Ko mēs zinām par burbuļiem?

Treideri.lv | 25. septembris 2017 17:58
Iesaki:
Ko mēs zinām par burbuļiem?

Jūs būsiet pārsteigti – taču burbulis ne vienmēr ir kaut kas slikts. Bijušais Masačūsetsas tehnoloģiskās universitātes profesors un grāmatas “Mānijas, panikas un krahi” autors Čārlzs Kindlebergers 2002. gadā intervijā The Wall Street Journal atzinās, ka izjutis saldu apmierinājuma sajūtu, kas piepildījās viņa prognoze par burbuļa plīšanu augsto tehnoloģiju segmentā.

Tagad ekonomists ir nobažījies par mājokļu tirgus stāvokli, norādot, ka, ja viņš būtu par trīsdesmit gadiem jaunāks, uzrakstītu nelielu grāmatu par Fannie Mae и Freddie Mac.

Kindlebergers nomira gadu pēc šīs intervijas, taču pasaule par finanšu burbuļiem, kurus viņš aprakstījis savās grāmatās, tā arī neko nav sapratusi. Četrus gadus pēc viņa nāves plīsa ASV nekustamā īpašuma tirgus burbulis, savukārt valdība bija spiesta tērēt nodokļu maksātāju naudu divu lielāko hipotekāro aģentūru Fannie un Freddie glābšanai. Pēc šī sabrukuma, Kindlebergera aizraušanās ar burbuļiem pārvērtās par regulatoru, centrālo banku, finansistu un ekonomistu apsēstību, cenšoties apgūt vēstures mācību. Ko mēs zinām par burbuļiem? Kur tie rodas? Kā nepieļaut, lai tie rastos un pēc tam postītu simtiem cilvēku dzīves?

Prinstonas universitātes ekonomikas profesors Markuss Branermeijers pārņēmis Kindlebergera stafeti un sava priekšgājēja vēsturiskajos izteikumos pievienojis nedaudz matemātiskas stingrības. Kindlebergers uzskatīja, ka burbuļi rodas ap tehnoloģiskajām inovācijām – vai tā būtu kanālu un dzelzceļa rašanās 1800-tajos, internets 1990-tajos, vai kredītu instrumenti 2000-šajos, skaidro Branermeijers. Ar šīm inovācijām saistīto seku nenoteiktība noved pie spekulācijām un anomālas cenu veidošanās. No šī viedokļa, burbuļi ne vienmēr ir kaut kas slikts – uzskata Branermeijers. Tie novirza investīciju plūsmas jaunās ekonomikas sfērās. Profesors norāda, ka bez burbuļiem dažas lietas tā arī nekad neizaugtu līdz tādam līmenim, kādas tās ir šobrīd. Ko gan mēs šobrīd darītu bez Amazon un Google?

Taču, kad šīs investīcijas tiek finansētas no aizņemtiem līdzekļiem, burbuļi kļūst toksiski un bīstami. Branermeijers skaidro, ka pēc burbuļiem sekojošo ekonomisko krīžu nastu nosaka ne tik daudz aktīvu veids, cik finanšu burbuļa raksturs. Skarbākās izrādījušās krīzes, kuras pavada kreditēšanas bums un augsts tirgus dalībnieku kreditēšanās līmenis, kā arī gadījumi, kad finanšu institūti paši piedalījušies pieprasījuma stimulēšanā.

Piemēram, burbulis augsto tehnoloģiju segmentā, kas ASV plīsa 2002. gadā, noveda pie bezdarba 6.3% līmenī; savukārt 2009. gada nekustamā īpašuma burbulis – līdz 10%. Pēdējā burbuļa laikā mājsaimniecību un finanšu institūtu kreditēšana būtiski pieauga, taču ne tik spēcīgi, kā iepriekšējā burbuļa laikā. Aizņēmēji saprata, ka viņu aktīvi strauji zaudē vērtību, un bija spiesti nekavējoties tos pārdot vai paziņot par defoltu, tādējādi paātrinot šīs spirāles attīstību. Kredīti, kas stimulē investīcijas un izdevumus, izsīka, vēl vairāk pasliktinot situāciju.

Ņemot vērā to, ka kredītiem ir nozīmīgākā loma bīstamāko burbuļu izplatībā, pēckrīzes laikmetā regulatori visus spēkus veltīja intervencēm. Līdz 2007.-2009. gadu hipotekārās kreditēšanas krīzei Vašingtonā bija pieņems uzskatīt, ka finanšu institūti jāatstāj pašregulēšanas režīmā. Kopš 2009. gada FRS un citas regulējošās iestādes radījušas veselas sistēmas, kas lielajās bankās ar augstu kapitalizāciju nodrošina un garantē stabilitāti un mazāku atkarību no īstermiņa finansējuma, kurš pazudīs pie pirmajām problēmu pazīmēm.

Ķīna atrodas Branermeijera bažu sarakstā. Tieši tāpat kā ciparu valūtas, bitcoin un tās galveno konkurentu ethereum ieskaitot. To cenas pēdējā gada laikā pieaugušas, taču būtiski kritušās kopš Ķīna sākusi pievilkt grožus attiecībā uz kriptovalūtām. Gan interneta bums 1990-tajos gados, gan ažiotāža ap kanāliem un dzelzceļiem 1800-tajos veicināja iesācējuzņēmumu (startup) uzplaukumu, tajā skaitā arī tādu, kuriem nebija nekādas vērtības. Aptuveni tas pats šodien notiek ar kriptovalūtām. Tīmekļvietnē coinmarketcap.com ir vairāk kā tūkstotis dažādu kriptovalūtu, no kurām daudzas nemaksā gandrīz neko.

Ekonomika, šķiet, nav izmainījusi cilvēka instinktus un tieksmi novest jaunas idejas līdz absurdam. Regulatori vienkārši cer, ka līdz jaunam burbulim viņi spēs uzcelt pietiekoši drošu finanšu sistēmu.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv