Latgali glābj lauksaimniecība un ES subsīdijas

Treideri | 31. jūlijs 2012 09:08
Latgali glābj lauksaimniecība un ES subsīdijas

Latvijas uzņēmumu finanšu analīze rāda, ka visvairāk no ekonomikas lejupslīdes cietušas nozares, kuru darbība bija vērsta uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, un teju visi šie uzņēmumi joprojām izjūt krīzes sekas, liecina Lursoft IT un SEB bankas veiktais pētījums.

Lielākā daļa mikrouzņēmumu, un tādu Latvijā ir puse no visiem uzņēmumiem, pēdējos trīs gadus strādājuši ar zaudējumiem. Vismazākos zaudējumus cietuši Latgales mazie uzņēmumi, turklāt pēdējo trīs gadu laikā šajā reģionā zaudējumu apjoms vidēji uz vienu uzņēmumu ar katru gadu samazinājies. Savukārt Kurzemes pusē mikrouzņēmumiem klājies grūtāk – zaudējumu apjoms vidēji uz vienu uzņēmumu ir ar katru gadu palielinājies. Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa to skaidro ar faktu, ka Rīgā aptuveni 15% no visiem mikrouzņēmumiem darbojas nekustamā īpašuma jomā – nozarē, kas krīzē cieta visvairāk. Latgales mazos uzņēmumus no lieliem zaudējumiem pasargāja tas, ka šajā novadā daudzi nodarbojas arī ar lauksaimniecību un rūpniecību – attiecīgi 18 un 15 procentu.

Tomēr visos reģionos vispopulārākais uzņēmējdarbības veids ir tirdzniecība – ar to Rīgā, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē nodarbojas katrs trešais mikrouzņēmums, savukārt Latgalē – pat teju puse (45%).

Mazo un vidējo uzņēmumu grupā vislielākos zaudējumus pēdējo trīs gadu laikā izjutuši Rīgas uzņēmumi (rēķinot vidēji uz vienu uzņēmumu). Turklāt zaudējumu apmērs ar katru gadu ir palielinājies. Reģionos situācija ir labāka, tomēr pirmskrīzes līmenis joprojām sasniegts vēl neesot.

«Stabila rentabilitāte vērojama ražošanas un transporta nozarēs, kuras krīzē cieta mazāk nekā būvnieki un tirgotāji, Lai gan arī lauksaimniecība uzrāda ļoti augstu rentabilitāti, tās rādītāju būtiski ietekmē subsīdijas un ES fonda maksājumi,» skaidroja SEB bankas locekle Ieva Tetere.

SEB bankas veiktā analīze arī liecina, ka vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā visās nozarēs vērojama arī saistību sloga palielināšanās. I. Tetere stāstīja, ka vislielākais pieaugums vērojams tirdzniecības un ražošanas nozarēs. «Nevienam nav noslēpums, ka banku kredītportfelis 2009., 2010. gadā samazinājās. Klienti, tajā skaitā uzņēmumi, vairāk domāja, kā nokārtot esošās finansiālās saistības, nevis prātoja par jauniem aizņēmumiem. 2011. gadā kredītu slogs atkal ir sācis pieaugt, jo uzņēmumiem ir nepieciešamas investīcijas, lai attīstītos,» teica I. Tetere. SEB aprēķinājusi, ka tirdzniecības uzņēmumi savas finansiālās saistības spētu nokārtot vidēji 1,2 gados, pieņemot, ka visi ieņēmumi tiek novirzīti tikai šim mērķim, neieguldot pamatlīdzekļos un apgrozāmajos līdzekļos. Pēc I. Teteres teiktā, šis rādītājs liecina, ka uzņēmumi ir pietiekami veselīgi. Ekonomikā par komforta līmeni tiek uzskatīts laiks, kas nepārsniedz 3,5 gadus.

Lursoft IT informācija liecina, ka Latvijā aptuveni puse no visiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi (apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu). To skaits šobrīd ir sasniedzis 43 tūkstošus. Aptuveni ceturtā daļa no uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi ar apgrozījumu no 70 001 lata līdz 1 400 000 latiem.
Avots: NRA

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv