Ko pasaulei vēsta 2019. gada pasaules ekonomikas forums Davosā?

Treideri.lv | 4. februāris 2019 20:41
Ko pasaulei vēsta 2019. gada pasaules ekonomikas forums Davosā?

No 22. līdz 25. janvārim Šveices Alpu kūrortā Davosā notika jau 49. pēc kārtas Pasaules ekonomikas forums. Šis forums jau sen kļuvis par vietu, kur valstu vadītāji un pasaules uzņēmējdarbības elite kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu globālās problēmas un pasaules ekonomiskās attīstības perspektīvas.

Foruma norises laikā tajā piedalījās praktiski visu pasaules valstu līderi. Pašu pasākumu finansē tā dalībnieku veiktās iemaksas. Par foruma nozīmi liecina fakts, ka gandrīz visas kompānijas no 1000 pasaulē lielākajām korporācijām ir foruma dalībvalstis.

Šogad par foruma devīzi kļuva “Globalizācija 4.0”. un oficiālās diskusijas Davosā bija veltītas globalizācijai, pasaules tirdzniecībai, Brexit un klimata pārmaiņām. Taču dažādu iemeslu dēļ šoreiz forumā netika pārstāvētas tādas pasaules lielvalstis, kā Amerika, Ķīna, Lielbritānija, Francija un Krievija, kas, bez šaubām, mazināja pasākuma ietekmi. Un kaut arī uz Davosu devās 20 lielākie ASV uzņēmēji, ieskaitot Bilu Geitsu un Marku Cukerbergu, ASV valdības darba apturēšanas dēļ, pirmo reizi kopš 1971. gada pasākumā nepiedalījās Savienoto Valstu oficiālā delegācija (valsts sekretārs Pompeo vien uzstājās izmantojot video saziņas iespējas).

Iztrūkstot minētajiem līderiem, vairums diskusiju tēmu zaudēja asumu, kritās arī to no foruma tribīnes izteikto ierosinājumu attiecībā uz pasaules ekonomikas aktuālākajiem jautājumiem nozīme. Šo sajūtu nespēja mainīt arī foruma šī brīža vadošo tēlu Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Japānas premjera Šindzo Abes emocionālās uzstāšanās, asi iestājoties pret protekcionismu pasaulē.

Atgādinām, ka pirms gada par foruma naglu kļuva Trampa uzstāšanās, kurš savā runā uzbruka “negodīgajiem nosacījumiem pasaules tirdzniecībā”. Savukārt 2017. gadā skaļi izskanēja Ķīnas līdera Sji Dziņpina runa, kurā komunistiskās valsts vadītājs aizstāvēja globalizāciju un brīvo tirdzniecību (tikmēr vadošās kapitālistiskās lielvaras vadītājs stājās amatā ar protekcionisma un daļējas atteikšanās no pasaules sadarbības lozungiem).

Tikmēr pati pasaules ekonomika sāks izrādīt izaugsmes tempu samazinājuma pazīmes, kas īpaši izteikti izpaudās gada beigās. 2018. gadā tās izaugsme tiek vērtēta ar 3.6-3.7%, salīdzinājumam 2017. gadā tā bija 3.8%, neskatoties uz straujāku izaugsmi ASV, kas no 2.2% pieauga līdz 2.9%. Būtisku lomu pasaules ekonomikas tempu samazinājumā nospēlēja pasaulē otra lielākā ekonomika – Ķīna, kuras izaugsme 2018. gadā bijusi vien 6.6% (salīdzinot ar 6.9% 2017. gadā), tādējādi uzrādot vājāko rezultātu pēdējo 28 gadu laikā. Pēc SVF prognozēm, Ķīnas izaugsmes vājums saglabāsies arī 2019–2020. gados, vien 6.2%.

Jaunā gada sākumā pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes 2019. gadam jau draudzīgi pazeminājuši daudzi institūti, kas nodarbojas ar ekonomisko analīzi. Arī SVF nu prognozē, ka pasaules ekonomika 2019. gadā pieaugs vien par 3.5%, kas ir par 0.2% mazāk kā tik prognozēts oktobrī. Pārskatītās prognozes saistītas ar ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, tajā skaitā Vācijā, Lielbritānijā un Ķīnā, tirdzniecības kariem, Brexit procedūru, kā arī “noskaņojuma pasliktināšanos finanšu tirgos”. Šeit var piebilst, ka nopietnas situācijas pasliktināšanās gadījumā finanšu tirgos, šīs nozares ieguldījums ekonomikas izaugsmes samazinājumā var kļūt daudz ievērojamāks, savukārt skaitļi izrādīsies vēl zemāki.

Dažās runās forumā izskanēja arī brīdinājumi par iespējamu jaunas globālas ekonomiskās krīzes iestāšanos. Ne pārāk optimistiska bija arī SVF vadītājas Kristīnes Lagārdas uzstāšanās, kaut gan viņa paziņoja, ka “globālā recesija noteikti vēl neatrodas durvju priekšā”. Uzstāšanos kopējais noskaņojums bija tāds, ka globālie riski pastiprinās, taču vēlme ar tiem cīnīties pasaulē sarūk. Turklāt, ņemot vērā vairuma attīstīto valstu uzkrātos parādus pēc 2008.-2009. gadu krīzes, cīņas iespējas ar jaunu krīzi šķiet daudz problemātiskākas.

Tas viss asi kontrastēja ar pozitīvo noskaņojumu forumā pirms gada, kad uz ekonomiskās izaugsmes pieauguma viļņa 2017. gadā visi gaidīja tā turpinājumu. Toreiz tas pats SVF, pilnīgi pretēji, paaugstināja savu prognozi attiecībā uz pasaules ekonomikas izaugsmi 2018. un 2019. gados līdz 3.9%. Taču, kā redzam, šīm prognozēm nebija lemts piepildīties.

Kas attiecas uz samita kopējiem rezultātiem, tad nekādu krasu pavērsienu vai sensāciju tas neradīja, tāpat kā iepriekšējie forumi. Tāpat netika rasti nopietni risinājumi problēmām apspriestajās tēmās. Jau sen foruma idejas un diskusijas nekalpo kā orientieri pasaules ritējumā, un forums pakāpeniski kļūst par pasaules elites “atpūtas” pasākumu. Redzams, ka pēc 2008.-2009. gadu pasaules finanšu-ekonomiskās krīzes foruma loma pasaules politikā pastāvīgi mazinās. Tajā skaitā arī tāpēc, ka tas nepalīdzēja paredzēt iepriekšējo krīzi, vai atrast izeju no tās, atšķirībā no daudz efektīvākiem G20 grupas samitiem par izkļūšanu no krīzes. Turklāt, pēc foruma dibinātāja un priekšsēdētāja Klausa Švāba teiktā, šim pasākumam traucē “pieaugošā konkurence nāciju starpā” un “dziļas sociālās pretrunas, kas mūsdienu pasauli burtiski plosa gabalos”.

 

Avots: Leonīds Aļšanskijs, Renesource Capital galvenais analītiķis


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv