Kāpēc triljoni zelta-valūtu rezervēs Ķīnu no vīrusa neizglābs

Treideri.lv | 12. februāris 2020 14:54
Kāpēc triljoni zelta-valūtu rezervēs Ķīnu no vīrusa neizglābs

Āzijas zelta-valūtu rezerves drīzāk ir ekonomisko problēmu simptoms, nevis spēka pazīme.

Āzijas attīstības tirgu valūtas krītas, jo koronavīrusa uzliesmojums draud palēnināt reģiona ekonomiku un izraisīt dolāru kapitāla aizplūšanu. Investori milzīgas valūtu rezerves var uztvert kā aizsardzību no nopietniem ekonomiskiem satricinājumiem, kapitāla aizplūšanas un valūtu kursu svārstībām. Tā bija liela kļūda.

Pēc 1997.-1998. gadu finanšu krīzes Āzijas rezerves būtiski pieauga, pārsniedzot 5 triljonus ASV dolāru, kas ir 40% no visas pasaules apjoma. Daudzi to uzskata par reģiona spēka pierādījumu, taču, jebkuras nākotnes krīzes iestāšanās gadījumā, to vērtība var izrādīties būtiski ierobežota.

Medaļas otra puse

Pirmkārt, rezerves – tā nav peļņa. Bez netto-eksporta maksājumiem tās ietver ārvalstu investīcijas. Saistības (summa, kas pienākas ārvalstu investoriem) šos aktīvus (ieguldījumus rezervēs) neitralizē. Ķīna ir lielākais rezervju turētājs pasaulē: $3.1 triljons (stāvoklis janvāra beigās). Lai gan dolāra izteiksmē tā ir diezgan liela summa, tā ir tikai viena medaļas puse. Kopš 2009. gada Ķīnas valūtu aktīvu uzkrāšana ir saistīta ar ieguldījumu saistību pieaugumu.

Ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda kritērijus, kas tiek izmantoti, lai aprēķinātu minimālo nepieciešamo rezervju līmeni, Ķīnai nepieciešami aptuveni 3 triljoni – apmēram tik daudz, cik tai ir šobrīd. SVF aprēķini uzskaita īstermiņa parādus ārvalstu valūtā, portfeļu saistības, plašu naudas masu un tirdzniecības maksājumiem nepieciešamo segumu. Saistībā ar lielu aizņēmumu apjomu ārvalstu valūtā, līdzīgas problēmas pastāv Indonēzijā, Indijā un Dienvidāfrikā.

Daži analītiķi uzskata, ka Ķīna var izmantot rezerves banku sistēmas rekapitalizācijai, kas, bez šaubām, cietīs ekonomikas dīkstāves dēļ, ko valdība iniciējusi, cenšoties palēnināt vīrusa izplatīšanos. Ņemot vērā, ka bezcerīgo parādu līmenis salīdzināms ar 1990-x gada beigu līmeni, zaudējumi un vajadzības rekapitalizācijā aprīs aptuveni pusi no Ķīnas kopējo rezervju vai pat vairāk. Rezultātā valsts valūtas fonds būtu mazāks par SVF noteikto minimumu.

Rezerves saistītas riskiem

Turklāt rezerves var tikt pakļautas volatilitātei. Kā rāda nesenā Turcijas un Argentīnas pieredze, intervences valūtas atbalstam var ātri samazināt krājumus. Grūti novērtēt neparedzētu līdzekļu aizplūšanu atteikšanās no investīcijām, carry-trade samazināšanas vai biržu fondu līdzekļu atgriešanas rezultātā. Piemēram, potenciālās Ķīnas rezervju prasības un citas starptautiskas saistības joprojām ir vāji izpētītas.

Turklāt investīcijas rezervēs ir grūti realizēt. Lielākā daļa no tām ir valsts obligācijās un citos augstvērtīgajos vērtspapīros, kas nominēti tā saucamajās G3 valūtās – ASV dolāros, eiro un japāņu jenās. Krājumu apmērs nozīmē, ka valdības nevar tās pārdot, nesagraujot cenas tādiem aktīviem kā amerikāņu valsts kases obligācijas un dolārs. Tas radītu lielus zaudējumus Āzijas investoriem.

Tiesa, daudzas centrālās bankas ir paplašinājušas pērkamo aktīvu veidus. Ķīna novirzīja savas rezerves reālās investīcijās attīstītajās valstīs, kā arī tādos stratēģiskajos projektos kā “Viena josla, viens ceļš”. Taču tie nav likvīdi un ir saistīti ar riskiem. Ķīna saskaras ar grūtībām, atmaksājot jaunattīstības valstīm izsniegtos kredītus. Šādas investīcijas ir pakļautas arī iejaukšanās iespējai no tās valsts puses, kur atrodas investīcijas, īpaši ģeopolitisko vai tirdzniecības konfliktu laikā.

Vēl viens rezervju izmantošanas trūkums ir sarežģīta valūtas un iekšējās likviditātes efektu kontrole. Realizēto rezervju atgūšana radīs nacionālās valūtas kursa pieaugumu, kas samazinās valsts starptautisko konkurētspēju. Tas samazinās arī ārvalstu investīciju vērtību valsts nacionālajā valūtā. Lielo rezervju uzkrāšana un izlietošana ietekmē naudas masu. Lai gan centrālās bankas ar šo var tikt galā uz sterilizācijas rēķina, konflikti starp rezerves un monetārās politikas pārvaldīšanas mērķiem var izraisīt ekonomisku un finansiālu nestabilitāti.

Kā pārtraukt liktenīgo apskāvienu

Visbeidzot, ekonomiskais modelis, kāds ir rezervju pamatā, rada sarežģītu finansiālu savstarpējo saistību starp Āzijas centrālajām bankām un attīstītajām ekonomikām, kuru bijušais FRS priekšsēdētājs, nelaiķis Pols Volkers, nosauca par “liktenīgo apskāvienu”. Valūtu rezerves ir savdabīgs avanss, kas ļauj valstīm iegādāties preces un pakalpojumus no eksportētāja uz kredītu. Atteikšanās no atbalsta var novest pie esošo investīciju vērtības samazināšanās un iedragāt reālo aizņēmēju ekonomiku un pieprasījumu pēc eksporta.

Saistība ir pat spēcīgāka, nekā šķiet. Kopš 2009. gada jaunattīstības valstu rezervju pieaugums ir tieši saistīts ar valstu centrālo banku bilanču pieaugumu ar attīstītu ekonomiku, kuru nosaka kvantitatīvie stimuli. Ar lielāku ienesīgumu, salīdzinot ar savu valsti, investori ieguldīja kapitālu jaunattīstības tirgos, kas savukārt stimulēja pieprasījumu un ekonomisko aktivitāti attīstītajās valstīs. Rezultātā pieaug daudzu Ziemeļamerikas, Eiropas un Japānas kompāniju atkarība no attīstības ekonomikām izaugsmes un ienākumu ziņā.

Diemžēl lētais kapitāls veicināja parāda strauju pieaugumu un palielināja nākotnes finansiālās nestabilitātes risku daudzās jaunattīstības valstīs. Problēmas risinājums ir starptautiska sadarbība jaunas starptautiskas valūtas sistēmas izveidē, kā arī iekšējā pieprasījuma veicināšanā valstīs ar proficītu.

Politiskās spriedzes, tirdzniecības karu un ekonomisko modeļu izmantošanas apstākļos, kas nodrošina attīstību no parāda un eksporta, perspektīvas var būt drūmas. Tomēr pasaulei ir jāatgriežas pie šīs neatrisinātās problēmas, tiklīdz tiek pārvarēti koronavīrusa epidēmijas izraisītie ekonomiskie satricinājumi.


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv