrāk Ķīna paziņoja par gatavību vairāk preču iepirkt Savienotajās Valstīs, kā arī ieviest citus pasākumus, kas palīdzēs samazināt proficītu par aptuveni 200 miljardiem gadā.

“Ķīnai laiks pierast pie Trampa stila. Spriežot pēc tā, kā virzās pārrunas, visdrīzāk, viss beigsies ar kompromisu, nevis ar tiešu pretestību, kas palīdzēs uzlabot situāciju riska aktīvu tirgos”, – norāda SMBC Nikko Securities ekonomists Kota Hirojama.

Situācija valūtu tirgos

Ienesīguma pieaugums pastiprina interesi par amerikāņu valūtu. Dolāra indekss stabilizējās uz 93.472, tajā pašā laikā vairums reģionālo valūtu visu rītu pavadīja diapazonos ar minimālām atkāpēm no atvēršanās līmeņiem.

EUR/USD atkal atgriezies apgabalā virs 1.1800. Vienotā valūta joprojām ir Itālijas politikas iespaidā, kur divas politiskās partijas cenšas veidot koalīciju, kas spēs nopietni mainīt valsts attiecību ar Eiropu raksturu. Taču sākotnējais šoks jau ir pārgājis, attiecīgi eiro valūtai radusies iespēja īslaicīgai tehniskai korekcijai. Eiro/dolārs krīt piecas nedēļas pēc kārtas, šī ir ilgstošākā negatīvā sērija kopš 2014. gada decembra, kad eiro pārliecinoši tuvojās paritātei.

GBP/USD iestrēdzis uz 1.3510 atzīmes, jo ziņa par to, ka Lielbritānija ir gatava mīkstināt savu pozīciju muitas jautājumos, ātri aizmirsās. Brexit tēma mārciņai joprojām ir noteicošā. Pagaidām gan šķiet, ka britu valdība ir strupceļā, savukārt Terēzai Mejai vienkāršāk ir vienoties ar Briseli, nekā ar saviem ministriem. Visa šī situācija papildus nenoteiktību un valūtu riskus, kā arī traucē Anglijas Bankai ķerties pie monetārās politikas normalizācijas, neskatoties uz labvēlīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem.

USD/JPY, pateicoties ASV pieaugošajam ienesīgumam un vājajiem Japānas inflācijas datiem, strauji virzās pretī 111.00 atzīmei. Aprīļa CPI indekss publicēts 0.6% līmenī, salīdzinot ar 0.7% prognozi un 1.1% marta rādītāju. Centrālās bankas galvenais orientieris – bāzes CPI, kas neietver pārtikas produktus, no 0.8% krities līdz 0.9%. Citiem vārdiem – centrālā banka attālinās no sava mērķa un, iespējams, būs spiesta ķerties pie papildus stimuliem, lai apturētu deflācijas procesu, kamēr vēl nav par vēlu.

Kas notiek citos tirgos?

Reģionālie akciju indeksi uzrāda jauktu dinamiku, tikmēr bēgšanu no riska, uz ģeopolitisko faktoru un ASV augstā ienesīguma fona, daļēji kompensē energonesēju cenu kāpums. Piemēram, Japānas Topix par 0.2% pakāpies pateicoties tam, ka enerģētikas sektora akcijas sadārdzinājušās par 1.1%, savukārt Nikkei pakāpies par 0.4%. CSI 300 un Austrālijas S&P/ASX 200 katrs zaudējuši 0.2%.

Brent markas nafta vakar pievarēja $80 atzīmi, taču ātri vien atgriezās iepriekšējā diapazonā. Šobrīd šīs markas naftas barels tirgojas par 79.55 ASV dolāriem, savukārt WTI – $71.72. Tirgus joprojām ir briestošo Irānas sankciju iespaidā. Investori bažījas, ka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars nosvērsies uz deficīta pusi, jo amerikāņu slānekļa ražotāji nespēj pilnā mērā kompensēt piegāžu samazinājumu no Irānas puses un ražošanas sabrukumu Venecuēlā. Taču noskaņojumu tirgū var strauji mainīt OPEC+ sammits, ja dalībvalstis izlems, ka līguma pagarināšana nav nepieciešama.

, , , , , , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv