Seko
mums

Latvijas Radio: Eiropas īsziņas, 27.06.2012.

Rakstu ievietoja | 09:48 | 27 jūnijs
Iesaki:
Latvijas Radio: Eiropas īsziņas, 27.06.2012.

Eiropas Savienības centrālajām institūcijām būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras jautājumos par eirozonas valstu nacionālajiem budžetiem un šo institūciju atbildības lokā būtu jāiekļauj banku uzraudzība vienotajā tirgū. Ar šādiem ierosinājumiem pirms ceturtdien un piektdien Briselē gaidāmās bloka galotņu tikšanās nākušas klajā Eiropas Savienības augstākās amatpersonas. Šos priekšlikumus dalībvalstu līderi apspriedīs šīs nedēļas beigās, taču konkrēti lēmumi, visticamāk, netiks pieņemti ātrāk par decembri.

Lai vairotu finanšu stabilitāti, eirozonā pakāpeniski būtu jāievieš kopējas obligācijas, kas nozīmē, ka visas eirozonas valstis savstarpēji garantētu valdību aizņēmumus. Šādu uzskatu pauž Eiropas Savienības konkurences komisārs Hoakins Almunja. Viņš atzīst, ka politiski nav iespējams uzreiz ieviest eiroobligācijas, taču “ir jāapspriež, kā varētu virzīties uz eiroobligācijām un pārrunāt starpposma soļus”. Viņaprāt, no eiroobligāciju ieceres īstenošanas ir atkarīga visas eirozonas reputācija, un pašlaik investoru uzticības atjaunošanai ir jāīsteno starpposma pasākumi. Almunja arī ir pārliecināts, ka eirozonā ir jāizveido kopēja banku uzraudzības sistēma, taču šajā ziņā pašlaik trūkst būtiskas politiskas apņēmības.

Eirozonas problēmas ir ļoti daudzšķautnainas – no finanšu sistēmas problēmām līdz valsts budžeta nesabalansētībai. Uz to norāda “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Šis kopums ietekmē valstu parādu apkalpošanu un ekonomisko attīstību. Risinājumi nav viegli, un īstermiņā tie mazinās šo valstu ekonomisko izaugsmi. Latviju tas var ietekmēt netieši – kā zemāks pieprasījums no valstīm, kam ir ciešākas saites ar eirozonas problēmvalstīm, uzskata ekonomists. Tāpat Stikuts pauž viedokli, ka Latvijas parāda refinansēšana neradīs sarežģījumus, jo tā var baudīt zemas procentu likmes. Tas pateicoties tam, ka Latvija veikusi valsts budžeta sabalansēšanu un nostiprinājusi savu finanšu sistēmu, un valdības parāds joprojām ir salīdzinoši zems.

Kipras Centrālā banka pilnībā atbalsta Kipras valdības lēmumu vērsties pie eirozonas pēc finansiālas palīdzības. Tā norāda, ka “šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos, kad spiediens uz budžetu jau ir ievērojams, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot banku sistēmas spēju veicināt ekonomisko izaugsmi”. Tajā pat laikā ir nepieciešams spert attiecīgos soļus, lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz Kipras bankām, ko rada sarežģītā situācija vairākos ārvalstu tirgos. Jau vēstīts, ka Kipra oficiāli lūgusi eirozonas palīdzību, taču tās apmērs nav zināms. Pēc dažadām aplēsēm tie var būt četri līdz pat desmit miljardi eiro.

Virzība pretim ciešākai fiskālajai un politiskajai savienībai var prasīt izmaiņu veikšanu Eiropas Savienības līgumā, norāda Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Pēc viņa sacītā, blokā ir jāizveido reāla ekonomiskā un monetārā savienība, banku savienība, fiskālā savienība un jāīsteno turpmāki soļi pretim politiskas savienības radīšanai.

Grieķijas finanšu ministra amatam izvirzīts ekonomikas profesors Jannis Sturnars. Viņš savulaik bija Finanšu ministrijas ekonomikas padomnieks un piedalījās sarunās par Grieķijas pievienošanos eirozonai. Pēc tam dažus gadus Sturnars bija arī kādas komercbankas vadītājs. 55 gadus vecais ekonomists nav nevienas politiskās partijas biedrs. Jau vēstīts, ka pirmdien no finanšu ministra amata atteicās baņķieris Vasilis Rapans, kurš vēl nebija paspējis dot ministra zvērestu un kuru ir piemeklējušas veselības problēmas.

Eiropas Savienības lietu ministri otrdien sanāksmē Luksemburgā atbalstīja Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sākšanu ar Melnkalni. Tas vēl ir jāatbalsta Eiropas Savienības samitā. Melnkalne ir kopienas kandidātvalsts jau pusotru gadu. Bez Melnkalnes Eiropas Savienības kandidātvalstis ir arī Horvātija, Islande, Maķedonija un Serbija. Horvātija jau ir pabeigusi iestāšanās sarunas un pēc gada kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Avots: Latvijas Radio

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Atstāj atbildi

Par Treideri.lv

Kontakti, Rekvizīti
Ierosinājumi un kļūdu ziņojumi
E-pasts relīzēm: relize@treideri.lv

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: reklama@treideri.lv

Seko Treideri.lv