Koronavīrusa ekonomiskās sekas būs salīdzināmas ar pasaules karu

Treideri.lv | 14. aprīlis 2020 14:33
Koronavīrusa ekonomiskās sekas būs salīdzināmas ar pasaules karu

Visa pasaules ekonomika vienlaikus piedzīvojusi nopietnu sabrukumu, kas nelīdzinās ne vienai citai krīzei kopš Otrā pasaules kara. Un, lai gan kritums var būt straujš, bet ne ilgstošs, reālistiskākie vērtējumi liecina par ilgstošas globālās recesijas iestāšanos.

Protams, pašreizējā pārsteidzoši straujā lejupslīde var būt salīdzinoši neilga, un ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā līmenī, kad COVID-19 inficēšanās līkne kļūs lēzenāka. Bet ir pamats bažām, ka pasaules ekonomika ir ceļā uz dziļu ilgstošu recesiju. Daudz kas būs atkarīgs no pandēmijas izplatības trajektorijas un no tā, vai politiķi pieņems pietiekamus atbildes pasākumus, lai ierobežotu un atjaunotu patērētāju un biznesa uzticību.

Bet izredzes uz drīzu atveseļošanos ir niecīgas. Pieprasījums ir iedragāts, piegādes ķēdes ir pārtrauktas, savukārt finanšu krīze jau ir sākusies. Atšķirībā no 2008. -09. gada krīzes, ko izraisīja likviditātes trūkums finanšu tirgos, COVID-19 krīze ir saistīta ar firmu un nozaru maksātspējas problēmām ārpus finanšu sektora.

Turklāt šis šoks vienlaicīgi izplatījies visā pasaulē. 2008. gada krīzes laikā un uzreiz pēc tā daži attīstības tirgi, īpaši Ķīna un Indija, turpināja demonstrēt pārliecinošu izaugsmi, stimulējot pārējo pasaules ekonomiku. Bet šoreiz nav aizsargāta neviena ekonomika, un neviena valsts nespēs vadīt atveseļošanos uz eksporta rēķina. Pašreizējais sabrukums pastiprināja deflācijas un finanšu riskus valstīs ar attīstītu ekonomiku un sāpīgi iedragāja izejvielu eksportētājus. Turklāt naftas cenas sabrukušas vēl straujāk, jo Saūda Arābija un Krievija pārpludinājušas tirgu.

Problēmas visā pasaulē

Amerikāņu ekonomika faktiski ir apstājusies uz vietas: lielākā daļa pakalpojumu sektora ir slēgta, ražošana apstājusies, bet nokaitēto darba tirgu burtiski dažu nedēļu laikā pārņēmis bezdarba vilnis. ASV ieviesušas ārkārtas fiskālos un monetāros pasākumus, kas palīdzēs mīkstināt krīzes tiešo ietekmi. Bet, lai samazinātu ilgtermiņa zaudējumus un īpaši aizsargātu neaizsargātās mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, nepieciešami papildu mērķa stimuli.

Kas attiecas uz Eiropu un Japānu, kuras ekonomiskās grūtības izjuta vēl pirms pandēmijas, abi reģioni, visticamāk, saskarsies ar būtisku ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu. Drošas sociālās aizsardzības sistēmas (salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm) ļaus mazināt krīzes sekas ekonomiski neaizsargātākajiem iedzīvotāju slāņiem, bet ceļš uz atveseļošanos būs ilgs un grūts.

Ķīnas ekonomika sāk pakāpeniski palielināt apgrozījumu, neskatoties uz ierobežoto atbalstu no monetārās un fiskālās politikas puses. Rūpniecības ražošana, mazumtirdzniecība un investīcijas pamatkapitālā janvārī un februārī strauji samazinājās, taču lejupslīde, šķiet, sasniegusi zemāko punktu.

Cīņā ar šādiem lieliem satricinājumiem, Ķīnas administratīvā komandas ekonomika zināmā mērā ir labākā stāvoklī nekā tirgus ekonomika, jo valsts var mobilizēt nacionālos resursus, kas ir ārpus parastajiem makroekonomiskajiem instrumentiem, un nodrošināt tiešo atbalstu uzņēmumiem un bankām. Bet Ķīnas ekonomika vēl nav pārvarējusi krīzi. Uz bezdarba pieauguma fona iekšējais un ārējais pieprasījums, visticamāk, paliks vājš, bet otrais infekciju vilnis radīs pastāvīgu apdraudējumu.

Citas jaunattīstības ekonomikas gaida drūma nākotne. Tādu problēmu dēļ, kā novecojušas veselības aprūpes sistēmas, pārapdzīvotas pilsētas un augsts nabadzības līmenis, tām ir maz iespēju cīnīties ar pandēmiju un novērst ekonomisko katastrofu. Vēl ļaunāk, dažas no šīm valstīm saskārās ar kapitāla aizplūšanu, valūtu lejupslīdi un strauju eksporta pieprasījuma kritumu. Citām ir milzīgs parādu slogs, ko arvien grūtāk finansēt.

Indijas valdība, kas jau saskārusies ar strauju ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ir ieviesusi izolācijas režīmu, bet joprojām ir spiesta cīnīties ar divkāršu krīzi veselības un ekonomikas jomās. Brazīlijas valdības pandēmijas noliegums var stimulēt ekonomisko aktivitāti īstermiņa perspektīvā, bet finanšu tirgi un valsts valūta jau piedzīvojusi kritumu, kas liecina par iespējamu izolāciju.

Tas liecina, ka ekonomiskā un finansiālā katastrofa, ko izprovocējis koronavīruss, var atstāt dziļas sekas pasaules ekonomikā.

Saskaņota rīcība

Centrālās bankas cenšas risināt šo problēmu. ASV Federālā rezervju sistēma ir veikusi ārkārtas pasākumus finanšu tirgu stiprināšanai, iegādājoties aktīvus un piešķirot dolāru likviditāti daudzām ārvalstu centrālajām bankām.

Eiropas Centrālā banka arī paziņoja par valsts un korporatīvo obligāciju un citu aktīvu masu iepirkumiem, paziņojot par “neierobežotu uzticību eiro”. Anglijas banka plāno tieši finansēt valsts izdevumus.

Pat jaunattīstības valstu centrālās bankas, piemēram, Indijas Rezervju banka, apsver kvantitatīvās mīkstināšanas iespēju, kas ļaus izvairīties no finanšu tirgu iesaldēšanas.

Bet centrālās bankas nevar kompensēt patēriņa pieprasījuma kritumu vai stimulēt investīcijas. Ņemot vērā, ka tradicionālie un netradicionālie monetārās politikas instrumenti jau ir uz robežas, šo smago uzdevumu nāksies risināt fiskālajiem ierēdņiem.

Racionālie fiskālie pasākumi var mazināt sekas patērētājiem un uzņēmumiem – īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem parasti ir minimālas finanšu rezerves, tādējādi palīdzot stimulēt nodarbinātību un pieprasījumu. Šajos smagajos laikos šādus pasākumus pilnībā atbalstīs visas valdības, kurām šobrīd ir pieejami kredīti ar zemām izmaksām, pat ja tiem jau ir liels valsts parāds.

Turklāt zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīm un neefektīvām veselības aprūpes sistēmām būs nepieciešams atbalsts no starptautiskās sabiedrības puses, iespējams, arī parādu norakstīšanas atvieglojumi. Diemžēl pasaules nespēja izstrādāt kopēju pozīciju liecina par starptautiskās sadarbības sagraušanu, kas vēl vairāk grauj biznesa un patērētāju uzticību.

Situācijai ir jāmainās. Nacionālajiem līderiem ir jānodrošina godīga un caurspīdīga informācijas apmaiņa, jāveic izšķirīgi soļi pandēmijas ierobežošanā, jāpiemēro apjomīgi stimuli ekonomiskās krīzes seku mīkstināšanai, kā arī jāievieš labi pārdomāta ekonomiskās darbības atjaunošanas stratēģija, tiklīdz tas būs iespējams.

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv