“Lācis Bobs” no Nomura paredz ASV jaunu QE un negatīvas likmes

Treideri.lv | 11. aprīlis 2016 09:04
“Lācis Bobs” no Nomura paredz ASV jaunu QE un negatīvas likmes

Bobs Džandžua, Nomura aktīvu taktiskās sadales nodaļas vadītājs, kurš šaurā finansistu lokā pazīstams kā “Lācis Bobs”, pārliecināts, ka FRS nāksies ne tikai atlikt likmes paaugstināšanu, bet gan pazemināt to līdz  negatīvai atzīmei, kā arī palaist jaunu kvantitatīvo stimulu programmu. Taču, kam jānotiek, lai liktu CB tik izlēmīgajiem nodomiem normalizēt savu monetāro politiku pagriezties par 180 grādiem?

Pēc Džandžua teiktā, problēmas, kas radušās pasaules riska aktīvu tirgos (akcijas, izejvielas, jaunattīstības valstu valūtas, kreditēšanas tirgi), 2016. gada pirmajā pusgadā lielā mērā izprovocējas FRS paziņojums par plāniem paaugstināt federālās fondēšanas likmes. Attiecīgi, lai apturētu kritumu, amerikāņu centrālajai bankai jāatzīst sava sakāve un jāpārslēdzas uz piesardzīgāku retoriku, ko tā arī izdarīja, tādējādi vājinot dolāra kursu un stimulējot riska aktīvu tirgus, tajā skaitā pašu S&P500 indeksu, kurš līdz marta vidum nokritās līdz 1810 apgabalam.

FRS marta sanāksme acīm redzami devusi lāčiem pārliecību, pārliecinot tos, ka no vāji pieaugošajiem ienākumiem, stagnācijas un deflācijas cietusī pasaules ekonomika neļaus FRS nošķirties no pārējiem lielajiem regulatoriem un sākt monetāro normalizāciju. Visdrīzāk, CB par šīm problēmām ir noraizējusies daudz vairāk, taču tā nevar un nav gatava to atklāti atzīt.

Bez tam, Džandžua no Nomuras ir pārliecināts, ka marta FRS lēmumu pirmā kārtām diktēja vēlme vājināt dolāru, lai palīdzētu amerikāņu ekonomikai cīnīties ar importējamo deflāciju. Acīmredzot, regulators cer, ka tas palīdzēs stimulēt inflāciju un sasniegt mērķa nominālo IKP 5% līmenī un pie reizes paaugstinās amerikāņu eksportētāju konkurētspēju.

Vājš dolārs nāk par labu naftas un citu izejvielu aktīvu eksportētājiem, kā arī visām jaunattīstības ekonomikām, kuras cieš no izejvielu cenu krituma un kredītu izmaksu pieauguma ASV dolāros – nav īstais laiks, ņemot vērā faktu, ka vairums jaunattīstības valstu līdz ausīm iestigušas dolāru kredītos. Īpaši paveicies Ķīnai – FRS piesardzība un dolāra kursa kritums ļauj tai bez pūlēm devalvēt juaņu pret pārējām valūtām (izņemot dolāru) un tādējādi stimulēt savu ekonomiku ar lielu dolāra daļas slodzi. Zaudētāji ir Japāna un Eiropa, kas jau sasniegušas savu iespēju robežu. Pietiek uzmest aci eiro kursam, Eiropas akciju un obligāciju dinamikai, kā arī jēnai un Nikkei un viss kļūs skaidrs.

Šobrīd, kā vēl nekad, esmu pārliecināts, ka mēs atrodamies ilggadēja lāču tirgus sākumā, kurš pamatu sasniegs ne ātrāk kā 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā. Kritums būs pa etapiem, tajā pat laikā krītošo dinamiku laiku pa laikam pārtrauks straujas korekcijas, ko izraisīs īso pozīciju aizvēršana, cerība un ticības paliekas, ka politiķi spēj kontrolēt situāciju. Es joprojām uzskatu, ka šī gada otrā ceturkšņa beigās vai trešā ceturkšņa sākumā S&P500 indekss nokritīs līdz 1500 apgabalam, savukārt pamats tiks sasniegts aptuveni pie 2011. gada minimumiem zem 1100 atzīmes. Taču tā ir ilgtermiņa prognoze, kura, bez šaubām, būs jāprecizē”,

– uzskata Bobs Džandžua.

Šajā kontekstā rodas jautājums par to, kādos apstākļos FRS izlems par kārtējo kvantitatīvās stimulēšanas programmu un/vai pazemināt likmi līdz negatīviem rādītājiem? Pēc Džandžua domām, CB aprobežosies ar verbālām intervencēm tik ilgi, kamēr S&P500 neieies 1500 zonā, savukārt izaugsmes, nodarbinātības un inflācijas prognozes nesāks būtiski pasliktināties – iespējams, bezdarba līmenis pārtrauks kristies un atkal sāks augt. Atbilstoši apstākļi var rasties otrā ceturkšņa beigās, trešā ceturkšņa sākumā, kaut gan, jo tuvāk prezidenta vēlēšanas, jo klusāk uzvedīsies CB. Lai arī kā tur nebūtu, FRS, atšķirībā no ECB vai Japānas Bankas, ir spējīga ietekmēt tirgus dinamiku, taču tas nav uz ilgu laiku. Šī brīža kāpuma periods drīz beigsies, par cik FRS teiktais, ja tam neseko darbi, jau vairs neskan tik pārliecinoši kā iepriekš.

Pasaules ekonomikas izaugsmes tempu un kompāniju peļņas prognozes varēja būt labākas, savukārt deflācijas draudi joprojām ir augsti – pirmkārt jau Eiropā un Japānā un mazākā mērā dolāra bloka valstīs (tajā ietilpst gandrīz visas jaunattīstības segmenta ekonomikas, kā arī Kanāda un Austrālija). Tagad visiem nepieciešama vāja valūta, tāpēc diez vai var cerēt uz ilgstošu dolāra krituma periodu, kurš sākās martā un kļuva par katalizatoru kāpumam riska aktīvu tirgos. Visdrīzāk Eiropas Centrālā Banka un Japānas Banka pasteigsies ieviest papildus pasākumus un vājināt savas valūtas pirms FRS paspēs uz kaut ko sadūšoties. Tādā veidā Ķīnas devalvācija atkal atgriezīsies dienas kārtībā. Pasaules valūtu kari pāries jaunā līmenī, kas, galu galā, negatīvi ietekmēs visas pasaules ekonomiku.

 

Treideri.lv

, , , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv