Latvijas Banka: eiro ieviešanas labumi valsts ekonomikai un uzņēmējiem

Treideri | 5. decembris 2012 13:06
Latvijas Banka: eiro ieviešanas labumi valsts ekonomikai un uzņēmējiem

Laikā, kad socioloģiskās aptaujas apliecina sabiedrības atbalsta mazināšanos eiro ieviešanai, tāpat nav izslēgta šī jautājuma nonākšana līdz referendumam, Latvijas Banka skaidrojošās infografikās vēsta par dažādiem ar eiro ieviešanu saistītiem aspektiem, tieši uzskaitot ieguvumus Latvijas ekonomikai un uzņēmējiem līdz ar plānoto valsts pievienošanos eiro zonai 2014.gadā.

Eiro un valsts kredītreitings

Latvija 2014. gadā gatavojas ieviest eiro. Tiek lēsts, ka, ieviešot eiro, Latvijas valsts budžets 10 gadu laikā, pateicoties mazākiem procentu maksājumiem, ietaupīs aptuveni 900 miljonus eiro.

Šos līdzekļus varēs novirzīt izglītībai, veselības aprūpei, infrastruktūrai un citām iedzīvotāju labklājībai svarīgām jomām. Kādēļ tā notiks? Pievienošanās eirozonai mudina pasaules reitinga aģentūras paaugstināt valsts kredītreitingu.

Piemēram, Igaunijai, ieviešot eiro, divas reitingu aģentūras paaugstināja tās kredītreitingu par trim pakāpēm. Valsts kredītreitings raksturo tās spēju kārtot savas finansiālās saistības pret kreditoriem. Jo reitings ir augstāks, jo aizdevēji vairāk uzticas valstij un samazina aizdevumu procentu likmes.

Eiro un investīcijas

Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas un aizņemties naudu attīstībai. Tam ir vairāki iemesli. Ieviešot eiro, starptautiskās reitinga aģentūras paaugstinās Latvijas kredītreitingus, kas savukārt ir signāls uzņēmējiem, ka valstī ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide. Pievienojoties kopīgajai valūtai, pazūd arī nacionālo valūtu nestabilitātes risks, kas arī ir būtisks faktors investīciju piesaistei. Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas apliecina Igaunijas piemērs.

Uzlabots valsts kredītreitings ļaus uzņēmējiem izdevīgāk aizņemties līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Gan investīcijas, gan izdevīgas aizņemšanās iespējas ļaus visai Latvijas tautsaimniecībai attīstīties veiksmīgāk. Latvija plāno ieviest eiro jau 2014. gadā.

Eiro un IKP

Ieviešot eiro, Latvijas uzlabosies eksporta un investīciju iespējas. Tas nozīmē, ka tiks stiprināti esošie un atvērti jauni uzņēmumi un radītas jaunas darba vietas. Latvijas Bankas ekonomisti aprēķinājuši, ka, ieviešot eiro, līdz 2020. gadam darba vietu skaits papildus palielināsies aptuveni par 33 tūkstošiem. Tādējādi valstī samazināsies bezdarbs. Pieaugot ražošanai, augs ekonomikas apjoms. Tiek lēsts, ka laikā no 2014. – 2020. gadam papildus saražosim preces un pakalpojumus 8 miljardu eiro vērtībā. Tas radīs papildu ienākumus gan uzņēmējiem, gan arī darbiniekiem. IKP pieaugums nesīs arī papildus ieņēmumus valsts budžetā. Tas ļaus palielināt gan pensijas, gan algas izglītības, veselības aprūpes un citās valsts sektora nozarēs strādājošajiem. Latvija plāno ieviest eiro 2014. gadā.

Eiro un devalvācijas bažas

Ekonomiskās krīzes laikā no Latvijas aizplūda daudz kapitāla. Viens no iemesliem bija iedzīvotāju un investoru bažas par iespējamo lata devalvāciju, jo tā radītu viņiem zaudējumus. Šo naudu uzņēmēji būtu varējuši ieguldīt tautsaimniecības attīstībā. Ieviešot eiro, bažas par lata devalvāciju izzudīs, tādējādi vēl vairāk uzlabojot Latvijas investīciju vidi. Igaunijas piemērs rāda, ka devalvācijas baiļu un baumu izzušana ļoti pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku. Jau eiro ieviešanas pirmajā gadā ārvalstu tiešās investīcijas Igaunijā pieauga. Ieviešot eiro, arī ikviens no mums varēs būt drošs, ka nezaudēs finanšu līdzekļus iespējamās valūtas devalvācijas gadījumā. Ja tiks izpildīti Māstrihtas kritēriji, Latvija ieviesīs eiro 2014. gadā.

Eiro un uzņēmēji

Pievienošanās eirozonai pozitīvi ietekmēs Latvijas uzņēmumu attīstību un atvieglos biznesa un tirdzniecības darījumus ar partneriem Eiropā. Ieviešot eiro, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem zudīs valūtas maiņas izmaksas. Lētāki kļūs arī pārskaitījumi uz citām valstīm, jo eirozonas ietvaros visi maksājumi eiro būs tikpat lēti, kā iekšzemes maksājumi. Tāpat, līdz ar eiro ieviešanu, uzlabosies uzņēmumu iespējas piesaistīt naudu attīstībai. Izzūdot devalvācijas bažām, samazināsies aizdevumu procentu likmes, līdz ar to aizņēmumi kļūs lētāki. Turklāt pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem. Eiro ieviešana ir viena no Latvijas prioritātēm un tiek plānota 2014. gadā.

Attieksme pret eiro ieviešanu

Latvija 2014. gadā plāno pievienoties eiro zonai. Kāda ir sabiedrības attieksme pret eiro ieviešanu? Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” veiktā aptauja liecina, ka 35% Latvijas iedzīvotāju atbalsta latu nomaiņu pret eiro. Vislielākais eiro atbalstītāju skaits ir iedzīvotāju grupā no 18-35 gadiem. Lielākie eiro atbalstītāji ir iedzīvotāji ar vidējiem un augstiem ienākumiem. No aptaujām redzams, ka Latvijas iedzīvotājus uztrauc notikumi parādu krīzes skartajās eirozonas valstīs, tomēr cilvēku attieksme pret eiro ieviešanu vairāk nekā 10 gadu laikā ir bijusi visai stabila – atbalstītāju skaits svārstījies no 30%-40%.

Latvija un eiro zona

Lai gan Latvija plāno ieviest eiro tikai 2014. gadā, mēs jau tagad esam ļoti cieši saistīti ar eiro zonu. Eiro ir galvenā Latvijas eksporta un importa norēķinos izmantotā valūta. Kopš 2005. gada lats ir piesaistīts eiro, tādēļ ir mazāks valūtas kursa risks un mazākas izmaksas darījumos eiro. Latvijas galvenie tirdzniecības partneri ir eiro zonas valstis un valstis, kas savu nacionālo valūtu ir piesaistījušas eiro, piemēram, Lietuva un Dānija. Tādējādi mūsu tautsaimniecību jau patlaban ietekmē šajās valstīs notiekošais, tajā skaitā arī eiro zonas parādu krīzes izraisītās sekas. Latvijas tautsaimniecību, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir cieši saistīta ar eiro zonu, neizbēgami ietekmē citās valstīs notiekošie procesi, neatkarīgi no tā, vai mums ir, vai nav eiro. Toties eiro priekšrocības varam izmantot, tikai to ieviešot.

Eiro ieviešana un cenas

Pastāv bažas, ka, ieviešot eiro, būtiski pieaugs cenas, jo tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji tās noapaļos uz augšu. Pēc 2002. gada 1. janvāra, kad 12 Eiropas Savienības valstīs ieviesa skaidras naudas eiro, cenas atsevišķām precēm patiešām pieauga, tostarp arī dažādām ikdienas precēm un pakalpojumiem, piemēram, tasei kafijas, maizes klaipam vai friziera pakalpojumiem. Vienlaikus virknei citu preču cenas nemainījās vai tika noapaļotas uz leju. Arī jaunākajās eiro zonas dalībvalstīs eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju bija neliela. Piemēram, Igaunijā ar to var skaidrot inflācijas kāpumu par 0,3% punktiem, Slovākijā par 0,25% un Maltā par 0,2% punktiem. Cenu pieaugums pēc eiro ieviešanas arī Latvijā visticamāk būs salīdzināms ar tagadējo ikmēneša inflāciju un nebūs nekas ārkārtējs.

Eiro ieviešanas izmaksas

Latvija gatavojas eiro ieviešanai 2014. gadā. Cik tā izmaksās valstij un uzņēmējiem? Pētījumi liecina, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eiro zonas valstīs bijušas robežās no 0,3-0,8% no IKP. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka valsts sektoram eiro ieviešana Latvijā izmaksās 8,7 miljonus latu. Lielākie izdevumi būs saistīti ar dažādu elektronisko iekārtu pielāgošanu norēķiniem eiro. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka privātajam sektoram eiro ieviešana izmaksās no 77-153 miljoniem latu. Izmaksas lielākoties būs saistītas ar izmaiņu veikšanu informācijas sistēmās, cenu nomaiņu un klientu informēšanu. Aprēķini arī liecina, ka jau pirmajā gadā finansiālie ieguvumi būs līdzvērtīgi vai pat nedaudz pārsniegs eiro ieviešanas izmaksas.

Finanšu stabilitāte eiro zonā

Pēdējo gadu ekonomiskā krīze pierādījusi, ka līdzšinējie palīdzības mehānismi, ekonomiskās grūtībās nonākušām valstīm, nav pietiekami efektīvi. Tādēļ izveidots tā sauktais Eiropas stabilizācijas mehānisms. Pēc būtības tas ir fonds, kurā valstis kā kapitālu iemaksā savam izmēram atbilstošu daļu. Šo finanšu instrumentu var salīdzināt ar apdrošināšanas polisi, kas dod drošības sajūtu kā par savu valsti, tā visu eiro zonu. Valstis veic iemaksas kapitālā un krīzes situācijā pašas saņems finanšu palīdzību. Katras valsts iemaksu apmērs ir atkarīgs no tās iedzīvotāju skaita un ekonomikas izmēra, mazo valstu iemaksas ir nelielas. Arī Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par šī fonda dalībnieci. Latvijas iemaksas fondā piecu gadu laikā veidos aptuveni 199 miljonus eiro. Krīzes situācijā pretī iegūsim palīdzību, kuras apmērs ievērojami var pārsniegt iemaksas.

Avots: DELFI

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv