Mākslas tirgus jau atguvies

Treideri | 16. jūnijs 2012 12:29
Mākslas tirgus jau atguvies

Vērtējot tagadējo mākslas tirgus stāvokli, vēlreiz jāaizdomājas par milzīgo plaisu, kas šķir turīgu cilvēku pasauli no pārējās sabiedrības daļas. Un, jo lielāka ir šī plaisa, jo pievilcīgākas šķiet mirdzošās virsotnes otrā bezdibeņa pusē. Lai sasniegtu šo augstieni, kas paceļ indivīdu pāri nebūtības bezdibenim, ir labi ikviens līdzeklis, jebkāds paņēmiens. Un nauda, kas kā nedrošs virvju tilts vijas pāri bezdibenim, paliek otrajā plānā, zaudē savu vērtību. Lielākais dzinulis mākslas tirgus attīstība ir arvien pieaugošā sabiedrības noslāņošanās, kad bagātība rodas galvu reibinošā ātrumā, un jaunā, agresīvā kolekcionāru plejāde ar elkoņiem grūsta konkurentus izsoļu zālēs.

„No kurienes gan tik daudz patosa?” – jautās cinisks lasītājs. Tomēr, analizējot tagadējo mākslas tirgus stāvokli, šis jautājums uzrodas pilnīgi pamatoti. Jo visa gada pirmā puse aizrit kāda notikuma zīmē, kas vēl ilgi paliks mākslas cienītāju prātos. Šis notikums bija kāda Sezāna darba pārdošana, un proti, neliela eļļas glezna ar vienkāršu nosaukumu „Kāršu spēlmaņi” tika pārdota par pārsteidzoši lielu summu – vairāk kā 250 miljoniem ASV dolāru.

Sezāns ir radījis 5 šādas līdzīgas sērijas gleznas, četras no tām atrodas slavenos pasaules muzejos. Varētu šķist, kāds gan brīnums – tas nav retums, ka kāds meistara darbs tiek radīts vairākos atkārtojumos. Jā, Sezāns ir viens no ievērojamākiem meistariem, ne velti viņam cieņu izrādījušas mākslinieku paaudzes. Pati glezna (vai tās analogs) ir zināma lielākajai daļai mākslas vēstures apguvēju. Un tomēr, vai ir iespējams samērot tās nozīmīgumu ar izsludināto cenu?

Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, aplūkojot katalogus ar izsoļu rezultātiem un salīdzinot agrāk noteiktās cenas. Līdz šim notikumam lielākā izsolē noteiktā mākslas darba cena bija 106 miljoni dolāru par Pikaso darbu „Kailā sieviete, zaļās lapas un krūšutēls”, bet privātā kārtā tā paša Pikaso, Polloka, Klimta, De Kūninga darbi tika pārdoti līdz 150 miljoniem dolāru robežās. Tiesa, var ņemt vērā faktu, ka tas ir viens no ievērojamākajiem mākslas darbiem, kas palikuši privātpersonu rokās, tomēr ar to nepietiek šī konkrētā cenu veidošanās gadījuma izpratnei.

Šeit jāņem vērā pats pircējs un apstākļi, kas veicinājuši veikt šādu pirkumu. Šī glezna ir viens no nedaudzajiem darbiem, kas spēj pacelt tās īpašnieku un viņa kolekciju uz tām kolekcionāru Olimpa mirdzošajām virsotnēm, kuru iekarotāji, šķiet, iemanto mūžību. Ne velti vairāki sekmīgākie dīleri daudzus gadus cīnījās par gleznas iegūšanu, cenšoties izpirkt to no toreizējā īpašnieka, Grieķijas kuģu magnāta Georgiosa Embrikosa. Šīs ilggadējās cīņas rezultātā darbs nokļuva pie Kataras karaliskās ģimenes, kas vēlējās īstenot savus ambiciozos plānus – uzbūvēt jaunu pasaules nozīmes intelektuālo un kultūras centru uz savas zemes. Šajā gadījumā pirkums bija paredzēts Nacionālajam mūsdienu mākslas muzejam Dohā.

Šis fakts atgādina to, ka jau vairāk nekā 10 gadus Apvienotie Arābu Emirāti nostiprina savu jauno lomu mūsdienu mākslas pasaulē. Tiek būvēti jauni muzeji, kas sacenšas ar Luvru un Mūsdienu mākslas muzeju Ņujorkā, īstenoti citi ne mazāk grandiozi projekti, kas dod pamatu uzskatīt, ka šī jaunā līdera loma Persijas līča valstīm nav nemaz tik nesasniedzama.

Sakarā ar to kļūst skaidri pēdējo gadu laikā pasaules izsoļu laukumos sasniegtie rekordi. Piemēram, var minēt pavisam nesen – 8. un 9. maijā rīkoto pēckara un mūsdienu mākslas darbu izsoļu rezultātus Ņujorkā, kad Christie’s un Sotheby’s kopā ieņēma 565 miljonus dolāru, uzstādot 18 jaunus rekordus mākslinieku darbiem. Tas pārsniedza pirmskrīzes laikā – 2007. gadā sasniegtos rekordus, lai arī nesasniedza augstāko novērtējumu. Latvijas iedzīvotājiem jau tradicionāli tiek īpaši izcelti Rotko mākslas darbu izsoles rezultāti, lai kādi arī tam būtu iemesli. Kopš 2012. gada maija viņa darba izsoles rekords uzstādīts pie 77, 5 miljonu ASV dolāru atzīmes. Īpaši jāatzīmē arī Vijas Celmiņas izsoles rekords, kas uzstādīts pie 950 tūkstošu dolāru atzīmes par darbu „Bez nosaukuma Nr. 8”. Turklāt jāpievērš uzmanība tam, ka tas ir zīmējums.

Starp citiem ievērības cienīgajiem rezultātiem var minēt darbus, kurus radījuši Aleksandrs Kalders, Gerhards Rihters, kurš arvien vairāk iekaro izcilākā mūsdienu autora titulu, kā arī pastāvīgu pircēju interesi izraisošie Džeksons Polloks, Īvs Klains, Rojs Lihtenšteins, Sajs Tvomblijs un plašākai publikai nosacīti jaunie fotogrāfi Džefs Volls un Nans Goldins. Daudzi rekordi uzstādīti, ievērojami pārsniedzot sākotnējo novērtējumu.

Atgriežoties pie Sezāna – maija sākumā neliels akvarelis, kas saistīts ar kāršu spēles tēmu, tika pārdots par 17 miljoniem dolāru.

Tomēr, runājot par tagadējo tirgu, nevar nepieminēt notikumu, kas ne tikai uzstādīja jaunu izsoļu rekordu, bet arī lika apšaubīt visu mākslas līdzekļu hierarhiju. Un proti, Munka darbs „Kliedziens” tika pārdots 107 miljoniem dolāru (bez komisijas naudas) Ņujorkā rīkotajā Sotheby’s izsolē. Tas pārspēja jau minēto iepriekšējo izsoļu rekordu, kas tika uzstādīts par Pikaso darbu. Un atkal – tas ir zīmējums. Pirmo reizi zīmējums ir kļuvis par dārgāko mākslas darbu publiskās izsolēs, apstiprinot jau agrāk izveidojušos tendenci gāzt glezniecības autoritāti. Turklāt šī visā pasaulē slavenā mākslas darba pārdošana vēlreiz apliecināja pieaugošo interesi par ekspresionismu.

Tādējādi, var konstatēt, ka mākslas tirgus ir veiksmīgi pārdzīvojis ilgo lejupslīdi un iekarojis jaunas pozīcijas. Šajā laikā tas nav zaudējis gandrīz nevienu tirgus dalībnieku, ja nu vienīgi nedaudz mazinājusies interese par pārspīlēti slavinātajiem Kūnsa un Hērsta vārdiem, kā jau analītiķi prognozēja iepriekš. Māksla tiek augstu vērtēta, un, pat vēl vairāk, īpaši tas attiecas uz augšējām cenu kategorijām. No ienesīgākajiem māksliniekiem var minēt Roju Lihtenšteinu, Pikaso, Alberto Džakometi, Konstantīnu Brankuzi, Haimu Sutinu.

Avots: Vitālijs Lesčenko,  Art Banking eksperts, TKB.lv

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv