Kas notiks tirgos, kad centrālās bankas pārtrauks pirkt obligācijas?

Treideri.lv | 12. maijs 2017 17:24
Iesaki:
Kas notiks tirgos, kad centrālās bankas pārtrauks pirkt obligācijas?

Centrālās bankas, kas šobrīd ir pasaulē lielākie valstu obligāciju pircēji, taču drīz vien viss var mainīties, kas noteikti atspoguļosies arī pasaules tirgos. Taču pagaidām investori nespēj vienoties attiecībā uz to, kādas tieši pārmaiņas mums draud. Pirmkārt jau nav skaidrs, kā apjomīgās stimulēšanas vai kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietekmē pašas obligācijas. Un tāpēc jo īpaši sarežģīti ir novērtēt briestošo pārmaiņu potenciālo raksturu.

Daudzi pareģo obligāciju ienesīguma pieaugumu un akciju cenu kritumu, citi negaida nekādu jūtamu ietekmi, savukārt vēl citi ir pārliecināti, ka galveno triecienu uz sevi uzņems tādas riska investīcijas, kā korporatīvās obligācijas vai Itālijas valsts parāds. Nesen Eiropas augsta ienesīguma korporatīvo obligāciju ienesīgums sasniedza zemāko līmeni kopš finanšu krīzes laikiem, potenciāli signalizējot, ka stimulu apturēšanas draudi tirgus uzvedībā vēl pilnībā neatspoguļojas.

Aktīvu pārvaldnieki var izrādīties nesagatavoti iziešanai no stimulēšanas režīma un tirgi var diezgan operatīvi reaģēt uz izmaiņām. 2013. gada vasarā investori tika negaidīti izbiedēti ar ASV FRS stimulu samazināšanu, kas izpaudās agresīvā obligāciju pārdošanā, kā rezultātā 10-gadīgo ASV obligāciju ienesīgums pieauga par vairāk kā 1%.

Pērkot obligācijas pēc 2008. gada finanšu krīzes, attīstīto valstu centrālās bankas centās izdarīt spiedienu uz ienesīguma rādītājiem un piesaistīt kapitālu riska aktīvu segmentā, samazinot kreditēšanas izmaksas biznesam. Exencial Wealth Advisors galvenais investīciju direktors Tims Kortnijs norāda, ka tā arī nav skaidrs, kāds ir mūsu ieguvums no šīs obligāciju pirkšanas un tāpat nav skaidrs, kas notiks, kad sāksies to pārdošana.

Kā liecina nesenie dati, ECB bilancē atrodas aktīvi par visām CB rekordlielu summu 4.5 triljoniem ASV dolāru. FRS un Japānas Bankas bilances apmēri ir katrai pa 4.4 triljoniem ASV dolāru, kaut gan no Japānas regulatora puses tuvākajā laikā kvantitatīvās stimulēšanas programmas samazināšana nav gaidāma.

Šobrīd, kad pasaules ekonomika beidzot ķērusies pie atveseļošanās, investori uzskata, ka aktīvi FRS un ECB bilancēs sasnieguši savus augstākos līmeņus. ASV ierēdņi apspriež jautājumu par sava portfeļa, kas kopš 2014. gada saglabājies nemainīgs, samazināšanu. Analītiķi uzskata, ka ECB, visdrīzāk, pie obligāciju iepirkšanas samazināšanas ķersies tuvāk šī gada beigām.

Kā liecina daudzie analītiķu un centrālo banku pētījumi, stimulēšanas politika nosaka 10-gadīgo obligāciju ienesīguma kritumu par aptuveni 1% ASV un Lielbritānijā, kā arī par 0.5% – Eirozonā. Taču nav skaidrs, kāpēc. Ekonomisti tradicionāli uzskatīja, ka patiesi nozīme ir tikai regulatoru rīcībai attiecībā uz procentu likmēm. Ienesīgums kritās zemāku likmju dēļ. Ja investori uzskata, ka monetārā vara īstermiņa likmes uz tuvākajiem 10 gadiem piesies nulles līmenim, tie pirks 10-gadīgās suverēnās obligācijas ar ienesīgumu virs nulles. Šādā gadījumā nevajadzētu būt svarīgi, kāds obligāciju apjoms ir apgrozībā.

Daži investori runā, ka, ja QE strādā, tad tā lielā mērā ir centrālās bankas ziņa tirgiem, ka tā pieturas pie zemām procentu likmēm. Ja ticēt šai hipotēzei, tad monetārā vara ar savu pieturēšanos pie zemām procentu likmēm vien ir spējīga aizsargāt tirgus no agresīvas izpārdošanas pat obligāciju pārdošanas gadījumā.

Amundi stratēģis Bastiens Drats uzskata, ECB gadījumā problēma slēpjas tajā, kā nodalīt likmju prognozes no stimulu samazināšanas. Taču, kā liecina pētījumi, ne visiem QE ietekmes faktoriem ir retorisks raksturs. Liela daļa ietekmes attiecināma uz tā saucamo portfeļa efektu, kas pastāv suverēno obligāciju deficīta gadījumā. Daudzi investori vienmēr izrāda interesi par suverēno obligāciju iegādi, kas ir likvīdi un droši. Un lai arī kad CB šo parādu izņemtu no tirgus, aktīvu pārvaldnieki vienmēr cīnīsies par atlikumu, tādējādi radot spiedienu uz ienesīgumu. Tāpat, pārdošanu gadījumā obligāciju ienesīgumam būtu jāpieaug.

Ja neskaita pirmo ASV obligāciju iegādes raundu, riskantās un mazāk likvīdās obligācijas izrādījušās ieguvējas regulatoru intervencēs. Šajā gadījumā pieaugot kreditēšanas izmaksām FRS būtu mazāk stimula īstermiņa likmju paaugstināšanai. Hermes Investment Management vecākais ekonomists Nils Viljamss norāda, ka nākotnē no FRS varētu sagaidīt patīkamu pārsteigumu. Viņš aprēķinājis, ka trešdaļas CB portfelī esošo obligāciju pārdošana līdzinātos likmes paaugstināšanai no šī brīža 1% līdz 3%.

Tas, savukārt, varēt iedragāt amerikāņu akciju pozīcijas , kas izskatītos pārāk dārgas, ja drošāku aktīvu ienesīgums būtu augstāks, uzskata Penn Mutual Asset Management vecākais investīciju direktors Marks Heppenštāls. Aprīlī S&P 500 cenas attiecībā pret peļņu sasniedza augstāko rādītāju kopš 2002. gada.

Taču investori bieži vien vēl lielāku uzmanību pievērš pieplūduma efektam QE ietvaros, norāda J.P. Morgan Chase & Co. galvenais Eiropas stratēģis attiecībā uz likmēm, pēc kura domām, šis faktors demonstrē CB ikdienas pirkšanu ietekmi uz tirgu.

Bankas krāj obligācijas un, ja tās zin, ka vienmēr nozīmīgu daļu no šīm rezervēm var pārdot centrālajai bankai, tās investoriem var piedāvāt par daudz izdevīgāku cenu. Šajā gadījumā priekšrocības, kā likums, būs riskantāku un mazāk likvīdu aktīvu pusē. Šis pieplūduma efekts daudz spēcīgāk izpaužas Eirozonā, nekā ASV, par ko liecina arī nesenā ECB un Starptautisko norēķinu bankas veiktā pētījuma rezultāti.

30 dienas pēc izziņošanas QE ietekme vairāk bija jūtama tādu zemas likviditātes aktīvu segmentā, kā korporatīvās obligācijas vai vājāku ekonomiku (Itālijas un Spānijas) parādos. Drošākas valstu obligācijas tika pakļautas mazākai ietekmei, ja neskaita FRS pirmo pirkšanas raundu 2008. gadā.

Tātad, ja ECB pārtrauks savas ikmēneša pirkšanas 60 miljardu eiro apmērā, nopietnākais trieciens būs reģiona vājāko ekonomiku parādsaistībām un korporatīvajām obligācijām. Invesco galvenais analītiķis Arnabs Dass ir pārliecināts, ka šīs valstis raksturo vājāka makrodinamika, tajā skaitā liels parādu slogs, un tās cietīs vairāk par citiem. J neievērot piesardzību, šī pāreja būs, labākajā gadījumā, ļoti sāpīga.

, , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv